Pāris komentāri par Latvijas un Lietuvas bagātāko cilvēku sarakstiem
Aivars Strakšas01.12.2024.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Pirmkārt, Latvijas turīgākie cilvēki izskatās ne pārāk bagāti uz Lietuvas bagātnieku fona. Ja Latvijas bagātākā cilvēka Arņa Riekstiņa īpašumi tiek rēķināti 227,03 miljonu eiro apmērā, tad Lietuvā bagātākais cilvēks ir Ģedimins Žiemelis ar 2,8 miljardiem eiro.
Visu mūsu desmit turīgāko cilvēku bagātība ir tikai nedaudz vairāk kā 1,2 miljardi eiro jeb apmēram 43% no Lietuvas bagātākā cilvēka īpašumu vērtības. Lietuvā ir pieci miljardieri!
Kas tad ir šādas starpības pamatā, būtu atsevišķa pētījuma vērts. Ekonomikai ir labi, ja ir daudz bagātu cilvēku. Lietuvas izcelsmes kapitāla potenciālā investīciju spēja lielos projektos ir nesalīdzināma ar Latvijas uzņēmēju iespējām. Ne velti Latvijas uzņēmumu kapitālā ir daudz lietuviešu un lietuviešiem pieder arī daudz nekustamo īpašumu Latvijā.
Iespējams, ka lietuvieši bez problēmam var nopirkt visus daudz maz vērtīgos Latvijas uzņēmumus. Kāpēc tāda atšķirība?
Otrkārt, par nepatiku Satiksmes ministrijai un Gausa k-gam, Lietuvas bagātākais cilvēks Ģedimins Žiemelis ir "Avia Solutions Group" īpašnieks. Uzņēmumam pieder arī Latvijā bāzētā aviokompānija „SmartLynx”.
Cik daudz un dažādās variācijā esam dzirdējuši no satiksmes ministriem un Gausa k-ga personīgi, ka aviācijas nozare esot obligāti dotējama, neko nopelnīt nevarot?
Es teiktu regulāri katru reizi, kad Gausam vajag naudu un kad runa ir par uzņēmuma zaudējumiem. Turklāt satiksmes ministri un arī citi politiķi ir regulāri slavējuši Gausa k-ga izcilo vadības prasmi. Ne to cilvēku ir slavējuši, un ne to ir pieņēmuši darbā.
Divi aviācijas nozarē strādājoši uzņēmumi, abi vienā un tajā pašā reģionā ar tiem pašiem ģeopolitiskajiem riskiem un izmaksām, taču kardināli atšķirīgi rezultāti.
Varbūt „airBaltic” Padomes locekļi, satiksmes ministrs un valsts sektretārs, kuru uzdevums ir pārstāvēt valsts intereses uzņēmumā un apstiprināt pareizos biznesa plānus, kā arī iecelt valdi, varētu paskaidrot, kur tad ir pazuduši mūsu miljardi.
Kā redzam, tad nozarē var nopelnīt. Žiemelis neļaus sameloties.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
