Pārkāpjot likumu, prokuratūra jau ilgāk nekā mēnesi nevēlas atklāt, ka Stukāns prettiesiski pieprasījis ziņas par kriminālprocesiem pret „skaļiem” uzņēmumiem un personām
PIETIEK17.04.2024.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Rupji pārkāpjot likumu normas, LR Prokuratūra jau ilgāk nekā mēnesi nevēlas atklāt to, ko parāda tiesā nonākušās bēdīgi slavenā miljonāra Andra Ramoliņa "kukuļa izspiešanas krimināllietas" materiali, - ka ģenerālprokurors Juris Stukāns prettiesiski ietekmējis Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policiju, vēl pirms kriminālprocesu sākšanas pret „skaļiem” uzņēmumiem un personām pieprasot ziņas pat iecerēto. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, kas prokuratūrai nosūtīts jau 11. martā:
„Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, plānojot mediju publikācijas par Jūsu iestādes vadītāja Jura Stukāna, iespējams, prettiesisku rīcību, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
vai neilgi pēc tam, ka Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs Juris Stukāns tika iecelts ģenerālprokurora amatā, viņš uz vienu vai vairākām sanāksmēm uzaicināja Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku Kasparu Podiņu? Vai šis fakts ir dokumentēts?
vai kādā no šīm snaāksmēm Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs Juris Stukāns izteica Kasparam Podiņam mutisku rīkojumu, par to, lai šī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona informē J. Stukānu pirms kriminālprocesa uzsākšanas par to, ka šajā kriminālprocesa ir iesaistīti “skaļi” uzņēmumi vai personas? Vai šis fakts ir dokumentēts?
vai Kasparam Podiņam tika izskaidrots, ka ar vārdu “skaļi” domāti lielie uzņēmumi vai šo uzņēmumu vadītāji, vai publiski pazīstamas personas? Vai šis fakts ir dokumentēts?
vai kādā no šīm sanāksmēm Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs Juris Stukāns izteica Kasparam Podiņam mutisku rīkojumu, par to, lai šī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona informē arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi pirms kriminālprocesa uzsākšanas par to, ka šajā kriminālprocesa ir iesaistīti “skaļi” uzņēmumi vai personas? Vai šis fakts ir dokumentēts?
kāds bija šāda Jura Stukāna mutiska rīkojuma tiesiskais pamatojums? Vai tas ir dokumentēts?
kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādē tās vadītājs ir īpaši jāinformē par kriminālprocesiem, kuros ir iesaistīti lielie uzņēmumi vai šo uzņēmumu vadītāji, vai publiski pazīstamas personas? Atbildi pamatojiet.
kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādes vadītājs ar šādu īpašu vērību pret publiski pazīstamām personām demonstrē īpašu, nevienlīdzīgu attieksmi? Atbildi pamatojiet.
kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādes vadītājs ar šādu īpašu vērību pret lieliem uzņēmumiem demonstrē īpašu, nevienlīdzīgu attieksmi? Atbildi pamatojiet.
vai šāda īpaša vērība atbilst likuma normām? Atbildi pamatojiet.
vai šāda īpaša vērība atbilst Jūsu iestādes ētikas kodeksa normām? Atbildi pamatojiet.
Rekomendēju Jūsu iestādei sniegt izsmeļošas, patiesas atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem.
Īpaši norādu, ka šis ir iesniegums – informācijas pieprasījums, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem adresēts iestādei, nevis konkrētai personai – Jurim Stukānam.
Ja sabiedrības interesēs būs uzzināt Jura Stukāna skaidrojumus, tiks nosūtīts atsevišķs iesniegums.”
Pašlaik Lato Lapsa beidz darbu pie savas jaunās – jau trešās „VĒŽA” grāmatu cikla grāmatas.
Pēc nedēļas nāks klajā cikla pirmā grāmata „Iznireļi”, savukārt gatavota nodošanai tipogrāfijā tiek otrā grāmata „Vēža ieņēmumu dienests”.
Trešā grāmata sauksies „Vēža ģenerālprokurors”, un visi lasītāji, kuri vēlas sniegt kādu informāciju par pašreizējo korupto LR ģenerālprokuroru Juri Stukānu, to absolūti konfidenciāli var nosūtīt uz elektroniskā pasta adresi [email protected] vai sazināties ar Lato Lapsu pa tālruni 29277525, izmantojot Telegram vai Signal mesendžerus.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
