Pārkāpumi un mahinācijas Latvijas Jātnieku federācijā - vai tās atbalsta arī Vilnis Ķirsis?
Pietiek lasītājs28.04.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Viena no sporta federācijām, kas pēdējā laikā izskan publiskajā telpā saistībā ar dažādiem pārkāpumiem, nodokļu parādiem, neskaidrām finansēm un, iespējams, citām neleģitīmām darbībām, ir Latvijas Jātnieku federācija (LJF). Kā Sporta likumā paredzēts, ir iesaistījusies Latvijas Sporta federācijas padome (LSFP), kas vērtē LJF darbības saskaņā tiesību aktiem un attiecīgi atbilstību kā atzītai sporta federācijai.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir lauzusi līgumu par bezatlīdzības lietošanā nodotās sporta bāzes Kleisti turpmāku izmantošanu, jo ir konstatējusi virkni būtisku pārkāpumu, kas turpina pieaugt un kuru novēršana gadiem ir tikusi ignorēta no LJF puses, publiski nav pieejamas atskaites par LJF saimniecisko darbību un tās darba rādītājiem, lai pārliecinātos, ka Kleistu darbība ir skaidri nodalīta no LJF kā federācijas darbības, jo pēc līguma visa peļņa, ja tāda ir, ir jāiegulda sporta bāzes Kleisti infrastruktūras attīstībā.
Taču LJF mājaslapā https://leflatvia.lv/web/?id=423512 un ārkārtas kopsapulcē no LJF vadības un topošo LJF kandidātu puses vienbalsīgi tika pausts, ka “Kleistus neatdosim, jo citādi LJF beigsies naudas plūsma un tikai, ja LJF ir Kleisti, varam segt parādus”.
Lai arī LJF jau minētajā sporta bāzē atrodas nelikumīgi, tās valde ar iespējami viltotiem dokumentiem ir pieņēmusi lēmumu būtiski paaugstināt pakalpojumu cenrādi sporta bāzē Kleisti privāto zirgu īpašniekiem, ko kā pareizu uzskata arī pārvēlētā LJF vadība un tās jaunais prezidents A.Draudiņš.
Lai noturētos pie varas, pirms gada LJF vadība par LJF biedriem uzņēma virkni ar jātnieku sportu nesaistītu juridisko biedru - vairākus atkritumu apsaimniekotājus, ķīmisko tīrītavu, zeķu tirgotāju, bruģu licējus utt, kas nodrošināja balsu vairākumu. Arī šajās vēlēšanās “parādījās” šie paši biedri, precīzāk to pilnvaras, lai nebūtu pārsteigumu un neapdraudētu esošā LJF viceprezidenta A.Draudiņa pārvēlēšanu par prezidentu.
Jāatzīmē, ka viņš ilgstoši nav redzēts savā pamata darba vietā Siguldas novada domē, kur mājaslapā paziņots, kā atrodas ilgstošā prombūtnē, t.i. uz slimības lapas, kas gan viņam netraucē vairākas stundas piedalīties publiskā pasākumā, runāt, komunicēt un fotografēties, tāpat aktīvi piedalās Apvienotā saraksta priekšvēlēšanu kampaņā un dažādos ar to saistītos pasākumos. Nav jau pirmā reize, kad, lai nezaudētu amatu amatpersonas dodas slimot, lai sagaidītu jauno domes sastāvu, cerot, ka vētra būs pāri.
A.Draudiņš jau gadu darbojas LJF valdē, kur bija atbildīgs par dažādu projektu izstrādi un realizēšanu, diemžēl neviena jauna projekta vai kāda projektu konkursa pieteikuma nav, pat viegli pieejamais finansējums IZM bērnu un jauniešu sporta pasākumiem Latvijā ne iepriekšējā gadā, ne šogad nav pat bijis pieteikts. Interesanti, kas tiek solīts Ropažu novada vēlētājiem, - varbūt pajautāt šim kungam konkrētu atskaiti par paveikto vismaz pēdējo 5 gadu laikā.
LJF nevarēja sniegt nekādus komentārus vai rīcību saistībā ar izskanējušo informāciju raidījumā Aizliegtais paņēmiens par vardarbību pret zirgiem, neatbilstošu treniņu metodiku, jo LJF nav tādu izstrādājusi vai vismaz rekomendējusi kādu cita izstrādāto, nenotiek ne apmācības ne semināri, kā to paredz LJF statūti. Vēl nesen visu Latviju pārsteidza ziņa par auļojošu zirgu baru uz Tallinas šosejas, kur pirms laika vienam no zirgiem tas beidzās letāli. https://degpunkta.tv3.lv/degpunkta-satiksme/video-baltezera-automasina-notriec-zirgu/ Nav skaidrs, kā šī staļļa īpašnieks vēl nesen bija LJF Ētikas komisijas vadītājs...
Neskatoties uz visiem pārkāpumiem, iespējamu krāpniecību lielos apmēros un grupā, valsts mantas izšķērdēšanu, precīzāk - piesavināšanos, LJF spēj netraucēti darboties gandrīz pašā Rīgas centrā, turklāt saglabājot sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Cik augstā varas līmenī šis tiek atbalstīts?
LJF prezidents savā priekšvēlēsanu uzrunā minēja par ciešu sadarbību ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi un viņa apsolīto atbalstu, tai skaitā Kleistu infrastruktūras jautājumos. Vai tiešām Jaunā vienotība no vienas puses IZM personā imitē, ka vēlas pārtraukt sadarbību un veikt ieguldījumus infrastruktūras uzlabošanā caur LNSC, vai arī JV valdes loceklis Vilnis Ķirsis sola palīdzēt LJF realizēt savus mērķus?
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
