Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada aprīlī Saeima pieņēma vienbalsīgu lēmumu - izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, “lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā”. Īpaši uzsvērts, ka komisijas uzdevums ir “nosaukt to politisko amatpersonu uzvārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”.
Tagad komisija darbu beigusi. Vairākums šīs komisijas locekļu - kurus deleģējušas varas partijas - nolēma, ka viņiem parlamenta pilnvarojums nav nekas saistošs. Uzvārdu nebūs.
Vai gan varēja gaidīt, ka izmeklēšanas komisija, kurā vairākumu veido un kuru vada koalīcijas pārstāvis, principiāli paskatīsies uz pirkstiem šīs pašas koalīcijas veidotās valdības pārstāvjiem?
Šāda pieeja degradē pašas parlamentārās izmeklēšanas jēgu, jo komisijas nodarbojas nevis ar principiālu pieļauto kļūdu atmaskošanu, bet gan ar savējo piesegšanu. Tāpēc parlamentārā kontrole pār izpildvaras darbu ir tik bezzobaina un neefektīva.
Ir acīmredzams, ka Latvijas valdības rīcība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā ir neveiksmīga. Novēloti lēmumi, nesaprotami iepirkumi, bezjēdzīgi miljonu tēriņi. Cilvēku nāves, kas bija novēršamas. Jautājums - vai šīs sekas ir tikai kļūdas vai arī amata noziegumi? Bet uzvārdu nebūs…
Nupat parlamenta simtgadei veltītajā pasākumā Saeimas priekšsēdētāja svinīgi aicināja "uzsvērt parlamenta lomu demokrātijā”. Kā tagad viņa un pārējais vairākums
rīkosies, lai šo lomu nodrošinātu? Mierīgi “paslaucīs zem tepiķa” parlamentāro brāķi?
Parlamentārās izmeklēšanas instruments ir jānodod opozīcijas rokās, likumā skaidri jānorāda, ka komisiju vada un tās darbu organizē tie deputāti, kas šādu izmeklēšanu ir pieprasījuši. Ja vien mēs patiešām, Mūrnieces kundzes aicināti, gribam demokrātiju stiprināt, nevis tēlot.
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
