
Pārmaiņas rodas no rīcības. Rīcība dzimst no cilvēku upuriem
Valdis Liepiņš19.03.2025.
Komentāri (26)
Iespējams, man vajadzētu jūs brīdināt jau pašā sākumā: es ne uz ko neaicinu. Latvija šobrīd saskaras ar lieliem pārbaudījumiem, un šis noteikti nav labākais laiks, lai ar nacionāliem protestiem censtos panākt pārmaiņas. Otrs jautājums ir, kad šie “lielie pārbaudījumi” tiktu izsmelti...
Pašlaik pret valdību vērsti protesti notiek biedējoši daudzās Eiropas valstīs*. Ungārija, Itālija, Vācija, Polija — visur ir neapmierināti ar valdību. Tomēr dažkārt lieli protesti ir saistīti ar briesmīgām katastrofām, un tas ir daudz sliktāk nekā neapmierinātība ar pašreizējo politiku. Galu galā šādos gadījumos uz spēles ir liktas cilvēku dzīvības.
Es izskatīju visnopietnākos gadījumus, kas notikuši salīdzinoši nesen. Visos šajos notikumos cilvēki nāca protestēt pret savas valdības nekompetenci, kas bija saistīta ar šausminošajiem notikumiem. Raksta beigās es uzrakstīšu, ko es personīgi par to domāju.
* es runāju par to, kas ir tuvāk Latvijai. Es nerunāju par Gruziju, Āfriku, ASV vai Krieviju
Ziemeļmaķedonija
Svētdien Kočani pilsētā naktsklubā “Pulse” izcēlās ugunsgrēks. Saskaņā ar pašreizējiem datiem vismaz 59 cilvēki gāja bojā, un vairāk nekā 160 tika ievainoti. Traģēdija notika vietējās mūzikas grupas DNK koncerta laikā. Tiek uzskatīts, ka tiešais negadījuma cēlonis ir pirotehnikas izmantošana.
Nākamajā dienā, 17. martā protestētāji izgāja ielās, pieprasot sodīt vainīgos. Ziemeļmaķedonijas iekšlietu ministrs sacīja, ka “ir pamats aizdomām, ka ugunsgrēku izraisīja kukuļošana un korupcija”. Mūziķu uzstāšanās laikā tika izmantota pirotehnika, un aizdegās no nepamatoti zemas kvalitātes materiāliem izgatavotie griesti. Turklāt klubs nebija pienācīgi aprīkots pasākumam. Policija aizturēja aptuveni 20 personas, tostarp kluba īpašnieku un vairākus bijušos valdības ministrus. Taču mītiņi turpinās, un protestētājus var saprast.
Serbija
15. martā valstī notika viens no lielākajiem protestiem. Saskaņā ar Serbijas policijas oficiālajiem datiem ielās izgāja vairāk nekā 100 000 cilvēku, bet daži opozīcijas aktīvisti runā par 300 000 cilvēku. Protesti turpinās jau piecus mēnešus.
1. novembrī traģēdija piemeklēja Serbijas otru lielāko pilsētu Novisadu. Dzelzceļa stacijā sabruka nesen remontēts betona jumts, nogalinot 15 cilvēkus. Vismaz 30 tika ievainoti. Jūlijā valdība ziņoja, ka nojume ir salabota, bet jau novembrī notika šis briesmīgais notikums.
Tāpat kā Ziemeļmaķedonijas gadījumā protestētāji pieprasa sodīt vainīgos. Protestētāji runā par korupciju un nolaidību. Pēc protestiem 28. janvārī Serbijas premjerministrs paziņoja par savu atkāpšanos. Taču protestētāji pieprasa vairāk. Šajā gadījumā nav iespējams pilnībā izjust serbu sāpes, tāpēc nav iespējams nosodīt protestētājus.
Melnkalne
1. janvārī Cetiņjes pilsētā notika briesmīgs notikums. Kāds 45 gadus vecs vīrietis sarīkoja masveida apšaudi, kurā tika nogalināti 13 cilvēki. Pēc tam slepkava vairākas stundas slēpās no policijas. Beigu beigās viņš izdarīja pašnāvību.
Cilvēki izgāja ielās, pieprasot sodīt vainīgos. Protestētāji runāja par nepieciešamību atlaist iekšlietu ministru un premjerministra vietnieku drošības un aizsardzības jautājumos. Mītiņi ilga aptuveni pusmēnesi. Politiķi, kuru atkāpšanos pieprasīja protestētāji, atteicās atkāpties, sakot, ka nejūtas atbildīgi par traģēdiju
Grieķija
2023. gada 28. februārī Grieķijā sadūrās pasažieru vilciens un kravas vilciens. Katastrofas rezultātā gāja bojā 57 cilvēki.
Šā gada 26. janvārī dažās Grieķijas pilsētās cilvēki izgāja protestēt pret iestāžu nolaidību, nekompetenci un slēpšanu. Kopumā mītiņos pulcējās vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Protestētāji meta policijai “Molotova kokteiļus”, un pretī viņi saņēma apdullināšanas granātas un asaru gāzi
Spānija
2024. gada beigās Spānijas pilsētu ielās izgāja aptuveni 130 000 cilvēku. Madridē protesti pārauga sadursmēs ar policiju. Tas sākās Valensijā, kur katastrofālajos plūdos gāja bojā 224 cilvēki un tūkstošiem cilvēku zaudēja jumtu virs galvas. Protesti turpinājās līdz pagājušā mēneša vidum, un nav zināms, vai tie turpināsies. Protestētāji ir sašutuši par vietējo iestāžu bezdarbību un lēno palīdzības sniegšanu. Cilvēki pieprasa reģiona vadītāja un viņa valdības atkāpšanos.
Kāpēc es to visu uzrakstīju?
Diemžēl visi šie gadījumi rāda, ka patiešām lielas protesta kustības lielākoties dzimst tad, kad kāds iet bojā pēc to cilvēku kļūdas, kas atrodas augšgalā. Es cienu to cilvēku sāpes un bēdas, kuriem bija kaut kas kopīgs ar bojāgājušajiem. Bet diemžēl cilvēks rīkojas tikai tad, kad notiek neatgriezeniskais. Varbūt ir vērts par to padomāt, pirms tuvinieki vai radinieki sāk iet bojā tāpēc, ka kāds ierēdnis kaut kur nozadzis naudu.
Vēlreiz izsaku līdzjūtību visiem aprakstītajos gadījumos cietušajiem.