Pārmaiņas rodas no rīcības. Rīcība dzimst no cilvēku upuriem
Valdis Liepiņš19.03.2025.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Iespējams, man vajadzētu jūs brīdināt jau pašā sākumā: es ne uz ko neaicinu. Latvija šobrīd saskaras ar lieliem pārbaudījumiem, un šis noteikti nav labākais laiks, lai ar nacionāliem protestiem censtos panākt pārmaiņas. Otrs jautājums ir, kad šie “lielie pārbaudījumi” tiktu izsmelti...
Pašlaik pret valdību vērsti protesti notiek biedējoši daudzās Eiropas valstīs*. Ungārija, Itālija, Vācija, Polija — visur ir neapmierināti ar valdību. Tomēr dažkārt lieli protesti ir saistīti ar briesmīgām katastrofām, un tas ir daudz sliktāk nekā neapmierinātība ar pašreizējo politiku. Galu galā šādos gadījumos uz spēles ir liktas cilvēku dzīvības.
Es izskatīju visnopietnākos gadījumus, kas notikuši salīdzinoši nesen. Visos šajos notikumos cilvēki nāca protestēt pret savas valdības nekompetenci, kas bija saistīta ar šausminošajiem notikumiem. Raksta beigās es uzrakstīšu, ko es personīgi par to domāju.
* es runāju par to, kas ir tuvāk Latvijai. Es nerunāju par Gruziju, Āfriku, ASV vai Krieviju
Ziemeļmaķedonija
Svētdien Kočani pilsētā naktsklubā “Pulse” izcēlās ugunsgrēks. Saskaņā ar pašreizējiem datiem vismaz 59 cilvēki gāja bojā, un vairāk nekā 160 tika ievainoti. Traģēdija notika vietējās mūzikas grupas DNK koncerta laikā. Tiek uzskatīts, ka tiešais negadījuma cēlonis ir pirotehnikas izmantošana.
Nākamajā dienā, 17. martā protestētāji izgāja ielās, pieprasot sodīt vainīgos. Ziemeļmaķedonijas iekšlietu ministrs sacīja, ka “ir pamats aizdomām, ka ugunsgrēku izraisīja kukuļošana un korupcija”. Mūziķu uzstāšanās laikā tika izmantota pirotehnika, un aizdegās no nepamatoti zemas kvalitātes materiāliem izgatavotie griesti. Turklāt klubs nebija pienācīgi aprīkots pasākumam. Policija aizturēja aptuveni 20 personas, tostarp kluba īpašnieku un vairākus bijušos valdības ministrus. Taču mītiņi turpinās, un protestētājus var saprast.
Serbija
15. martā valstī notika viens no lielākajiem protestiem. Saskaņā ar Serbijas policijas oficiālajiem datiem ielās izgāja vairāk nekā 100 000 cilvēku, bet daži opozīcijas aktīvisti runā par 300 000 cilvēku. Protesti turpinās jau piecus mēnešus.
1. novembrī traģēdija piemeklēja Serbijas otru lielāko pilsētu Novisadu. Dzelzceļa stacijā sabruka nesen remontēts betona jumts, nogalinot 15 cilvēkus. Vismaz 30 tika ievainoti. Jūlijā valdība ziņoja, ka nojume ir salabota, bet jau novembrī notika šis briesmīgais notikums.
Tāpat kā Ziemeļmaķedonijas gadījumā protestētāji pieprasa sodīt vainīgos. Protestētāji runā par korupciju un nolaidību. Pēc protestiem 28. janvārī Serbijas premjerministrs paziņoja par savu atkāpšanos. Taču protestētāji pieprasa vairāk. Šajā gadījumā nav iespējams pilnībā izjust serbu sāpes, tāpēc nav iespējams nosodīt protestētājus.
Melnkalne
1. janvārī Cetiņjes pilsētā notika briesmīgs notikums. Kāds 45 gadus vecs vīrietis sarīkoja masveida apšaudi, kurā tika nogalināti 13 cilvēki. Pēc tam slepkava vairākas stundas slēpās no policijas. Beigu beigās viņš izdarīja pašnāvību.
Cilvēki izgāja ielās, pieprasot sodīt vainīgos. Protestētāji runāja par nepieciešamību atlaist iekšlietu ministru un premjerministra vietnieku drošības un aizsardzības jautājumos. Mītiņi ilga aptuveni pusmēnesi. Politiķi, kuru atkāpšanos pieprasīja protestētāji, atteicās atkāpties, sakot, ka nejūtas atbildīgi par traģēdiju
Grieķija
2023. gada 28. februārī Grieķijā sadūrās pasažieru vilciens un kravas vilciens. Katastrofas rezultātā gāja bojā 57 cilvēki.
Šā gada 26. janvārī dažās Grieķijas pilsētās cilvēki izgāja protestēt pret iestāžu nolaidību, nekompetenci un slēpšanu. Kopumā mītiņos pulcējās vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Protestētāji meta policijai “Molotova kokteiļus”, un pretī viņi saņēma apdullināšanas granātas un asaru gāzi
Spānija
2024. gada beigās Spānijas pilsētu ielās izgāja aptuveni 130 000 cilvēku. Madridē protesti pārauga sadursmēs ar policiju. Tas sākās Valensijā, kur katastrofālajos plūdos gāja bojā 224 cilvēki un tūkstošiem cilvēku zaudēja jumtu virs galvas. Protesti turpinājās līdz pagājušā mēneša vidum, un nav zināms, vai tie turpināsies. Protestētāji ir sašutuši par vietējo iestāžu bezdarbību un lēno palīdzības sniegšanu. Cilvēki pieprasa reģiona vadītāja un viņa valdības atkāpšanos.
Kāpēc es to visu uzrakstīju?
Diemžēl visi šie gadījumi rāda, ka patiešām lielas protesta kustības lielākoties dzimst tad, kad kāds iet bojā pēc to cilvēku kļūdas, kas atrodas augšgalā. Es cienu to cilvēku sāpes un bēdas, kuriem bija kaut kas kopīgs ar bojāgājušajiem. Bet diemžēl cilvēks rīkojas tikai tad, kad notiek neatgriezeniskais. Varbūt ir vērts par to padomāt, pirms tuvinieki vai radinieki sāk iet bojā tāpēc, ka kāds ierēdnis kaut kur nozadzis naudu.
Vēlreiz izsaku līdzjūtību visiem aprakstītajos gadījumos cietušajiem.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
