Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašreklāma ir galvenais un vienīgais, kas pašreizējās Rīgas domes vadībai ir izdevies. Jaunais Rīgas mērs un viņa komanda mīl un prot lielīties.

Dažkārt nevairās arī no klajiem meliem. Proti, “pārmaiņu koalīcija” pie saviem sasniegumiem pieskaita divu bērnudārzu būvniecību pērn Rūpniecības un Slāvu ielā, kā arī Austrumu maģistrāles un Sarkandaugavas tilta būvniecības uzsākšanu.

Bet ir nianses. Bērnudārzi, par kuriem viņi runā, nav nekādas jaunbūves, bet gan parastas Rīgas skolu un bērnudārzu klases, kas pārveidotas pirmsskolas vecuma bērnu vajadzībām.

Runājot par Austrumu maģistrāli un tiltu, visus sagatavošanas darbus, tostarp projektēšanu, veica iepriekšējā sasaukuma dome. Bet Staķis un viņa komanda, sagaidot Eiropas fondu līdzekļu pārdali, piesavinājās sev šo sasniegumu.

Tāpat ir ar slimnīcām, pie kurām Staķim tik ļoti patīk pozēt kopā ar ministru Pavļutu, sakot, ka Rīga tās ir “pārkārtojusi” un tagad tās palīdz valstij cīnīties ar pandēmiju.

Bet galu galā tā bija iepriekšējā sasaukuma dome, kas aizstāvēja Rīgas Dzemdību namu. Iepriekšējā sasaukuma dome izglāba Rīgas 1. slimnīcu no slēgšanas un pēc tam to atjaunoja, vienlaikus aprīkojot ar modernām medicīnas iekārtām.

Visi vēlētāji ļoti labi atceras, kā Staķis un viņa komanda pirms vēlēšanām solīja samazināt it kā uzpūsto Rīgas domes štatu. Bet ko viņi darīja, kad ieguva varu? Viņi palielināja vicemēru skaitu līdz trim, izveidoja viņiem trīs birojus, padarīja apmaksātus iepriekš neapmaksātus komiteju vadītāju vietnieku amatus. Un apauga ar neticami daudz darbinieku ar neskaidrām funkcijām.

Pajautājiet jebkuram Rīgas iedzīvotājam, ar ko viņam saistās “Staķa valdīšana”, - atbilde ir skaidra. Tie ir stabiņi (kas nodokļu maksātājam izmaksā krietnu naudas summu), pazudušās sabiedrisko pieturu nojumes, netīrītas ielas un krasi sadārdzinātās atkritumu izvešanas izmaksas, par kurām nāksies maksāt par 30% vai pat 50% vairāk.

Un vēl mīnus 12,4 miljoni no mērķdotācijas pašvaldības ceļiem. Tāpēc, ka Staķa komandai ir citas prioritātes: proti, algu celšana sev un savām amatpersonām, kam pilsētas budžetā papildus atvēlēti 4,3 miljoni eiro.

Labi, palīdzējāt sev - varbūt varat palīdzēt arī Rīgas iedzīvotājiem? Galu galā šobrīd ir enerģētiskā krīze, un viss ir nepieredzēti sadārdzinājies. Jūs taču ziņojāt par sociālo izdevumu pieaugumu par 8,7 miljoniem eiro! Taču patiesībā dzirdam šausmīgus stāstus, piemēram, par 94 centu pabalstu, ko 90 gadus vecā Hortenzija saņēma no Rīgas domes malkas iegādei. Tanī laikā, kad malkas maiss maksā četrus eiro - brīnišķīga palīdzība! Kā tas vispār ir iespējams?

Rīgas budžetā ir milzīgs robs. Pašvaldību izlīdzināšanas fondā no Rīgas tika atņemti 95,7 miljoni eiro, kas ir par 53 miljoniem vairāk nekā pērn. Vēl 139 miljonus eiro Rīgas budžets nesaņēma, mainoties ienākuma nodokļa proporcijai starp valsti un pašvaldībām par labu valstij.

Interesanta nianse: kamēr Staķis nebija mērs, viņš pilnībā atbalstīja lēmumu slaukt Rīgu kā govi - galu galā, viņa paša partija to pieņēma. Bet, kad pats Staķis kļuva par mēru, viņš sāka žēloties.

Kā tad! 2022. gada budžeta ieņēmumi ieplānoti: 995 miljoni 800 tūkstoši eiro. Bet izdevumi: 1 miljards 155 miljoni eiro. Tādējādi deficīts ir rekordliels, vairāk nekā 159 miljoni eiro. Bet Ušakova laikā 2018. gadā budžeta deficīts bija nedaudz vairāk par 48 miljoniem.

Un vēl: 2020. gadā vēlēšanās piedalījās rekordmazs vēlētāju skaits: 171 507 cilvēki jeb 40,6%. Tā ir viszemākā vēlētāju aktivitāte Rīgā kopš 1997. gada. Tas atspoguļo cilvēku neticību, ka viņi var kaut ko ietekmēt. Nav brīnums: mēs atceramies gaisotni, kādā valsts varas iestādes piespieda Rīgu rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Par pārmaiņu koalīciju savas balsis atdeva 98 462 rīdzinieki. Interesanti, kā šodien jūtas šie vēlētāji? Ko viņi saka par saviem ievēlētajiem deputātiem, manevrējot starp ledu un sniega kupenām? Ar kādiem vārdiem viņi piemin tos, kas kārtējo reizi palielināja personāla skaitu un algas? Un cik no šiem vēlētājiem apstiprinātu savu izvēli, ja šodien būtu balsojums?

Iedomāsimies - kā būtu, ja pie vēlēšanu urnām atnāktu visi 422 681 balsstiesīgais rīdzinieks? Tad mums nebūtu situācijas, kad politiķi, kurus atbalsta tikai 23,3 procenti - tas ir, nepilna ceturtā daļa Rīgas vēlētāju! - pieņem lēmumus par visu milzīgo pilsētu! Lūk, par ko pārvēršas to cilvēku pasivitāte, kuri domā, ka viņu balss neko nenozīmē, un paliek mājās. Nozīmē, un vēl kā!

Novērtē šo rakstu:

80
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...