Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Pārmaiņu vējš

Smaka (literārs pseidonīms)
23.02.2016.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši pirms simt gadiem, 1916. gada 21. februārī sākās lielākā Pirmā Pasaules kara kauja pie Verdēnas cietokšņa. Lai arī kritušo un ievainoto ziņā netālā kauja pie Sommas upes Pikardijā bija postošāka, tieši Verdēnas kauja aizsāka materiālo resursu cīņu pasaules vēsturē.

Cīņa starp vācu industriālistu Krupu un franču industriālistu Šnedēru. Dīvaini, bet Šnedēra-Krouzo rūpnīcas atradās tik tuvu Krupa impērijas fabrikām. Franču-prūšu karš robežu bija pabīdījis dziļāk Francijas teritorijā. Tā bija milzīga inovāciju sacensība, kur Vācijas pusē attīstīja artilēriju, savukārt Francijas pusē pilnīgi inovatīvus automātiskos šaujamieročus kā Hotchkiss. Vācija pirmo reizi pielietoja ugunsmetējus, Francija kaujās rūdīja lielkalibra Filū haubices.

Lai arī šai laikā Francija uzsaka ražot tankus, pirmais modelis Šnedēra CA1, tomēr Verdēnas kaujā tiem lielas nozīmes vēl nebija. Tanku industrijai nozīme bija kara beigu posmā, kad SOMUA rūpnīcās pie Parīzes uzsāka lielā skaitā ražot Renault FT. Francijas dāvinātais bruņojums līdzēja Polijai atvairīt boļševiku uzbrukumu. FT līdzēja arī 1920. gada Daugavpils kaujā gūt uzvaru un nodrošināt Latvijas austrumu apgabalu iekļaušanu Latvijas teritorijā.

Polijas-Padomju karā pirmoreiz tika izprasta šifrēto ziņojumu atkodēšanas nozīme, līdz ar Sjerpinska veikto veiksmīgo koda atšifrēšanu. Starpkaru laikā sniegtais atbalsts Polijas komandantūras Šifrēšanas pārvaldei un matemātikas zinātnei vispār sekmēja Polijas matemātikas skolas milzīgo uzplaukumu un jaunu matemātikas virzienu rašanoss, īpaši izceļot Ļvovas matemātikas skolu, modernās matemātikas dzimšanas vietu.

"Rietumu frontē bez pārmaiņām" bija pirmais lielākais Remarka darbs, šodien tas ir visvairāk tulkotais vācu autora darbs pasaulē. Grāmatā lasām par pieredzējušo frontinieku Katčinski (KATs), un romānu lasījušajiem daudz kas šodien liksies jau bijis, jau redzēts toreiz. Remarks grāmatu vispirms piedāvāja slavenajam Berlīnes izdevējam Zāmuelam Fišeram, taču saņēma atteikumu. Ebrejiem pirmais pasaules karš bija milzīga uzplaukuma periods, pēckara Veimāras republikā tiem bija izšķiroša nozīme visās dzīves jomās, tie dominēja politiskajās partijās. Kara kritika tika uzņemta neviennozīmīgi. Taču cits ebreju izdevējs, Bavārijā dzimušais Ulšteins, kurš tikko bija pabeidzis celt Berlīnē milzīgu tipogrāfiju, nolēma romānu drukāt, taču lika Remarkam izņemt dažas īpaši asas vietas. Šodien tas ir pazīstamākais pretkara romāns.

Pirmā pasaules kara iznākuma nosliekšanās Antantes pusē Verdēnas kaujas gaitā parādīja aizmugures un apgādes lielo nozīmi modernajā karā. Franči izrādījās ļoti izturīgi cīnītāji - visa Francijas milzīgā lauksaimniecība strādāja, lai pa Dzīvības ceļu nebeidzamās kolonnās karavīriem pievestu vīnu, sieru, buljonu un tādējādi uzturētu kaujas spējas. Trejsavienības vājums bija tieši vājā aizmugure, un Itālijas izstāšanās to vēl vairāk vājināja.

Lai gan Centrālās lielvalstis kā interešu savienība aptvēra jau lielāku teritoriju, taču tās nebija vienlaidus teritorija, turklāt karos ar slāvu tautām novājinātā Osmaņu impērija bija agrāra un nespēja sniegt būtisku ieguldījumu karā. Otrajā pasaules karā Vācija pieļāva zināma mērā tādu pašu kļūdu, lai gan Hitlers dažus izejas punktus bija paredzējis, piemēram, par okupētajās teritorijās salaupītajām vērtībām pērkot rūpniecības izstrādājumus Zviedrijā, tādējādi radot superbagātās Zviedrijas modeli.

Tie valstu līderi, kas saprata aizmugures nozīmi, varēja veikli manevrēt, tā Portugālē Salazars, sniedzot atbalstu Britānijai, nodrošināja to, ka pēckara periodā viņu un Portugāli lika mierā, un tā piedzīvoja milzīgu ekonomisku attīstību.

To, ka kara laikā visu nosaka degviela, dzensiksnas, gultņi un vilnas audumi, pēc Verdenas saprata visas lielās un mazās valstis. Kara vešanai nepieciešami milzīgi materiāli uzkrājumi vai plaša aizmugure, kas var padot vajadzīgos materiālus, detaļas un izstrādājumus. Krievijas impērija, tāpat kā PSRS 1941. gadā atradās ļoti muļķīgā situācijā: lai arī valsts bija milzīga, industrija atradās šaurā Rietumu joslā, kas kara sākumā ātri krita ienaidnieka rokā.

Tāpēc Pirmā pasaules kara sākumā bija vajadzīga milzīga evakuācija, un Otrā pasaules kara sākumā komunisti skrēja no okupētajām Baltijas valstīm prom, atpakaļ neskatīdamies - tādējādi pilnībā invalidējot šodienas Krievijas tēzi, ka Baltijas valstu okupācija bija nepieciešama, lai nostiprinātu Rietumu frontes avangardu. Tāda nostiprinājuma nebija, paši komunistu činavnieki tam neticēja, bet skrēja prom, bikses neuzvilkuši, jo nedēļas laikā Vērmahts jau bija visu ieņēmis. Šo pretrunu pētījusi, daļēji jau padomju laikā, Ļeņingradas, šodien St.Pēterburgas vēsturnieku skola. PSRS karā glāba Rūzvelta sniegtā Lendlīze.

Šodien Lisabonas ostas rajonā vēl redzamas tukšas halles, kur kara laikā tika remontēti britu kara kuģi. Bet šodienas pasaule ir tādā stāvoklī, ka jebkurā brīdī var ierunāties lielgabali, apklust mūzas. Un tad skanēs atkal mašīnu trokšņi hallēs, un strādnieki sūtīs savus darba augļus milzīgās kaujās.

Pirmais pasaules karš ievadīja impēriju sabrukumu. Vācijas ķeizaram tika atņemta vara. 1919. gada 31. jūlijā Veimārā tika pieņemta jaunās, samazinātās Vācijas konstitūcija. Francija starpkaru periodā sekoja maksimai "Si vis pacem, para bellum" un izveidoja augsti nocietinātu Mažino līniju. Pārējam robežas posmam nepietika līdzekļu, un Otrā pasaules karā šī aizsardzības līnija neko nelīdzēja. Francijas un Beļģijas attīstību starpkaru periodā drausmīgi bremzēja turēšanās pie Zelta standarta.

Veimāras republikas mūžs nebija garš. Pēdējais ilgāku laiku valdījušais kanclers Brīnings turējās pie vājprātīgas deflācijas politikas, kas radīja šausmīgu sociālu postu. Šī Lielās Depresijas iezīmētā nelaimes perioda ar 6 miljoniem bezdarbnieku kvintescence ir milzīgā rinda pie Hanoveres darba biržas, uz sienas uzraksts "Balsojiet par Hitleru". http://www.chotzen.de/mediathek/album/die-weimarer-republik?bild=69752

Šodienas sociālās vēstures izpratnē kā galvenais faktors Hitlera nākšanai pie varas tiek izcelts sociālā netaisnīguma uzplaukums Veimāras Republikā. Sociālais taisnīgums nav jauna paradigma, pirmais pazīstamākais darbs bija Henrija Džordža "Progress un nabadzība" (Progress and poverty), kuru pasaulē popularizēja Šalkenbaha fonds. Džordžs jau 19.gs. pievērsa uzmanību destruktīvajam tolaik svarīgākā – zemes īpašuma fenomenam. Viņa teoriju apsveica Ļevs Tolstojs un citi domas grandi.

Latvijas attīstība pēc PSRS sabrukuma notikusi pa maksimālā sociālā netaisnīguma trajektoriju. Īpašumu denacionalizācija, vairumā gadījumu uz viltotu papīru pamata, radīja mākslīgu privileģētu bagātnieku šķiru, kam nebija nekādas spējas un talanta attīstīt saimniecību un virzīt valsts attīstību. Sabrukušie nami un zaļie tīkli ir šī procesa liecība.

Taču šis mākslīgais oligopotentais pseidorantjē slānis ir vissmagākā hipotēka Latvijas attīstībai. Denacionalizācijas rebes ātri izsmēla nekustamā īpašuma resursu, bet šis slānis ir palicis. Tam ir augstas prasības pret dzīves līmeni, bet ļoti minimāls talants, lai organizētu ražošanu to apmierināšanai.

Tāpēc šodienas Latvijā galvenais bagātības avots ir nodokļu, pamatā PVN shēmas. Tas, ko var veikt vienkārši, ja ir piederība atbilstošajam slānim, tīklam vai grupai. Salīdzinājums ar Igauniju parāda, ka, proporcionāli rēķinot, Latvijā iekasē par 500 miljoniem EUR PVN mazāk. Eksperti izteikuši viedokli, ka Latvijā ēnu ekonomika ir divreiz lielāka nekā Igaunijā, kur tā arī pastāv. Tātad rantjē slāņa barošanai ik gadu no valsts budžeta jāizņem viens miljards. Ir veselas nozares, uzņēmumu ķēdes, kuras tikai taisa PVN shēmas, reāli neviens nenodarbojas ar deklarēto nominālo darbību.

Līdz ar to nekāda attīstība valstī nav iespējama, tikai veselības, izglītības un zināšanu pasliktināšanās un cilvēkresursu degradācija. Turklāt runa ir tieši par sociālu kontraktu, jo tehniski problēmu varētu atrisināt 20 minūtēs: tā kā šodien visām firmām ir numuri, vienkārši neizmaksāt PVN pārmaksu lielāku nekā pārdevēja iemaksātais PVN, jo viss taču ir ievadīts datorā.

Te arī atbilde uz klasisko jautājumu: vai Marksa teorija šodien ir spēkā? Būtībā nē, jo Marksam bagātības avots bija ekspluatācija un spekulācija, taču šodienas kapitālismā galvenais bagātības avots ir valsts apzagšana. Arī modernajās IT un farmācijas nozarēs tas ir tā, jo privātfirmas ekspluatē valsts nodrošinātas sakaru līnijas un resursus vai piesavinās par publisko finansējumu veiktu pētījumu rezultātus.

Nesen Stern publicēja šokējošu reportāžu, kā onkologi un farmaceiti taisa biznesu vēža terapiju jomā, turklāt šīm t.s. personalizētajām terapijām iznākums nav īpaši labāks nekā vecajiem citotoksiskajiem preparātiem. http://www.stern.de/investigativ/stern-recherche--die-skrupellosen-geschaefte-der-krebsmafia-6692272.html

Gribētos pakasīt krāsu arī zem Latvijas smaidošo IT nozares biznesmeņu imidžiem, jo šī nozare ar savām čipkartēm un mikroshēmām ir ļoti pateicīga PVN shēmu taisīšanai, tā kā neesošu produkciju var nosūtīt pa pastu ar balastu piebāztā paciņā un maksājumi iet uz visādām Taivānām un Kaimanām.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem gan tai tālajā divu karu periodā, gan šodien ir - kādi ir nosacījumi, lai notiktu valstu un sistēmu izmaiņas? Kā tās var kļūt taisnīgākas? Jautājums būtisks, jo skaidrs, ka Eiropas Savienības sabrukšana ar tai sekojošu eiro sabrukumu un Rietumu pasaules finansu nāvi ir ļoti ticams scenārijs. Šodienas ES valstu vadītāju sarunas liekas bezbēdīgas, ņemot vērā vairāk nekā 50 triljonu aktīvus un vairāk nekā 150 triljonu derivātu, kas piesaistīti eiro, kas īsā laikā var kļūt mazvērtīgāks par Zimbabves dolāru.

Aizgājušā gada nogalē, 23. novembrī Zemes gaitas beidza izcilais ekonomikas vēsturnieks, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā (1993) Duglass Norts.

Norts pats bija redzējis Lielo Depresiju, pirmskara uzplaukumu valsts pasūtījuma rezultātā, pēckara ekonomisko brīnumu, viņa pētījumi bija vērsti institucionālās ekonomikas virzienā - nozares, kurā ASV ir, bija un būs dominējoša pasaulē. Nozarē, kuru vismaz daļēji atzina arī PSRS un tulkoja lielo grandu Veblēna, Veslija Mičela, bet sevišķi Gālbraita vecākā darbus.

Institucionālisti jau agrīni konstatēja, ka buržuāzijai nav nekāda produktīva pienesuma kapitālistiskajā ekonomikā. Inovācijas un izgudrojumus rada zinātniski tehniskā inteliģence, kuru šī buržuāzija ekspluatē. Centieni izskaidrot šo paradoksu, kā neizglītotas sakrāšļotas dumjas buržuā, mīdot ar kājām austeres un ikrus, šķaidot šampanieti un vāļājoties pa gultām, tik ilgi varējušas saglabāt varu pār šo produktīvo slāni, turot to būtībā maz atšķirīgā no verdzības stāvoklī, bija un ir fait accompli institucionālajā ekonomikā.

Veblēns jau agri novēroja, ka cilvēka dabā ir iedzimts negatīvisms pret to, kas ir lietderīgs un strādīgs, un raksturīga pielūgsme pret to, kas ir izšķērdīgs un nelietderīgs: nosauciet kādu sieviešu kārtas būtni par govi (lietderīgs dzīvnieks) vai dūjiņu (nelietderīgs), varēsiet pārliecināties. Dziļā analīze par 19.gs, buržuāziju nāca pie secinājuma - jo tā ir izšķērdīgāka un nelietderīgāka, jo tā ir "institucionāli" noturīgāka un nesatricināmāka.

Pētījumus Veblēns apkopoja fundamentālajā darbā "Bezdarbīgās šķiras teorija" (Theory of leisure class). Veblēna darbs arī parādīja, ka pretstatā dabaszinātņu pārstāvju dažreiz nicīgajai attieksmei, ekonomikā ir arī fundamentālas likumsakarības, šodien tās veiksmīgi pēta eksperimentālā ekonomika.

Norts savos pētījumos par institucionālo pārmaiņu procesu aptvēra milzīgu laika periodu, no pirmatnējām sabiedrībām līdz mūsdienām. Viņa Institutions, Institutional Change and Economic Performance (1990), ka arī vēsturiskā Constitutions and Commitment: The Evolution of Institutions Governing Public Choice in Seventeenth-Century England (1989) piesaistīja Nobela prēmijas komitejas uzmanību.

 Šīs grāmatas apkopo milzīgu faktoloģisku pētījumu resursu, pirmoreiz pētītus avotus, loģiski stingrus secinājumus, kas vispār raksturīgi institucionālajai ekonomikai. Taču tikai 1995. gadā īsākā formātā tiek publicēta galvenā, centrālā doma, kas ir tas nepieciešamais nosacījums, kas var pārtapt pietiekamā, lai notiktu institucionālas pārmaiņas, kas taču pasaules vēsturē tomēr ir notikušas, jo cilvēki vairs neskraida baros ar akmens cirvi.

Un šis visu izsakošais pārmaiņu nesējs, šis visa progresa izraisītājs un vecā kapracis, ir "external shock" - no ārienes nākošs satricinājums. Tātad tāds, pret kuru valdošā kliķe vai kasta nav varējusi sagatavoties. External shock var būt meteorīts, klimata izmaiņas, ja ir runa par visu cilvēci ietekmējošām parādībām. Tās var būt ārvalstu inspirētas varas pārņemšanas kā Krievijā 1917. gadā un Čīlē 1973. gadā. Tie var būt milzīgu biržas krišanu (baisse) izraisīti šoka viļņi. Tie var būt simtiem tūkstošu un miljoni ārkārtīgi agresīvu jaunu pārgribējušos islamistisku vīriešu, kas bez militāras sadursmes ieplūst un pārņem citas valstis.

Norta koncepcija arī dod uz Latvijā bieži uzdoto jautājumu - vai var valstī kaut ko mainīt vēlēšanu procesā? Uz to atbilde ir vienkārša - nē, nevar. Tikai tādas vēlēšanas, kuras notiek vienlaicīgi ar milzīgu ārēju satricinājumu (kā 1940.gadā), var nest pārmaiņas. Taču normālas vēlēšanas kaut cik pārskatāmā valsts stāvoklī - nevar. Valdošā oligarhija vienmēr panāks tādu vēlēšanu rezultātu un balsu saskaitīšanu, lai nekas nemainītos.

Ja vēlēšanas notiek vienlaicīgi ar milzīgu banku un ekonomikas krīzi, kuru savukārt izraisījusi ārēja iedarbība, tad izmaiņas ir iespējamas, kā to rāda Hitlera ievēlēšana demokrātiskā ceļā 1933. gadā. Latvijas 2008. gada banku krīze, tipisks external shock process nesakrita ar Saeimas vēlēšanu ciklu, un tāpēc nekādas būtiskas izmaiņas vēlēšanu iznākumos neradās. Ārējais trieciens sakrita ar pašvaldību vēlēšanām, un uz mūžīgiem laikiem vēstures mēslainē tika aizslaucīta jebkāda nacionāla koalīcija Rīgas Domē.

Var uzdot jautājumu - vai vispār 2008. gada novembra finanšu krīze varēja izraisīt būtiskas galveno valsts institūciju pārmaiņas? Neapšaubāmi varēja, bet tas bija dažu dienu laika logs pēc PAREX maksātnespējas publiskas izziņošanas, kad pat ārkārtīgi vājš satraukums varēja izvērsties milzīgā ātrumā, novest pie banku slēgšanas, valsts bankrota un valdošās oligarhijas sabrukuma.

Pēc tā, kas ir publicēts par šo laiku, Eiropas Savienība un SVF par ticamāko iznākumu uzskatīja finanšu sistēmas sabrukumu Latvijā un būtiskas institucionālas izmaiņas. Iespējamā pārsviešanās uz reģionu saka darboties kā arguments par labu Latvijas glābšanai tikai 2009. gada pirmajā pusē.

Kāpēc Latvijā institucionālas izmaiņas nenotika šajā iespēju logā - pirmkārt, sabiedrība nebija cietusi, šie notikumi sekoja Kalvīša pārpilnības laikiem, un cilvēki pat visļaunākā murgā neiedomājās, kas sekos. Otrreiz tāda laime valdošajiem nebūs, ja šī gada martā-aprīlī tiks slēgta Šengenas zona, tas ir drošs Eiropas Savienības un eiro nāves priekšvēstnesis.

Pēc Nobela prēmijas laureāta R. Mundela optimālās valūtas zonas teorijas, absolūta darbaspēka mobilitāte ir izšķirošais nosacījums, lai valūtas zona varētu izdzīvot. Eirozona ir monetārā savienība, tas ir pat augstāks integrācijas līmenis nekā valūtas zona, un tā sabruks ļoti ātri, ja darbaspēka mobilitāte nepastāvēs. ES lielākā daļa darbaspēka mobilitātes ir pierobežu formā, kur cilvēki šķērso robežu katru dienu. Ja tas vairs nebūs iespējams, ar ES un eirozonu ir cauri.

Sociālais taisnīgums daudz tiek pieminēts saistība ar šodienas islamistu teroristu kustību Eiropā. Briseles daļā Molenbekā vēl pirms Pirmā pasaul's kara, Kolonnas ielā 28 atradās gravīru ateljē, kurā darbu uzsāka Slokā dzimušais Beļģijas medaļu mākslinieks Augusts Bija (1872-1957), kurš kļuva pazīstams Beļģijā vairāk starpkaru periodā. Bet šodien tas ir drausmīgs islamistu pārņemts kvartāls, kur nav iesakāms iegriezties. Islamistisko imigrantu atkritumi ir kā mežonīgie Stiksas ūdeņi, kas aiznes nebūtībā Eiropas izcelšanās liecības. Arī pati Eiropa kā Grieķijā aizsāktās vēstures sastāvdaļa tiek iemīta dubļos un pazudināta. Visur minareti un minotaura māvieni piecos no rīta.

Populācijas eksplozijas nāvējošo spēku ar zinātniskām metodēm analizēja jezuītu garīdznieks Tomass Maltus, izcils Kembridžas universitātes students. Šodienas pārpadzīvotības krīze ir tipiska maltusiāniska krīze, kas strauji pārtop par katastrofu. Maltuss bija humānists, viņa pētījumi vērsti uz krīzes novēršanu. To viņš saskata sociālā taisnīguma nostiprināšanā, viņa pazīstama tēze par kapitālistiskajiem rausējiem ir "But such consumption is not consistent with the actual habits of the generality of capitalists. The great object of their lives is to save a fortune, both because it is their duty to make a provision for their families, and because they cannot spend an income with so much comfort to themselves, while they are obliged perhaps to attend a counting house for seven or eight hours a day...

...There must therefore be a considerable class of persons who have both the will and power to consume more material wealth then they produce, or the mercantile classes could not continue profitably to produce so much more than they consume”…

Dažkārt Maltusu uzskata par keinsiānisma ideju priekšteci. Keinsiānisma plāns izejai no krīzes ir vienīgais, kurš parādījis rezultativitāti Lielās depresijas apkarošanā - valsts investīcijas un atbalsts ekonomikai. Lai ko runātu šodienas neoliberālās ekonomikas aizstāvji, visas šīs disruptīvās inovācijas krīzi tikai pasliktina. Jo reāli tās rada jaunu verdzību, turklāt tās varbūt ir disruptīvas, bet tās nav inovācijas. Mērķis nemaz nav inovāciju radīšana, bet gan finanšu mahināciju izpilde, lai uzpūstu to fiktīvo vērtību. Kuriozs ir aktrises Džesikas Albas bērnu ekoloģisko peldkostīmu veikals internetā, kura valuācija sasniegusi 1,7 miljardus, lai gan nav saprotams, kur tur ir inovācijas un aktīvi. http://www.wsj.com/articles/jessica-albas-startup-honest-valued-at-1-7-billion-1439477917

Kādi draudi nāk no islamistiskā populācijas pieauguma Magrebā, Austrumāfrikā un Mazāzijā, raksturo Lords Heigs. Katru dienu šī reģiona populācija pieaug par 110 tūkstošiem cilvēku! Jau tagad visa jaunā paaudze šajā reģionā ir bez perspektīvas. Šādu situāciju rada islamistiskais vairošanās ārprāts, un tur nav nekādas viena bērna politikas. Islamistisko sieviešu fertilitātes līmenis ir 3-5 bērni, un lielāks tas ir mazattīstītās valstīs. Ilgu laiku Āfrikā populācijas eksploziju ierobežoja HIV, taču ir jau radušās rezistentas paaudzes, arī pats vīruss ir mutējis, un t.s. HIV-2 ir daudz benignāks. Risinājums var būt odu pārnēsātais Zika vīruss, to redzēsim ļoti drīz.

Ilgi vairs jāgaida nebūs. Martā, aprīlī strauji pieaugs islamistisko invazoru masas, kas trauksies Eiropas virzienā. Tikko ASV būs skaidrs par republikāņu prezidentu, var strauji notikt Latvijas un Igaunijas okupācija, negaidot šo teritoriju nostiprināšanu. 2015. gadā Austrālijā miris Krievijas Lielkņazes Olgas mazdēls, pirmais aizsaulē aizgājušais no savas kohortas. Laika daudz vairs nava. Smilšu pulkstenis ir iztecējis. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....