Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).

Otrajam lasījumam, kas tiek plānots uz šā gada 6. jūniju [1], ir sagatavots pavisam cits koncepts parādniekam ieturējamās summas aprēķināšanai: tas ir, 30% no parādnieka ienākumu summas, kas pārsniedz minimālās algas pusi (t.i. 350 EUR) pēc nodokļu atskaitījumiem, kā rezultātā, ieturējamā summa sastāda jau: 74,22 EUR/mēnesī    (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN - 350 * 30% = 74,22).

No tā varam secināt, ka likumprojekta koncepcijas maiņas rezultātā otrajam lasījumam ir palielināta no parādnieka ieturamā ikmēneša summa.

Uz to asi reaģē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) [2], saskatot konkrētus riskus pašvaldības palīdzības jomā un vēršot Juridiskās komisijas un visu saistīto ministriju uzmanību, kuras acīmredzot neapzinās, ka, "ņemot vērā, ka otrā lasījuma koncepts ievērojami atšķiras no sākotnējā, likumprojekta anotācijā norādītais par ietekmi uz pašvaldību budžetiem vairs neatbilst realitātei", kā arī, ka, "ņemot vērā, ka likumprojekts netika virzīts parastajā apspriešanas kārtībā caur Ministru kabinetu, bet gan uzreiz Saeimā, un ņemot vērā, ka tam atbalsta gadījumā prognozējama negatīva ietekme uz pašvaldību budžetiem, tādējādi tiek pārkāpts Pašvaldību likuma 82.pants “Vispārējās pašvaldību intereses”. Līdz ar to konsultāciju procesam likumprojekta izstrādes laikā pirms tā iesniegšanas Saeimā bija jānotiek arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Sociālā aspekta izvērtēšana ir ļoti būtiska pirms likumprojekta tālākās virzības.

Neskatoties uz skaidri pausto LPS satraukumu, Tieslietu ministrijas pārstāve Juridiskās komisijas sēdē 29. maijā bez vilcināšanās un bez pierādījumiem paziņoja komisijas sēdē faktam neatbilstošu pretargumentu: it kā saskaņā ar jauno koncepciju otrajam lasījumam parādnieka ieturamā summa mēnesī ir mazāka (?) nekā likumprojekta  pirmajā lasījumā, un tas it kā neietekmē pašvaldības budžetu. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī bez vilcināšanās uzsvēra, ka pietiek ar komisijas sēdes audioierakstu, lai slēgtu LPS jautājumu. Gandrīz visi komisijas locekļi balsoja “par” [3].

Interesanti, vai Saeimas deputāti balsos, neņemot vērā aritmētiskos aprēķinus, nesaņemot un nevērtējot saistīto ministriju atzinumus - tāpat otrajā lasījumā - par likumprojektu, kas ir iesniegts Saeimā bez atbilstības Satversmes 65. pantam, jo šī Satversmes tiesību norma neparedz Juridiskajai komisijai aizstāt Ministru kabineta darbu.

_________________________

[1]

https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/193A539ED32A9BABC2258B26003EB548?OpenDocument 

[2]

https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/1BA9F940F91BD003C2258B2B00298310?OpenDocument

[3]

https://taurid.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/df001050bd2d6918c2258b26002c4cc9/$FILE/2024_05_29_1000_JK.mp3

Novērtē šo rakstu:

23
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi