Iesaki rakstu: 
Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Otrajam lasījumam, kas tiek plānots uz šā gada 6. jūniju [1], ir sagatavots pavisam cits koncepts parādniekam ieturējamās summas aprēķināšanai: tas ir, 30% no parādnieka ienākumu summas, kas pārsniedz minimālās algas pusi (t.i. 350 EUR) pēc nodokļu atskaitījumiem, kā rezultātā, ieturējamā summa sastāda jau: 74,22 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN - 350 * 30% = 74,22).
No tā varam secināt, ka likumprojekta koncepcijas maiņas rezultātā otrajam lasījumam ir palielināta no parādnieka ieturamā ikmēneša summa.
Uz to asi reaģē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) [2], saskatot konkrētus riskus pašvaldības palīdzības jomā un vēršot Juridiskās komisijas un visu saistīto ministriju uzmanību, kuras acīmredzot neapzinās, ka, "ņemot vērā, ka otrā lasījuma koncepts ievērojami atšķiras no sākotnējā, likumprojekta anotācijā norādītais par ietekmi uz pašvaldību budžetiem vairs neatbilst realitātei", kā arī, ka, "ņemot vērā, ka likumprojekts netika virzīts parastajā apspriešanas kārtībā caur Ministru kabinetu, bet gan uzreiz Saeimā, un ņemot vērā, ka tam atbalsta gadījumā prognozējama negatīva ietekme uz pašvaldību budžetiem, tādējādi tiek pārkāpts Pašvaldību likuma 82.pants “Vispārējās pašvaldību intereses”. Līdz ar to konsultāciju procesam likumprojekta izstrādes laikā pirms tā iesniegšanas Saeimā bija jānotiek arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Sociālā aspekta izvērtēšana ir ļoti būtiska pirms likumprojekta tālākās virzības.
Neskatoties uz skaidri pausto LPS satraukumu, Tieslietu ministrijas pārstāve Juridiskās komisijas sēdē 29. maijā bez vilcināšanās un bez pierādījumiem paziņoja komisijas sēdē faktam neatbilstošu pretargumentu: it kā saskaņā ar jauno koncepciju otrajam lasījumam parādnieka ieturamā summa mēnesī ir mazāka (?) nekā likumprojekta pirmajā lasījumā, un tas it kā neietekmē pašvaldības budžetu. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī bez vilcināšanās uzsvēra, ka pietiek ar komisijas sēdes audioierakstu, lai slēgtu LPS jautājumu. Gandrīz visi komisijas locekļi balsoja “par” [3].
Interesanti, vai Saeimas deputāti balsos, neņemot vērā aritmētiskos aprēķinus, nesaņemot un nevērtējot saistīto ministriju atzinumus - tāpat otrajā lasījumā - par likumprojektu, kas ir iesniegts Saeimā bez atbilstības Satversmes 65. pantam, jo šī Satversmes tiesību norma neparedz Juridiskajai komisijai aizstāt Ministru kabineta darbu.
_________________________
[1]
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/193A539ED32A9BABC2258B26003EB548?OpenDocument
[2]
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/1BA9F940F91BD003C2258B2B00298310?OpenDocument
[3]
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
