Pārresoru koordinācijas centra ierēdņiem - džakuzi par valsts naudu
PIETIEK24.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) paklusām atgriezušās trekno gadu tradīcijas – Pietiek šodien publisko videoierakstu, kurā redzams, kā Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esošā PKC darbinieki par valsts naudu izklaidējas Siguldas viesnīcas Segevold džakuzi kompleksā. Par šādu valsts naudas tērēšanu aizrādījumu izteikusi arī Valsts kontrole, taču no soda ierēdņi izsprukuši.
Pērnā gada nogalē, 11. un 12.decembrī PKC darbinieki devās divu dienu izbraukuma seminārā uz Valmieru un Aloju, bet nakti pavadīja Siguldas viesnīcā, kur cita starpā laiski baudīja džakuzi kompleksa jaukumus, - to apliecina ne tikai videoieraksts, bet arī Pietiek apkopotā informācija.
PKC pārstāve Elīna Krūzkopa Pietiek sākotnēji apgalvoja, ka saskaņā ar semināra darba kārtību vakaros bijis paredzēts brīvais laiks, kuru katrs dalībnieks varējis izmantot pēc saviem ieskatiem.
Taču pēc tam noskaidrojās, ka par džakuzi baudīšanu PKC darbiniekiem no savas kabatas nav nācies maksāt: tas viss apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
Krūzkopa gan taisnojas, ka šis bijis lētākais nakšņošanas un semināra telpu īres piedāvājums, kurā džakuzi un baseina kompleksa apmeklējums esot iekļauts "kā bonuss".
„Mēs pēc cenu aptaujas izvēlējāmies lētāko un izdevīgāko piedāvājumu. Tie, kas bija dārgāki par 1000 latiem, tos mēs vispār neapskatījām. Tas mums šķita par dārgu. Šajā piedāvājumā bija iekļauta nakšņošana, ēdināšana un konferenču telpu īre. Viss kopā bija komplekss piedāvājums,” skaidroja Krūzkopa.
Kompleksajā piedāvājumā esot bijis iekļauts arī džakuzi vai baseina apmeklējums. „Par to netika atsevišķi maksāts. Mēs īrējām konferenču telpas, nakšņošanu un ēdināšanu,” ūdensizpriecu izmantošanu par valsts naudu attaisno PKC pārstāve.
Vēl divi piedāvājumi, kas saņemti šajā cenu aptaujā, esot bijuši krietni dārgāki tikai par pamata pakalpojumiem. „Mums bija ļoti dažādi piedāvājumi. Šis bija lētākais piedāvājums. Ja jūs paskatāties mājas lapās, tad var redzēt, ka 17 cilvēkiem, kas ir mūsu kolektīvs, šī ir ļoti pieņemama cena. Citur tikai telpas un nakšņošana sastādīja 400-500 latus kā kurā vietā. Šis bija tiešām lētākais piedāvājums,” informēja Krūzkopa, piebilstot, ka tas, vai izmantoja šo džakuzi, ir katra privāta darīšana. „Tas nebija obligāti jāizmanto vai obligāti iekļaujams. Ja to piedāvāja kompleksi, tad mēs pasakām paldies,” piebilda PKC pārstāve.
Džakuzi kompleksa apmeklējumu savā piedāvājumā iekļāvusi pati viesnīca. Uz jautājumu, vai nebija iespējams izmaksas vēl samazināt, atsakoties no ūdenspriekiem, Krūzkopa skaidru atbildi Pietiek nesniedza.
Par šo apmācību-izklaides izbraucienu interesējusies arī Valsts kontrole, kura savā revīzijā konstatējusi, ka, „lai gan tiesību akti neparedz kolektīvo pasākumu finansēšanu no valsts budžeta un nereglamentē kolektīvo pasākumu plānošanas un finansēšanas kārtību, PKC ir izmantojis grāmatvedības uzskaiti reglamentējošo normatīvo aktu nepilnības un pieļāvis kolektīvo pasākumu pazīmēm atbilstošu pasākumu finansēšanu no budžeta programmā „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtajiem līdzekļiem vismaz Ls 1 491 apmērā", - tā revīzijas ziņojumā „Par Pārresoru koordinācijas centra 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību” raksta Valsts kontrole (VK).
VK ieteikusi „Ministru kabinetam lemt par kolektīvo pasākumu nepieciešamību valsts budžeta finansētu institūciju mērķu sasniegšanai un nepieciešamības gadījumā noteikt prasības to plānošanai, īstenošanai, publiskošanai un pieļaujamajam izdevumu apjomam tiks sniegts revīzijā „Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”.
VK revīzijas atzinumā un lēmumā ar šo semināru gan vairs nav ne vārda.
Krūzkopa bija informēta par VK padziļināto interesi par šo izbraucienu un zināja teikt, ka PKC esot sniedzis VK visus nepieciešamos dokumentus un tāmes. „Mēs saprotam, kamēr nav šāds regulējums, paliek šīs neskaidrības un iespējamās interpretācijas. Bet kopumā mēs izvēlējāmies to, kas bija vislētākais,” uzsvēra PKC pārstāve.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
