Pārskatot "Vienotības" balsotāju biļetenus Kurzemē, nemana acīs krītošas dīvainības
PIETIEK23.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aptuveni 30 lielāko Kurzemes apgabala vēlēšanu iecirkņu par partiju Vienotībanodoto vēlēšanu biļetenu apskate, ko aizvadītās nedēļas beigās veica Pietiek, parādīja ļoti raibu ainu: vēlētāji savu izvēli bija pauduši gana dažādi, un daudzās vēlēšanu biļetēs netrūka arī radošas izdomas izpausmju. Taču nevienā no iecirkņiem nevarēja novērot, ka kādam no saraksta dalībniekiem būtu pausts pārspīlēts atbalsts vai par kādam būtu izrādīta īpaša nelabvēlība.
Bija skaidri redzams, ka pat tie, kuri atbalsta Vienotību kopumā, ļoti dažādi vērtējuši sarakstā iekļautos. Ļoti neviennozīmīga bijusi attieksme pret Vienotības vadītāju un Kurzemes apgabala saraksta līderi Solvitu Āboltiņu: bija daudzi biļeteni, kuros bija svītrota tieši Āboltiņa, bet pie pārējiem nekādas atzīmes nebija izdarītas.
Tāpat netrūka tādu biļetenu, kuros bija izsvītroti pirmie seši saraksta numuri – Āboltiņa, Ints Dālderis, Inese Lībiņa-Egnere, Karina Korna, Normunds Tropiņš un Artis Gustovskis, bet pārējiem vai nu pielikti plusiņi, vai arī vispār nav atzīmju. Un ir arī pretēji – plusiņi pielikti tieši pirmajiem vai nu četriem, vai pieciem un arī vairāk.
Tāpat bija pietiekami daudz biļetenu, kuros Āboltiņai bija pievilkts plusiņš, bet visi pārējie izsvītroti vai arī atstāti bez jebkādām atzīmēm, - taču nevar teikt, ka tie būtu koncentrējušies kādā konkrētā iecirknī vai iecirkņos.
Bija arī tādi biļeteni, kuros bija izsvītroti pilnīgi visi saraksta dalībnieki, - vēlētājs acīmredzot bija vēlējies nodot balsi tieši par Vienotību, taču ne par tām personām, par kurām varēja balsot Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Tāpat netrūka tādu biļetenu, kuros plusiņi pielikti pilnīgi visiem saraksta dalībniekiem.
Krietni mazāk bija tādu biļetenu, kuros ievilkts krustiņš Dālderim, bet pārējie svītroti. Tādi pārsvarā parādās Liepājā, bet pārējā Kurzemes reģionā vēlētājiem vai nu nav bijusi nekāda attieksme pret Dālderi, vai arī daži to svītrojuši vai plusojuši komplektā ar vēl kādu kandidātu.
Dundagas novadā bija vairāki biļeteni, kuros izsvītroti visi augšējie saraksta dalībnieki, bet ievilkts plusiņš saraksta pēdējam dalībniekam Guntim Pirvitam, kas ir Dundagas novada domes deputāts. Citos vēlēšanu iecirkņos šādu biļetenu nav. Dažādos vēlēšanu iecirkņos bija arī vēlēšanu zīmes, kurās pausts īpašs atbalsts Lībiņai-Egnerei, viņai pievelkot plusiņu, bet pārējos izsvītrojot. Savukārt slavenajam Jānim Junkuram acīmredzot plašais vēlētāju atbalsts bija pausts citos vēlēšanu iecirkņos, kuros nodotie biļeteni nav ieskenēti un līdz ar to publiski nav pieejami.,
Daudz ir bijis arī tādu vēlēšanu zīmju, kuros veiktās atzīmes vēlēšanu komisija nav varējusi ieskaitīt, jo tās izdarītas nepareizi, piemēram, svītrojumu vietā ievilktas mīnusa zīmes, turklat vietā, kur iespējams ielikt plusiņu. Šādā gadījumā šī atzīme netiek ieskaitīta, jo nav noslēpums, ka šādas vēlēšanu zīmes būtu ļoti viegli iespējams viltot, horizontālajai svītriņai pārvelkot pāri vertikālu un mīnusu padarot par plusu. Tāpat netrūkst tādu, kur plusiņu vietā ievilkti ķeksīši, kurus arī saskaņā ar likumu vēlēšanu komisija nedrīkst atzīt par derīgām atzīmēm.
Foto - @eujanka
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
