Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pārsteigums un šoks

Ilmārs Hiršs*
23.06.2018.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa par mūsu savienības bijušā bīskapa Pētera Sproģa pēkšņo un negaidīto iesaistīšanos politikā un vēl vairāk par piesliešanos partijai, kuras ideoloģijas pārstāvji ir nodarījuši daudz posta un sāpju latviešu tautai. Iet kopā ar tiem, kuru okupācijā dzīvojām pusgadsimtu, – tas mums daudziem bija ļoti negaidīti, pārsteidzoši un varētu teikt pat šokējoši un radīja lielu neizpratni un saviļņojumu gan sabiedrībā, gan arī mūsu draudzēs. Cilvēki gaida Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) vērtējumu un reakciju uz notikušo.

Arī es esmu saņēmis daudz zvanu un jautājumus, t.sk. no masu medijiem, iespējams, tāpēc, ka bijušā bīskapa darba laikā es atkārtoti esmu teicis, ka atbalstu viņa darbu un centienus baptistu draudžu stiprināšanā kristocentriskuma virzienā.

Šo viņa lēmumu es atbalstīt nevaru un izšķiršanos savu politisko karjeru veidot partijā Saskaņa vērtēju negatīvi. Mēģināšu paskaidrot mazliet vairāk savu nostāju. Tā pamatojas sekojošos apsvērumos.

1. LBDS Satversmes 1.3. punktā ir teikts: “LBDS kā juridiska persona neiesaistās politisko partiju dibināšanā un darbībā, bet neierobežo dalībnieku draudzes locekļu līdzdalību politiskajās partijās, nenesot atbildību par dalībnieku draudzes locekļu darbību tajās.”

Es šo Satversmes punktu saprotu kā LBDS pilnīgu norobežošanos no politiskas darbības, kas nozīmē arī neiesaistīšanos jebkāda veida atbalstā un aģitācijā, par ko draudžu locekļiem vajadzētu balsot.

2. LBDS, kā jau to rāda pieminētā Satversmes panta otrā daļa, nevienam neaizliedz un to nemaz arī nevar izdarīt, iesaistīties politiskā darbībā. Es nebūt neuzskatu, ka kristietis un politika ir nesavienojamas lietas. Gluži otrādi, kristietim ir uzlikta ļoti nopietna atbildība par šo pasauli. Tuvāk par to esmu jau rakstījis.**

3. Es respektēju katra indivīda izvēles brīvību un tiesības pieņemt savus lēmumus.

Vēlos uzsvērt: nevis pieņemtos lēmumus, bet cilvēka tiesības lēmumus pieņemt. Bet tajā pašā laikā paturu sev tiesības izteikt savu vērtējumu par lietām un parādībām.

Tie ir vispārēji principi, pēc kuriem vados savos secinājumos un vērtējumos. Attiecībā uz konkrēto gadījumu jāpiebilst vēl trīs lietas.

Katram pašam ir nopietni jādomā par sava lēmuma motīviem. Kas ir tas, kas man liek pieņemt to vai citu lēmumu? Citiem vārdiem sakot, vai tas ir Dieva prāts manai dzīvei. Kristietim tāds jautājums būtu jāuzstāda par visām lietām un lēmumiem savā dzīvē. Mācītājam vēl vairāk, jo viņam jau ir Dieva aicinājums garīdznieka darbam. Vai patiešām Dievs sūta citā uzdevumā? Ja ir skaidra pārliecība par to, tad, neskatoties ne uz kādiem citiem apsvērumiem vai cilvēku nosodījumu, ir jāiet un jādara tas, ko liek Dievs.

Labs piemērs tam ir Vācijas, vēlāk Francijas teologs, ērģelnieks, filozofs, ārsts Alberts Šveicers (1875–1965), kas, sasniedzis augstu stāvokli Eiropā, būdams Strasburgas universitātes filozofijas un teoloģijas profesors, devās uz Āfriku un sāka misionāra darbu. Daudzi nosodīja Šveicera lēmumu, bet viņš bija sajutis Dieva aicinājumu.

Tikai ir ļoti jāuzmanās, jo pavisam viegli par Dieva aicinājumu maldīgi var noturēt sava prāta, vēlmju un gribas iespaidotus secinājumus. Esmu sastapis cilvēkus, kuriem „Dieva aicinājums” mainās ik pēc pusgada.

Vēl jo vairāk par Dieva aicinājumu ir ne tikai jādomā, bet tas nepārprotami ir jāsajūt savā sirdī, ja turpmākā darbība ir saistīta ar ļaudīm, kuri latviskajā vidē netiek vērtēti pozitīvi.

Vai Dievs sūta mani tieši šajā vidē darboties? Vidē, kuras pārstāvji pagātnē ir nodarījuši daudz posta un sāpju mūsu tautai. Vai šo cilvēku uzskati un darbība man ir pieņemami un es varu tos atbalstīt? Vai iešu kopā ar tiem, kuri joprojām dzīvo tajā ideoloģijā, kas mūsu vecākus un vecvecākus aizsūtīja uz Sibīriju un mūs pašus kā tautu pusgadsimtu turēja verdzības jūgā. Un galu galā šeit nav runa par evaņģēlija sludināšanu šajā vidē, bet par politisku mērķu sasniegšanu.

Man ir jāsaka, ka patriotiskie izteicieni par Latviju kā argumenti darboties tieši šajā partijā, mani nepārliecina, tāpat kā piemērs par Āfrikas valsti Ruandu, un idejām par divkopienu valsti arī es nevaru piekrist. Dīvaini izklausās arī prokrieviskās notis, izteicieni par „prolatvisko partiju” šauro domāšanu un ES kritika, kas ieskanas P. Sproģa retorikā.

Ir jādomā, kādu rezonansi tas radīs tajā vidē, kurā esmu ilgstoši darbojies un kuru esmu veidojis līdz šim. Vai tas neradīs šķelšanos? Diemžēl redzam, ka tas jau notiek. Vai mērķis, ko gribu sasniegt, ir tā vērts? Kādu iespaidu par baptistiem un kristiešiem tas radīs mūsu tautā? Protams, Bībele nesaka, ka mums vajadzētu iztapt pasaulei un censties pēc tā, lai pasaule par mums labi domātu. Kristietim ir jāatšķiras no pasaules, bet ar savu kristīgo, nevis politisko stāju. Un atkal tas pats jautājums: Vai to liek darīt Dievs?

Par šiem jautājumiem ir ne tikai nopietni jādomā, bet jābūt skaidrai pārliecībai par Dieva aicinājumu šim ceļam.

Es neesmu tiesīgs spriest un vēl mazāk nosodīt sava bijušā bīskapa un studenta lēmumus. Ceru, ka viņš visus šos jautājumus ir nopietni pārdomājis, sajutis savā sirdī patiesu Dieva aicinājumu un viņa lēmuma pamatā nav paša ambīcijas, vēlme veidot karjeru, par katru cenu tikt „pie siles”, finansiāli apsvērumi vai vēl kas cits. Varu tikai pateikt, ka es kā mācītājs, LBDS padomes loceklis un vienkāršs kristietis viņa lēmumu neatbalstu un no tā norobežojos.

* profesors, Mg.sc.ing., Dr. theol.

** Sk. Hiršs, I., Kristiešu sociālpolitiskā atbildība Jaunās Derības skatījumā; sk. I. Hiršs, Debesis ir visur. Rīga 2012, 316–331.

Pārpublicēts no hirss.lv

Novērtē šo rakstu:

41
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...