Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada jūlija sākumā administratīvā tiesa noraidīja žurnālista Rituma Rozenberga pieteikumu, nospriežot, ka Latvijas sabiedrībai nav tiesību uzzināt, ka bijusī KNAB darbiniece, tagadējā Saeimas deputāte Juta Strīķe savulaik, dzīvojot Krievijas galvaspilsētā Maskavā, ir saukusies Anna Potapova. Pietiek šodien publicē Augstākās tiesas Senātam iesniegto kasācijas sūdzību, kurā aprakstīts – kāpēc nu jau bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes nevēlēšanās atklāt šo informāciju ir prettiesiska un sabiedrības interesēm neatbilstoša.

2019.gada 5.jūlijā Administratīvā rajona tiesa taisīja spriedumu lietā Nr.A420146519, ar kuru noraidīja Pieteicēja pieteikumu. Pieteicējs pārsūdz spriedumu pilnā apjomā, pamatojoties uz sekojošiem apsvērumiem un argumentiem.

Izskatot pieteikumu, tiesa ir izvērtējusi pušu likumiskās intereses, kas izriet no LR Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Pieteicēja gadījumā tās ir tiesības, kas nostiprinātas Satversmes 100.pantā un 104.pantā. Trešās personas gadījumā tās ir tiesības, kas nostiprinātas Satversmes 96.pantā. Izlemjot lietu, tiesa devusi priekšroku trešās personas tiesībām uz privāto dzīvi. Šādā veidā, pamatojoties uz Satversmes 116.pantu, tiesa ir ierobežojusi Pieteicēja pamattiesības. Minētais ierobežojums ir īstenots uz likumīga pamata, ievērojot leģitīmu mērķi, bet nepareizi izlemjot ierobežojuma samērīgumu.

Sprieduma nepareizība izpaužas tajā apstāklī, ka tiesa nav pareizi piemērojusi Administratīvā procesa likuma 103.panta otro daļu (tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, izskatot lietu saprātīgā termiņā.

Izskatot lietu, tiesa nav objektīvi noskaidrojusi lietas apstākļus, jo nav iepazinusies ar Iestādes rīcībā esošo informāciju (kaut gan arī Pieteicējs lūdza izprasīt no Iestādes tās rīcībā esošos dokumentus), kā dēļ nav izvērtējusi to, kāda informācija vispār ir Iestādes rīcībā un kā tās izsniegšana varētu radīt Trešās personas pamattiesību aizskārumu.

Tikai iepazīstoties ar Iestādes rīcībā esošo informāciju, tiesa var izvērtēt Pieteicēja un Trešās personas pamattiesību iespējamā ierobežojuma samērīgumu, kā arī izvērtēt to, cik lielā apjomā tomēr ir iespējams izsniegt Pieteicēja pieprasīto informāciju un kādi ierobežojumi ievērojami informācijas izsniegšanā (piemēram, aizkrāsojot izsniedzamo dokumentu kopijās atsevišķus datus, vai izsniedzot dokumentu daļējus norakstus). Tāpat, tikai iepazīstoties ar konkrētiem dokumentiem, tiesai ir iespējams izvērtēt to, vai sabiedrības intereses iepazīties ar informāciju prevalē (vai nē) pār Trešās personas tiesībām uz privāto dzīvi.

Lai arī Pieteicēja prasījums ir pamatots ar to, ka sabiedrībai ir nepieciešams zināt to, vai Trešā persona savulaik nav mainījusi vārdu no Anna uz Juta, tiesa ir izvairījusies noskaidrot to, vai Iestādes rīcībā vispār ir dokumenti, kas saturētu informāciju par šāda fakta esamību.

Pieteicējs uzskata, ka tiesa nav noskaidrojusi (vismaz tas nav atspoguļots tiesas spriedumā) par to, vai Iestādes rīcībā esošā informācija atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi 4.panta 6.punktā norādītajai kartotēkas definīcijai, kas arī ir atzīstams par Administratīvā procesa likuma 103.panta otrās daļas pārkāpumu.

Minētais, Administratīvā procesa likuma 103.panta otrās daļas pārkāpums ir novedis pie situācijas, kad tiesa nav piemērojusi šo materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot, kā dēļ, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 326.panta 1.punktu, pastāv pamats lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Tāpat tiesa nav pareizi iztulkojusi un tāpēc arī nav pareizi piemērojusi “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu. Minētajā punktā ir ietverts nosacījums: “datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm”.

Kā redzams no minētās normas, tad tajā ir ietverts pienākums izvērtēt datu subjekta intereses, bet tikai tādas intereses, kurām nepieciešama aizsardzība. Minētais nozīmē, ka izvērtējot iespējamo datu apstrādi, jāvērtē nevis jebkuras datu subjektu intereses, bet gan tikai tādas, kurām nepieciešama aizsardzība, turklāt, šīs intereses (kurām nepieciešama aizsardzība) ir svarīgākas par sabiedrības interesēm. Tātad jebkura datu subjekta interese nevar būt par pamatu liegumam apstrādāt personas datus. Tāda interese var būt tikai tāda, kurai nepieciešama aizsardzība. Pretējā gadījumā normas formulējums būtu lakoniskāks: “[..] un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm.

Savukārt intereses, kurām nepieciešama aizsardzība, ir tādas personas intereses, kas izriet no tiesībām uz privāto dzīvi, un kurām ir nepieciešama aizsardzība. Pārsūdzētajā spriedumā tiesa ir vērtējusi to, vai sabiedrības nepieciešamība uzzināt patiesību prevalē pār Trešās personas tiesībām uz privāto dzīvi, bet nav vērtējusi to, vai Trešās personas interese slēpt no sabiedrības patiesību ir tāda interese, kurai ir nepieciešama aizsardzība. Tiesa spriedumā nav atspoguļojusi šo Trešās personas interesi slēpt patiesību no sabiedrības, kā arī nav motivējusi, kāpēc ir nepieciešams aizsargāt šādu interesi.

Līdz ar to tiesa nav pareizi piemērojusi “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, kā dēļ, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 326.panta 1.punktu, pastāv pamats lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Pieteicējs uzskata, ka šai lietai ir nozīme judikatūras veidošanā, jo par minēto normu iztulkošanu tiesu prakse nav nostabilizējusies.

Turklāt, ir jāņem vērā, ka par vispārzināmu faktu ir atzīstams Trešās personas paziņojums, ka viņa vienmēr ir bijusi Juta un nekad nav bijusi Anna. Līdz ar to sabiedrības interese ir ne tik vien uzzināt patiesību, bet uzzināt to, vai Trešā persona nav publiski melojusi. Ja ir iespējams atzīt par aizsargājamu interesi Trešās personas tiesības uz privāto dzīvi, tad par aizsargājamu interesi nedrīkst atzīt vēlmi slēpt sabiedrībai publiski paustus melus.

Gadījumā, ja stāsies spēkā pirmās instances spriedums, tas būs negatīvs vēstījums plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem viņu centienos noskaidrot valsts augstāko un augsto amatpersonu patiesās biogrāfijas un noskaidrot, vai viņi sabiedrībai nemelo par savu pagātni.

Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 103.panta otro daļu, 325.- 352.pantu,

lūdzu:

izskatīt lietu kasācijas kārtībā, atcelt spriedumu pilnībā un nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Novērtē šo rakstu:

101
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...