Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada jūlija sākumā administratīvā tiesa noraidīja žurnālista Rituma Rozenberga pieteikumu, nospriežot, ka Latvijas sabiedrībai nav tiesību uzzināt, ka bijusī KNAB darbiniece, tagadējā Saeimas deputāte Juta Strīķe savulaik, dzīvojot Krievijas galvaspilsētā Maskavā, ir saukusies Anna Potapova. Pietiek šodien publicē Augstākās tiesas Senātam iesniegto kasācijas sūdzību, kurā aprakstīts – kāpēc nu jau bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes nevēlēšanās atklāt šo informāciju ir prettiesiska un sabiedrības interesēm neatbilstoša.

2019.gada 5.jūlijā Administratīvā rajona tiesa taisīja spriedumu lietā Nr.A420146519, ar kuru noraidīja Pieteicēja pieteikumu. Pieteicējs pārsūdz spriedumu pilnā apjomā, pamatojoties uz sekojošiem apsvērumiem un argumentiem.

Izskatot pieteikumu, tiesa ir izvērtējusi pušu likumiskās intereses, kas izriet no LR Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Pieteicēja gadījumā tās ir tiesības, kas nostiprinātas Satversmes 100.pantā un 104.pantā. Trešās personas gadījumā tās ir tiesības, kas nostiprinātas Satversmes 96.pantā. Izlemjot lietu, tiesa devusi priekšroku trešās personas tiesībām uz privāto dzīvi. Šādā veidā, pamatojoties uz Satversmes 116.pantu, tiesa ir ierobežojusi Pieteicēja pamattiesības. Minētais ierobežojums ir īstenots uz likumīga pamata, ievērojot leģitīmu mērķi, bet nepareizi izlemjot ierobežojuma samērīgumu.

Sprieduma nepareizība izpaužas tajā apstāklī, ka tiesa nav pareizi piemērojusi Administratīvā procesa likuma 103.panta otro daļu (tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, izskatot lietu saprātīgā termiņā.

Izskatot lietu, tiesa nav objektīvi noskaidrojusi lietas apstākļus, jo nav iepazinusies ar Iestādes rīcībā esošo informāciju (kaut gan arī Pieteicējs lūdza izprasīt no Iestādes tās rīcībā esošos dokumentus), kā dēļ nav izvērtējusi to, kāda informācija vispār ir Iestādes rīcībā un kā tās izsniegšana varētu radīt Trešās personas pamattiesību aizskārumu.

Tikai iepazīstoties ar Iestādes rīcībā esošo informāciju, tiesa var izvērtēt Pieteicēja un Trešās personas pamattiesību iespējamā ierobežojuma samērīgumu, kā arī izvērtēt to, cik lielā apjomā tomēr ir iespējams izsniegt Pieteicēja pieprasīto informāciju un kādi ierobežojumi ievērojami informācijas izsniegšanā (piemēram, aizkrāsojot izsniedzamo dokumentu kopijās atsevišķus datus, vai izsniedzot dokumentu daļējus norakstus). Tāpat, tikai iepazīstoties ar konkrētiem dokumentiem, tiesai ir iespējams izvērtēt to, vai sabiedrības intereses iepazīties ar informāciju prevalē (vai nē) pār Trešās personas tiesībām uz privāto dzīvi.

Lai arī Pieteicēja prasījums ir pamatots ar to, ka sabiedrībai ir nepieciešams zināt to, vai Trešā persona savulaik nav mainījusi vārdu no Anna uz Juta, tiesa ir izvairījusies noskaidrot to, vai Iestādes rīcībā vispār ir dokumenti, kas saturētu informāciju par šāda fakta esamību.

Pieteicējs uzskata, ka tiesa nav noskaidrojusi (vismaz tas nav atspoguļots tiesas spriedumā) par to, vai Iestādes rīcībā esošā informācija atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi 4.panta 6.punktā norādītajai kartotēkas definīcijai, kas arī ir atzīstams par Administratīvā procesa likuma 103.panta otrās daļas pārkāpumu.

Minētais, Administratīvā procesa likuma 103.panta otrās daļas pārkāpums ir novedis pie situācijas, kad tiesa nav piemērojusi šo materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot, kā dēļ, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 326.panta 1.punktu, pastāv pamats lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Tāpat tiesa nav pareizi iztulkojusi un tāpēc arī nav pareizi piemērojusi “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu. Minētajā punktā ir ietverts nosacījums: “datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm”.

Kā redzams no minētās normas, tad tajā ir ietverts pienākums izvērtēt datu subjekta intereses, bet tikai tādas intereses, kurām nepieciešama aizsardzība. Minētais nozīmē, ka izvērtējot iespējamo datu apstrādi, jāvērtē nevis jebkuras datu subjektu intereses, bet gan tikai tādas, kurām nepieciešama aizsardzība, turklāt, šīs intereses (kurām nepieciešama aizsardzība) ir svarīgākas par sabiedrības interesēm. Tātad jebkura datu subjekta interese nevar būt par pamatu liegumam apstrādāt personas datus. Tāda interese var būt tikai tāda, kurai nepieciešama aizsardzība. Pretējā gadījumā normas formulējums būtu lakoniskāks: “[..] un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm.

Savukārt intereses, kurām nepieciešama aizsardzība, ir tādas personas intereses, kas izriet no tiesībām uz privāto dzīvi, un kurām ir nepieciešama aizsardzība. Pārsūdzētajā spriedumā tiesa ir vērtējusi to, vai sabiedrības nepieciešamība uzzināt patiesību prevalē pār Trešās personas tiesībām uz privāto dzīvi, bet nav vērtējusi to, vai Trešās personas interese slēpt no sabiedrības patiesību ir tāda interese, kurai ir nepieciešama aizsardzība. Tiesa spriedumā nav atspoguļojusi šo Trešās personas interesi slēpt patiesību no sabiedrības, kā arī nav motivējusi, kāpēc ir nepieciešams aizsargāt šādu interesi.

Līdz ar to tiesa nav pareizi piemērojusi “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, kā dēļ, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 326.panta 1.punktu, pastāv pamats lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Pieteicējs uzskata, ka šai lietai ir nozīme judikatūras veidošanā, jo par minēto normu iztulkošanu tiesu prakse nav nostabilizējusies.

Turklāt, ir jāņem vērā, ka par vispārzināmu faktu ir atzīstams Trešās personas paziņojums, ka viņa vienmēr ir bijusi Juta un nekad nav bijusi Anna. Līdz ar to sabiedrības interese ir ne tik vien uzzināt patiesību, bet uzzināt to, vai Trešā persona nav publiski melojusi. Ja ir iespējams atzīt par aizsargājamu interesi Trešās personas tiesības uz privāto dzīvi, tad par aizsargājamu interesi nedrīkst atzīt vēlmi slēpt sabiedrībai publiski paustus melus.

Gadījumā, ja stāsies spēkā pirmās instances spriedums, tas būs negatīvs vēstījums plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem viņu centienos noskaidrot valsts augstāko un augsto amatpersonu patiesās biogrāfijas un noskaidrot, vai viņi sabiedrībai nemelo par savu pagātni.

Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 103.panta otro daļu, 325.- 352.pantu,

lūdzu:

izskatīt lietu kasācijas kārtībā, atcelt spriedumu pilnībā un nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Novērtē šo rakstu:

100
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...