Iesaki rakstu: 
Pēdējā diennaktī pirms vēlēšanām politikas kuluāros izskan savstarpējas bažas un aizdomas, ka dažas partijas jau varētu būt neoficiāli vienojušās par pēcvēlēšanu bloka izveidi, kas tām ļautu sarunās diktēt nosacījumus citiem potenciālajiem koalīcijas partneriem. Satikušies dažādu televīziju priekšvēlēšanu debašu aizkulisēs, šonedēļ izdevību neformāli apspriesties bija izmantojuši gan Valdis Dombrovskis (Vienotība) un Nils Ušakovs (SC), gan Valdis Zatlers (ZRP) un Jānis Urbanovičs (SC).
Aizdomas, ka Zatlera reformu partija (ZRP) jau ir panākusi neformālu vienošanos ar Saskaņas centru (SC), ka SC jau ir vienojies ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), ka zaļo zemnieku patrons Aivars Lembergs ir vienojies ar Vienotību, ka tā dēvētās latviešu partijas jau ir vienojušās jebkādā kombinācijā nepieļaut koalīciju ar SC. Tā ir tikai daļa no savstarpējām aizdomām, kas pēdējās 48 stundās pirms vēlēšanām liek nervozēt politiķiem. Vispārējas bažas, ka kādas no partijām varētu jau pirms vēlēšanām kuluāros vienoties par bloka izveidi, pārējiem potenciālajiem koalīcijas partneriem 17. septembra naktī diktējot nosacījumus, - tā var raksturot noskaņojumu partijās pēdējās stundās pirms vēlēšanām.
Gan ZRP, gan Vienotība deklarējušas, ka prioritāri tās pēc vēlēšanām par koalīcijas izveidi runās viena ar otru un ar Nacionālo apvienību kā trešo potenciālo partneri. Tomēr Vienotība atšķirībā no ZRP nav noraidījusi arī sadarbības turpināšanu ar Aivara Lemberga kontrolēto ZZS. No atsevišķiem Vienotības politiķiem izskan, ka tai prioritāri ir nodrošināt savu atrašanos valdībā, bet, otrkārt, nepieļaut SC atrašanos valdībā un tikai treškārt nepieļaut ZZS atrašanos valdībā. Bet dažādu Vienotības spārnu viedoklis par koalīciju ar SC atšķiras un gala pozīcija būs atkarīga no 11. Saeimā ievēlētajām personālijām.
No Vienotības neoficiāli izskan bažas, ka ZRP jau varētu būt panākusi neafišētu vienošanos ar SC par sadarbību nākamajā valdībā. Pat ņemot vērā, ka SC par vēlamāko valdību sev uzskata tādu, ko veidotu kopā gan ar Vienotību, gan ZRP, jautājums ir, kurš tādā koalīcijā būtu varas centrs. Dažas dienas pirms vēlēšanām tapa zināms, ka neafišēti notiek darbs pie rakstiska uzmetuma ar saskarsmes punktiem starp ZRP un SC, kas var kalpot par pamatu nākamās valdības deklarācijai. Šajā projektā tiekot atrunāta kopīga izpratne par politiskajām reformām, kam nepieciešami Satversmes grozījumi un līdz ar to konstitucionālais vairākums (vismaz 67 balsis) Saeimā.
Tāpat Pietiek neoficiāli zināms, ka neformāla bloka izveidi SC piedāvājusi Lemberga kontrolētā ZZS. SC līderis Jānis Urbanovičs nekādus komentārus par neformālām sarunām ar ZZS vai ZRP nesniedza, bet izklausījās nervozs. Viņš ceturtdienas pirmajā pusē bija devies uz dzimto Latgali, kur sēņoja, un Rīgā solījās atgriezties ne agrāk kā pašā vēlēšanu dienas vakarā.
Spriežot pēc politiķu teiktā, no konkurējošām nometnēm varētu būt centieni pārliecināt ZRP nepaļauties uz SC kā partneri koalīcijas izveidē, jo, ņemot vērā atsevišķus SC un ZZS kopīgus balsojumus 9. un 10. Saeimā, caur šo politisko spēku netiešu ietekmi valdībā saglabātu Lembergs. Tāpat tiek atgādināts par SC koalīciju Rīgas domē ar Aināra Šlesera LPP/LC, kas baro aizdomas, ka tieši pie SC valdības koalīcijā ar lūgumiem varētu doties no varas atstumtie ietekmīgie vīri.
Pēdējie reitingi rāda, ka otrā aiz SC vēlēšanu naktī varētu finišēt Vienotība, un tas nozīmētu, ka uz tās pleciem no tā dēvēto latviešu partiju vidus gulsies atbildība, kuru ceļu iet - uzrunāt Nacionālo apvienību vai SC. Neoficiāli izskan: ja Vienotībai kopā ar ZRP un Nacionālo apvienību pietiktu balsu stabilai koalīcijai Saeimā, tām būtu gandrīz neiespējami paskaidrot, kāpēc tās vēl raugās SC vai ZZS virzienā. Pārsteigumu var sagādāt eksprezidenta Valda Zatlera personiska izšķiršanās ieiet vēsturē kā pirmajam latviešu partijas līderim, kas valdības koalīciju izveido ar SC, apmaiņā pret to iegūstot sabiedroto plašu politisko reformu veikšanai. ZRP deklarējusi, ka galvenais un svarīgākais koalīcijas partnera izvēles kritērijs tai būs iespēja realizēt „reformas ekonomikas, politiskās sistēmas un sabiedrības saliedētības jomā”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
