Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” varoņdarbu saraksts: vai tas tiešām ir tas, ko vēlētāji vēlējās?
Kasīklis20.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
13.Saeimas vēlēšanu rezultātā partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ieguva 101 685 balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu, kas bija 12,04% no kopējā skaita, un partiju apvienība ieguva Saeimā 13 vietas. Var jau ironizēt, ka 13.Saeimas vēlēšanās iegūtas 13 deputātu vietas1, bet, izskatās, ka kaut kāda sakritība šajā visā ir, ja paskatās, ko jaunizceptie tautas kalpi ir sastrādājuši. Šeit tik jaunāko/spilgtāko varoņdarbu uzskaitījums.
Novadu reforma
Viens no partiju apvienības "Attīstībai/Par!" vadoņiem vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kura izstrādājusi reformas modeli. Tiesa, tā arī nespējot to pamatot. Tik vien, ka līdz šim viss bija slikti tikai tamdēļ, ka vainojamas esošās pašvaldības.
Mazsvarīgs nav fakts, ka pašvaldību vadītāji reformas plānu uzzināja tik post factum, kas automātiski nozīmē, ka reformas izstrādes laikā nekādas konsultācijas nav notikušas.2 Tā arī neparādās nekādi aprēķini, cik lielas būs administratīvās izmaksas reformas īstenošanā un kādas būs faktiskās izmaksas, lai dzīvē viss īstenotos (piemēram, ceļu tīkli no novada nomales uz tā centru, skolu tīkls, pašvaldības pakalpojumi utt.), tā arī – cik ilgā laikā ieguvumi kompensēs izdevumus un pēc cik ilga laika tad sāks iedzīvotāji dzīvot labāk.
Novadu reformas kontekstā nedrīkst aizmirst J.Pūces izmisīgos centienus vērsties pret visām pašvaldībām, kuras kaut cik nopietnā līmenī centās pēc iespējas plašāk noskaidrot iedzīvotāju viedokli par reformu.
Kompensāciju izmaksa ebrejiem 40 miljonu eiro apmērā3
Šādu ieceri partiju apvienības "Attīstībai/Par!" turēja azotē un nerādīja nevienam. Protams, ja neskaita attiecīgā punkta iekļaušanu valdības deklarācijā, kas savukārt nozīmē, ka šāda iecere partijas iekšienē jau faktiski bija pirms startēšanas uz vēlēšanām. Tas, ka to piemirsa pateikt saviem vēlētājiem – dzīves sīkumi.
Kam noņemt 40 miljonus, pašlaik tiek klusēts. Vēlme kādam ko atdot ir tik liela, ka pat neskatoties uz iepriekšējo gadu diskusijām šajā jomā, tajā skaitā, arī advokāta Andra Grūtupa paustais: lai tagad ebrejiem sāktu kaut ko atdot izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem.4
Laikam partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ir tā apmāta ar ideju atdot ebrejiem 40 miljonus eiro, ka gatavi pārkāpt jebko. Nelielai atkāpei – nu ja viņi vēlas visnotaļ kādam ko atdot, tad lai visi partijas biedri atdot savus īpašumus un uzkrājumus.
3.Kopdzīves likums (dzīvesbiedru līgums)
Šo gan partiju apvienība "Attīstībai/Par!" pauda skaļi un skaidri. Turklāt tieši J.Pūce bija pilsoniskās iniciatīvas autors. Saeima šo iniciatīvu noraidīja. Tagad kopdzīves likuma ideju nomaina dzīvesbiedru līgums, par kuru apvienība saka: likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību".5
Te vēlos pievērst uzmanību vārdiem: “tiesības uz ģimenes dzīvi aizsardzību”. Vēsturiski Latvijā un viscitur pasaulē par ģimeni uzskata savienību starp vīrieti un sievieti un šīs savienības rezultātā radušos jauno paaudzi – bērnus. Faktiski partiju apvienība "Attīstībai/Par!" cenšas panākt vāji slēptu viendzimuma attiecību legalizāciju. Te neliels paradokss – kāda attīstība, ja nav bērnu?! Kā zināms, viendzimuma attiecībās bērni nerodas – labākajā gadījumā var tikt apmierinātas tikai seksuālās dziņas…
Tā, trīs varoņdarbi iezīmēti, un tagad koncentrētais ilustratīvais kopsavilkums - kādu nākotni saviem vēlētājiem saskata partiju apvienība "Attīstībai/Par!".
Proti, viss kas līdz šim ir bijis, ir slikti un nepareizi. Tamdēļ jāmaina. Ko no tā iegūsim un cik tas mums izmaksās – nav svarīgi. Galvenais ir process. Ja arī šādi vēl nepanāksim, ko vēlamies, tad izdāļāsim naudu, kas tik prasīs un skaļāk kliegs. Vēlams, ja arī mums pašiem kas atlec.
Vēlaties 40 miljonus, nav problēmu. Ja arī šis nepalīdzēs – tad darīsim visu, lai veicinātu nākotni bez bērniem. Nevajag stiprināt attiecības starp vīrieti un sievieti – bīstami.
Nez, vai tik tiešām šādu nākotni vēlējās 101 685 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi? Kaut kā negribas tam ticēt. Savā ziņā manu pieņēmumu apstiprina tas, ka Saeimas vēlēšanās par partiju apvienību "Attīstībai/Par!" savas balsis atdeva 12,04% vēlētāju, tad pēdējās aptaujās ir tikai 10,9 %, samazinājums ir, bet domāju, ka pēc līdzšinējiem “varoņdarbiem” šī tendence drīz sasniegs KPV.LV līmeni.
Nedaudz vairāk par pašu partiju
Partiju un apvienību politiku veido tās ideoloģija. Kāda ir partiju apvienības "Attīstībai/Par!" ideoloģija – informācijas nav, tikai deklaratīvas frāzes priekšvēlēšanu programmās. Tātad, lai saprastu kas lācītim vēderā un, ko tas vēlas, jāskata citos virzienos. Proti, atbalstītāju loks un partijas izveidotāji.
Skatoties pēc atbalstītājiem, 2018.gadā redzama šāda aina:
Edgars Čeporjus – 21 500 EUR (LA Ventspils nodaļas vadītājs, AS «Latvijas Mediji» valdes loceklis)
Jānis Berķis – 21 500 EUR (Ventspils uzņēmēja Olafa Berķa dēls, AS «Ventbunkers» padomes loceklis)
Ainārs Ščipčinskis – 4000 EUR (uzņēmējs, «McCann Rīga» valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks; Daces Rukšānes vīrs)
Māris Mičerevskis – 2500 EUR (RD deputāts, LA valdes loceklis)
Gatis Zamurs – 2500 EUR (LA valdes loceklis)
Juris Pūce – 2110 EUR (RD deputāts, LA valdes priekšsēdētājs)
Ilze Grīnberga – 2000 EUR (LA valdes locekle)
Viesturs Zeps – 2000 EUR (RD deputāts, LA valdes loceklis)6
Un šie nav vienīgie.
Jāatzīmē, ka viens no lielākajiem ziedotājiem ir Pēteris Viņķelis, kurš noziedojis EUR 13000.00. Par viņu un vēl dažiem Viņķeļiem klīdušas dažādas runas par to saikni ar Krievijas specdienestiem.7
Jāatzīmē, ka arī Berķa uzvārds jau komentārus neprasa. Labi, ziedotāju, naudas devēju loks tā kā iezīmējas, bet kas stāvēja pie apvienībā ietilpstošo partiju šūpuļa?
“Attīstībai/Par!” sarakstu izveidoja trīs partijas: “Latvijas attīstībai”, “Kustība “Par!” un “Izaugsme”.
“Latvijas attīstībai”. To pirms sešiem gadiem, sākumā vēl kā biedrību, izveidoja partiju “Jaunais laiks” pametušie politiķi, tai skaitā - tās bijušie līderi Einars Repše un Edgars Jaunups, kā arī daļa no sponsoriem.
Jaunups aizvien ir ietekmīga figūra “Latvijas attīstībā” (valdes loceklis). Kopā ar viņu arī vairāku naudīgu sfēru lobētāja Baiba Fromane, kuras karjera politikā aizsākās tieši kopā ar Repši un Jaunupu. Viņa pārstāvējusi gan ātro kredītu biznesa, gan būvniecības uzņēmumu intereses. Savukārt basketbola kluba “VEF Rīga” vadībā Jaunups un partijas preses sekretāre Laila Spaliņa ilgi rokrokā strādājuši ar skandālos un kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu.8
Partija “Kustība Par!” dibināta vien pērn rudenī. Arī starp tās pamatu licējiem – vairāki redzami “Vienotības” biedri. No tiem šobrīd partijas vadībā palikusi Ilze Viņķele.
Partija “Izaugsme”. Tā dibināta pirms pieciem gadiem, taču uz politiskās skatuves īsti nav bijusi pamanāma. Partijas līderis ir ārsts, kardiologs Andris Skride.
Kā redzams, partiju apvienības "Attīstībai/Par!" ietilpstošās partijas veidojuši kā politikā mazpazīstami cilvēki, tā vairāku partiju staiguļi, rūdīti politiskie shēmotāji un nekauņas. Runājot par pēdējiem – maz ticams, ka viņi savu dabu ir mainījuši.
Partiju apvienībai "Attīstībai/Par!" nav savas ideoloģijas. To pastiprina fakts, ka apvienību veido trīs dažādas politiskas partijas. Ja partijai nav ideoloģisku mērķu, tad nekas cits neatliek kā secināt, ka šai partiju apvienībai ir tikai materiālas intereses, kuras pašlaik izskatās labi nomaskētas, bet partijas darbība liecina, ka tādas tomēr pastāv.
Relatīvi īsā laika periodā varoņdarbu netrūkst. Visticamāk, ka to būs arvien vairāk. Lai nu kā, bet negribētos domāt, ka 101 685 pilsoņi, atdeva savas balsis par partiju apvienības "Attīstībai/Par!", jo vēlējās, lai partiju apvienības "Attīstībai/Par!", darboņi un tiem pietuvinātās personas uzlabotu savu materiālo stāvokli uz pārējās sabiedrības rēķina.
1 https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults
2 https://jauns.lv/raksts/zinas/326693-pasvaldibu-vaditaji-netic-ministra-puces-uzburtajam-gaisa-pilim-novadu-reformas-sakara
3 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ebreju-ipasumu-restitucijas-jautajumu-rosina-risinat-ar-40-miljonu-eiro-kompensaciju-14221246
4 https://www.tvnet.lv/5576559/grutups-vajag-pienemt-likumu-ka-ebreji-ir-izredzeta-tauta
5 https://www.delfi.lv/news/national/politics/dzivesbiedru-ligumu-varetu-noslegt-notariala-akta-kartiba-piedava-attistibaipar.d?id=51201393
6 https://www.tvnet.lv/4527670/partiju-finanses-lielakie-sponsori-un-dasnakie-biedri
7 https://puaro.lv/politika/linda-liepina-vai-latvijai-vajadzigi-vinkeli/
8 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partija-fokusa-attistibaipar.a290171/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
