Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Partiju PR kantori, saukti par ministrijām

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
27.04.2024.
Komentāri (58)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā Saeimas sasaukumā premjerpartija Vienotība atkal ir panākusi to izpildvaras agregātstāvokli, kurā valdība sevi pilnībā nodarbina vien ar pašas iegribu apkalpošanu. To – uz mūsu maksāto nodokļu un mūsu labklājības (ne)pieauguma rēķina – politiķi veic abpusēji komfortablā simbiozē ar ierēdniecību, veidojot pašiem savas “realitātes” infoburbuli.

Tādu birokrātisko pašapmierinātību mēs jau piedzīvojām Laimdotas Straujumas otrajā premjerēšanā. Vai vispār vēl atceraties šo Zemkopības ministrijas ierēdni, ko Vienotība savā personāliju badā – bez jebkāda vēlēšanās saņemta mandāta un vispār politiskās pieredzes – vispirms padarīja par ministri, pēc tam par valdības vadītāju?

Šai kundzei, akli apžilbinātai ar Latvijas eiroprezidentūras (2015.gada pirmā puse) rosību un iespēju amizēties ar eirokomisijas toreizējo vadītāju Žanu Klodu Junkeru, mūsu ekonomikas atkopšanās no krīzes – un savilkto jostu politikas – sekām šķita pavisam mazsvarīga. Straujumas valdības pašsabrukums ļāva Latvijai izkļūt no Vienotības radītā strupceļa.

Nupat Ārvalstu investoru padome Latvijā – organizācija, kas var atļauties mūsu politiķus neglaudīt pa spalvai un kuru tie spiesti respektēt, – ziņoja: valsts investīciju klimats pērn ir novērtēts ar līdz šim zemāko atzīmi. Atcerēsimies, ka pagājušajā gada vairākus mēnešus pilnībā aizpildīja valdības krīze, ekspremjeram Krišjānim Kariņam svēti solot sabiedrībai radīt “dinamiskāku” valdību. Viens no sliktā vērtējuma cēloņiem pašsaprotami ir augstais birokrātijas līmenis valsts varā.

Ļoti zemu tiek vērtēts politikas veidotāju – tātad valdības un ministriju – darbs investīciju piesaistē. Latvijā ieguldījušo ārvalstu uzņēmēju ieskatā mūsu izpildvarai trūkst reālas rīcības un skaidras valstiskas vīzijas, kā attīstīt Latviju. Viņu vidū ir samazinājies to īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā (no 79% aizpērn līdz 67% 2023.gadā, un tas tiek atzīts kā patiesībā ļoti zems rādītājs).

Ministru prezidente Evika Siliņa ārzemju kapitālistu pārmetumos trafareti vaino ģeopolitisko situāciju. Taču Krievijas agresija Ukrainā «nez kāpēc» netraucēja premjerpartiju izraisīt valdības krīzi valsts prezidenta vēlēšanās un visu vasaru nomāžoties ar koalīcijas “paplašināšanu”. Arī tas raisa ārzemju uzņēmēju nepatiku, ko premjere nopūlas nesaskatīt.

Vai mums šāds vērtējums – teju vai “Sēdies, divi!” – ir pārsteigums? Nē, ministrijas ir zaudējušas jebkādu sabiedrības, biznesa un to it kā apkalpoto publisko pakalpojumu nozaru respektu. Mēs savukārt – zaudējuši pēdējās ilūzijas, ka šīs iestādes vairs spētu īstenot Latvijas izaugsmes politiku.

Tieši tādēļ mēs esam nolemti arvien lielākai ekonomiskajai atpalicībai no citām ES dalībvalstīm. Latvijas labklājības pieaugumu uztur (vai arī mazina, kā līdz šim) vienīgi ES “savienotie trauki” – pašu valdībai, kā redzam, nav nekādas reāli īstenotas saimniecisko “muskuļu” audzēšanas politikas.

Ministrijas tika – par mūsu nodokļu naudu! – klaji pārvērstas par valdošo partiju sabiedrisko attiecību nodaļām. Par to pamatuzdevumu ir kļuvis “piārēt” attiecīgo ministru/-i un radīt viņam/viņai pārliecību, ka “viss kārtībā, ak, cienījamā kundze”.

Ir pavisam naivi cerēt (kaut tādi ceroņi ir!) no mūsu ierēdniecības – tai saņemot kļūmīgas vai savtīgas politiskās pavēles – jebkad sagaidīt dumpi vai vismaz patriotisku burkšķēšanu. Tā tika selekcionēta, pašsaglabājoties un apkalpojot politisko varu tieši tā, kā vēlas attiecīgais partijas pārstāvis, stājies pie ministrijas politiskās vadības. Vienalga, vai ir jāsasniedz taustāmi rezultāti vai “jākonstruē realitāte”. (Protams, ja tikai viņš/viņa nav ņuņņa, kas dažā ambiciozā birokrātā pamodina “iekšējo Napoleonu”.) 

Tādēļ mums patlaban ir pavisam akūti vajadzīgs sabiedriskās domas politiskais spiediens uz valdību, tai pieprasot birokrātiju ierobežot un savaldīt vienīgajā tiešām efektīvajā, pārliecinošajā un uzskatāmākajā veidā. Poētiski izsakoties: civildienesta ierēdņi – kā birokrātijas sloga uzturētāji (savas nodarbinātas vārdā) – ir “fiziski jāreducē”, kardināli samazinot viņu skaitu.

Nedrīkst ļaut valdībai – arī pašvaldībām! – turpināt ākstīties, vairojot “birokrātijas apkarošanas” apakškomisijas un darba grupas. Jau ir pat pilnīgi vienalga, kas rada un uztur šādu politisko spiedienu – “kompradoru biznesa” vai pašmāju uzņēmēju organizācijas, politiskā opozīcija vai “neo-sorosīti”. Cīņai pret “big government” – par ierēdniecības izretināšanu – ir jākļūst par jaunā politiskā cikla galveno kaujas saucienu.

Dabā nereti gadās, ka pārāk labvēlīgos apstākļos kāda suga savairojās tiktāl, ka kļūst par draudu visai ekosistēmai. Tāpēc dārzkopji cīnās ar Kolorādo vabolēm un Spānijas kailgliemežiem. Tāpēc Igaunijā izsniedz atļaujas lāču medībām. Latvijas saimnieciskā ekosistēma ir jāatbrīvo no pašpietiekamās birokrātijas, kas to “vairāk izmīņā, kā noēd”.

Turklāt “labās prakses piemērs” ir acu priekšā – Somija, kurā, kā vēsta, dzīvojot pasaulē laimīgākā (apmierinātākā) tauta un ko mēs varam tikai apskaust. Tās valdība, cīnoties ar energokrīzes un Krievijas agresijas Ukrainā radītām ekonomiskām sekām, budžeta taupības vārdā piesaka vērienīgu – tūkstošos ierēdņu rēķināmu – ministriju un iestāžu “saīsināšanu”. Diez vai tādēļ šī valsts sabruks…

Vēl viens acīmredzams pamatojums vajadzībai reducēt civildienesta ierēdniecības apjomu: mūsu sadzīvi un tautsaimniecību reglamentējošo tiesību aktu pamatmasu rada Eiropas Komisijas aparāts. Latvijas iestādes nodarbojas vien ar to lokalizēšanu un ieviešanu.

Kāds rūdīts opozīcijas politiķis (lai šoreiz paliek nereklamēts!), raksturojot situāciju, tēlaini teica: mūsu valsts aparāts ir kā modes nams vai šūšanas ateljē, kas sen jau vairs pats ne rada savus modeļus, ne arī izstrādā piegrieztnes un lekālus. Visas apģērbu sagataves piesūta no centra, vietējiem skroderiem atliek vien tās sašūt un izkārt gatavo produkciju uz pakaramajiem. 

Viņaprāt, šādām Briseles regulējuma apstrādes funkcijām patiesībā pietiktu pat ar ministra/ministres biroja resursiem. Es nebūtu tik drošs tam piekrist, taču informācijas tehnoloģiju teju neaptveramais piedāvājums, mākslīgā saprāta jeb AI pielietojuma perspektīvas un, protams, prasts birokrātisks “kopīpeists”– lai kāds arī nebūtu oficiālais viedoklis – vairo pārliecību, ka kadru redukcijai valsts pārvaldē ir lielas rezerves.

Taču pašapmierinātais birokrātiskais režīms, ko ar koalīcijas partneru padevību sev turpina veidot Vienotība, ir sagraujams tikai ar ļoti spēcīgu “politisko zemestrīci”. Vēlētājiem vajadzētu pārveidot 15.Saeimu tik kardināli, lai balsojuma rezultāts spētu iedzīt paliekošas bailes pat vēlēšanu uzvarētājos.

P.S. Ministriju "piarizācija" diemžēl ir loģisks solis, Vienotībai un tās šā brīža satelītiem pielāgojot valsti arvien dziļākam savas eksistences ērtumam. Politiskajā inforburbulī nekad rudenī neskaita cāļus, jo partejiskās rosības rezultātu kvalitāte vai to iztrūkums jau vairs nav svarīgi. Čiku var noslēpt zem arvien jauniem projektiem, iniciatīvām un "Briseles prasībām".

Pieļauju, šī procesa izšķirošais sākums bija referendumu sarīkošanas iespēju ierobežošana, faktiski liedzot pilsoņiem tiesības koriģēt valdības politiku (sabiedrības “rotaļām” atstājot tikai manabalss.lv erzacu). Savukārt visbūtiskākais panākums ceļā uz politisko pašmērķību bija valsts budžeta finansējums partijām, to "atbrīvošana no naudas varas".

Novērtē šo rakstu:

149
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...