Pasaciņa par dārgākajām autostāvvietām pasaulē demonstrē Latvijas mediju un „ekspertu” veselā saprāta līmeni
Pietiek lasītājs29.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām daudzos Latvijas ziņu portālos tika publicēta informācija par auto stāvvietu izmaksu reitingu 71 pasaules galvaspilsētās. Reitingu bija sastādījis Krievijas portāls Vedomosti, un tas tika plaši pārpublicēts Latvijas internetā, jo Rīga tajā ieņēma pirmo vietu. Pēc šīs analīzes autoru domām, Rīga ir pilsēta, kurā autostāvvietas ir visdārgākās pasaulē.
Visi, no Latvijas Auto asociācijas prezidenta Andra Kulberga līdz autoekspertam Paulam Timrotam un portālam Apollo, pauda savu viedokli par šī reitinga rezultātiem vienā vai otrā veidā, dodot mājienus, ka Rīgas pirmā vieta tajā nav gluži tas, ko viņi vēlētos redzēt.
No pirmā acu uzmetiena visus šos cilvēkus var saprast un piekrist tam, ka, ņemot vērā ne īpaši augstos Latvijas iedzīvotāju ienākumus, vieta pasaulē dārgāko lietu reitingā norāda uz klaju pilsoņu aplaupīšanu.
Tiesa, personīgi es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka šajā gadījumā skepse un neapmierinātība ir pilnībā pamatota, galvenokārt principa dēļ, kas tika izmantots reitingu rezultātu aprēķināšanai.
Vedomosti nolēma neiedziļināties nopietnā analīzē un tā vietā piedāvāja diezgan vienkāršu aprēķina formulu - dārgākā autostāvvietas tarifa izmaksas pret katras konkrētās pilsētas iedzīvotāju vidējiem ienākumiem. Rezultātā mums tika piedāvāti secinājumi ar zemu atbilstību un informatīvo saturu.
Pirmkārt, tā kā trūkst statistikas par dārgāko maksas vietu apmeklējumu skaitu katrā konkrētajā pilsētā, mēs nevaram secināt, cik bieži iedzīvotāji izmanto šīs dārgākās vietas. Ja turpināsim reitinga veidotāju loģiku tālāk, tad par pasaulē dārgākās autostāvvietas balvas ieguvēju varētu kļūt pat Limbažu novada ciems Pāle. Lai to sasniegtu, ciema administrācijai vienkārši ir jānosaka tarifs 1000 eiro par stundu tikai vienā ciema parkošanās vietā.
Uz papīra tas padara Pāles autostāvvietas par visdārgākajām pasaulē. Reālajā dzīvē šajā vietā neviens nekad neparkotos, un reālajām stāvvietu izmaksām, ko maksās iedzīvotāji, nebūs nekāda sakara ar 1000 eiro stundā. Ja izdarām pamatotu pieņēmumu, ka autostāvvietas Pālē, visticamāk, ir bezmaksas, tad pēc 1000 eiro tarifa ieviešanas mēs dabūsim pilsētu, kurā autostāvvietas vienlaikus faktiski būs bezmaksas, turklāt teorētiski visdārgākās pasaulē.
Pāles ciema piemērs, protams, neatcels mašīnas, kuras katru dienu par vismaz 5 eiro stundā stāv R zonā jeb Rīgas dārgākajās autostāvvietās. Bet tajā pašā laikā arī nevar teikt, ka R zonas tarifs lielākajai daļai Rīgas vadītāju dzīvi padara neiespējamu, tāpat kā tarifs - 1000 eiro stundā uz vienu parkošanās vietu nekādi neietekmētu Pāles iedzīvotāju dzīvi.
Otrkārt, uzsverot dārgākās stāvvietu tarifa izmaksas, reitinga veidotāji aizmirst ar mums padalīties ar pilsētas ielu garumu, uz kuru šie dārgākie tarifi attiecas. Piemēram, Rīgā R zonas tarifs darbojas ļoti mazā teritorijā, kur satiksme ir nepanesami ierobežota un uz kurieni lielais vairums rīdzinieku tik un tā nebrauktu. Tajā pašā laikā stāvvietu Rīgā, kur par parkošanos nav jāmaksā ne santīma, ir daudzkārt vairāk nekā R zonas tarifa autostāvvietu.
Salīdzinājumam: Londonā gandrīz pusē pilsētas stāvvietu jau ir maksas, un maksas stāvvietu zonas turpina attīstīties absolūti visos virzienos. Pilsētas plānos nepārprotami ir mērķis pārcelt visu pilsētu uz vienu vai otru maksas autostāvvietu veidu.
Londonā ir diezgan sarežģīta stāvvietu tarifu veidošanas sistēma, kad uz vienas ielas vienlaikus var atrasties gan maksas, gan bezmaksas zonas. Bet, tā kā pat bezmaksas autostāvvieta darbojas ar vairākiem ierobežojumiem un maksas autostāvvieta šajā ielā garuma ziņā nereti aizņem daudz vairāk vietas nekā ierobežota bezmaksas autostāvvieta, londonieši bieži vien ir spiesti saskarties ar neizbēgamām auto stāvvietu izmaksām.
Londona Vedomosti reitingā ieņem 12. vietu, kas noteikti izskatās kā daudz labāks rezultāts nekā Rīgas pirmā vieta. Savukārt Rīgā auto vadītāji var nodzīvot pilnīgi normāli veselu gadu, nemaksājot par stāvvietu ne centa, jo maksas autostāvvietu mikrorajonos vai ārpus Rīgas centra faktiski nav. Piekrītu, ka absolūta stāvvietu izmaksu neesamība no autovadītājiem prasītu zināmas pūles, tomēr tas ir pilnīgi iespējams.
Savukārt ļoti daudzi londonieši par stāvvietu gada laikā bez problēmām var samaksāt 2000 eiro un pat vairāk, dzīvojot un strādājot veselu 3 kilometrus attālumā no pilsētas centra. Tam var arī piebilst, ka nesaskarties ar noteiktām stāvvietu izmaksām auto vadītājam, dzīvojot Londonā, ir pilnīgi neiespējami, lai arī kā jūs nemēģinātu no tām izvairīties.
Tagad iedomājieties, ka izvēlaties, kurā pilsētā dzīvot, pamatojoties tikai uz autostāvvietas izmaksu summu mēnesī. Kurā pilsētā jūs dzīvotu - pilsētā ar dārgāko autostāvvietu pasaulē, kur par to nekas nav jāmaksā vai arī jāmaksā, bet ļoti reti. Vai pilsētā ar lētākajām autostāvvietām pasaulē, kur par to noteikti katru mēnesi būtu jāmaksā ievērojama daļa no algas. Diemžēl atbildi uz šo jautājumu nesniedz ne reitinga veidotāji, ne Latvijas auto "eksperti", kuri šo reitingu tieši vai netieši izplatīja.
https://www.vedomosti.ru/newspaper/articles/2021/12/24/902419-moskva-2-e-mesto-dorogovizne-parkovki
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
