Iesaki rakstu: 
Manuprāt, ikvienam saprātīgi domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka Baltijas valstu drošība, precīzāk, atrašanās kolektīvo Rietumu ietekmes sfērā ir atkarīga no sizerēna aiz “peļķes” gribēšanas un varēšanas aizstāvēt šīs zemes un vajadzības gadījumā pielietot kodolieročus, visticamāk, kā draudzīgu uguni.
Teiktais nenozīmē, ka Latvijai nav jāplāno sava aizsardzība. Tomēr šaubos, ka NATO ietvaros latvju varnešiem pieļaus pašdarbību, kas patiešām varētu garantēt neatkarību. Turklāt reālai pretestībai jebkuram potenciālam ienaidniekam ir nepieciešams demogrāfiskais bums. Diemžēl drīzāk izskatās, ka latvieši pašreizējo saimnieku paspārnē izčibēs no Zemes bez jebkāda kara.
Tikmēr kompradoru valdība, vadoties pēc principa – pēc mums kaut ūdensplūdi, saskaņā ar NATO plāniem pārvērš Dievzemīti par poligonu un apgūst aizsardzības budžetu. Latvijas austrumu robežas stiprināšanā piecos gados ieguldīs vismaz 303 miljonus eiro. Pierobežu sacūko ar “ežiem” un “pūķa zobiem”, kuru štancēšana un uzstādīšana militāro ģenialitāti neprasa. Slepenības plīvurs ļauj dažāda ranga alkatām izvērsties uz pilnu klapi, īpaši zinot, ka paveiktā kvalitātes pārbaudi var veikt tikai Krievija X stundā, kas pārskatāmā nākotnē nav paredzama.
Tā kā valdībai un platstraumes medijiem ļautiņi tajā pusē neuzticas, Aizsardzības ministrija ar vietējo plašsaziņas līdzekļu, nevalstisko biedrību un pašvaldību starpniecību skaidros pierobežas iedzīvotājiem cēlos mērķus, kuru vārdā pieķēza un padara bīstamu vidi. Ja īsumā, tad mīnu lauki, pārveidotie meliorācijas novadgrāvji, “eži” un “pūķa zobi” kalpos kā pretmobilitātes šķēršļi. Hipotētiskas agresijas gadījumā, kamēr krievu zaldāti sākumā kārtīgi izzviegsies, ieraugot bāleliņu “Manerheima līniju”, bet pēc tam attīrīs ceļu ofensīvai, Latvijas augstākajām amatpersonām un to bļodlaižām jāpagūst evakuēties uz rietiem.
Pagaidām stāstīt pasakas, ka tādējādi tiks nosargāta Latvijas teritorija, propagandisti vēl neuzdrošinās. Toties nākamām paaudzēm varēs sacerēt teiksmas, kā žogs, betona bloki un dažādas konstrukcijas apturējušas Mordoras iebrukumu. Lai gan Sprūds jau vēsta: “Mēs dodam skaidru signālu, ka mēs atturam, ka mēs iestājamies un aizstāvēsim PIRMO CENTIMETRU, ka REĢIONS ŠEIT IR DROŠS.”
Piekritīšu, ka reģions šobrīd patiešām ir drošs, tikai tas nav uzstādīto monstru dēļ vai arī Sprūda un pastāvošās varas nopelns. Mieru nodrošina lielvalstu saspringtā pretimstāvēšanā izveidojusies ģeopolitiskā situācija, kuru vietējie urrāpatrioti par visām varītēm cenšas sašūpot. Ceru pašmāju suicidālajām niecībām neizdosies radīt Casus belli, lai panāktu apokaliptisku Casus foederis.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
