„Pasažieru vilciena” valdes nolaidības dēļ valsts zaudējusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, kas būtībā "uzdāvināti" „Saskaņai” un Ušakovam
PIETIEK09.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Pasažieru vilciens 2013. un 2014. gadā vilcienos bez maksas pārvadāja Rīgas pilsētas iedzīvotājus, kamēr visi citi maksāja pilnu cenu. Rīgas dome nenorēķinājās ar Pasažieru vilcienu un palika parādā tam 563 129 eiro. Šis jautājums vairākkārt tika izskatīts Sabiedriskā transporta padomē, un Pasažieru vilciena valdei (attēlā - valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis) tika uzdots vērsties tiesā pret Rīgas domi parāda piedziņai. Taču uzņēmuma vadība līdz noilguma iestāšanās brīdim prasību tiesā tā arī neiesniedza, un nu vairāk nekā pusmiljons eiro ir neatgriezeniski zaudēts.
Pamatojoties uz 2013. gadā noslēgto trīspusējo sadarbības līgumu starp AS Pasažieru vilciens, VSIA Autotransporta direkcija un Rīgas pilsētas pašvaldību, Pasažieru vilciens atbilstoši sadarbības līguma noteikumiem piemēroja Rīgas pilsētas pašvaldības noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus dažādā apmērā.
Rīgas pilsētas pašvaldība kompensēja pasažieriem piešķirtos braukšanas atvieglojumus atbilstoši prognozētajam pasažieru skaitam un Līgumā noteiktajam līdzfinansējuma apmēram.
Līdzīgi AS Pasažieru vilciens no valsts budžeta saņem kompensāciju par tādu pasažieru pārvadāšanu, kuriem braukšanas maksas atvieglojumi noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, piemēram, 3+ ģimenes locekļiem, pirmsskolas vecuma bērniem un citām atsevišķām pasažieru kategorijām.
Arī tagad Pasažieru vilciena vadība mēģina izvairīties no skaidras atbildes uz jautājumu par to, kādu summu Nila Ušakova vadītā Rīgas dome palikusi parādā uzņēmumam.
Tā vietā tiek skaidrots, ka „Rīgas pilsētas pašvaldība samaksāja tikai sadarbības līgumā tieši noteikto summu, taču tādu pasažieru, kam atbilstoši noslēgtajam līgumam, bija jāpiemēro braukšanas maksas atvieglojumi, bija vairāk, nekā tika prognozēts, slēdzot līgumu. Līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldība nav kompensējusi braukšanas maksas atvieglojumus par visiem faktiski pārvadātajiem pasažieriem”.
Pasažieru vilciena vadība apliecina, ka šis jautājums tiešām vairākkārt tika izskatīts Sabiedriskā transporta padomē, taču „jautājumu visas iesaistītās puses ilgstoši centās risināt savstarpēju sarunu ceļā”.
„AS Pasažieru vilciens un VSIA Autotransporta direkcija vērsās ar pieteikumu tiesā, lai no Rīgas pilsētas pašvaldības saņemtu kompensāciju pilnā apmērā. Tiesa pieteikumu atstāja bez virzības,” mēģina izlocīties Pasažieru vilciena vadība. Taču patiesība ir tāda, ka Pasažieru vilciena vadības vainas dēļ tika nokavēts termiņš, kad bija iespējams vērsties tiesā.
Kā rāda tiesu sistēmas dati, pagājušā gada 6. jūnijā administratīvā rajona tiesa nolēma atstāt bez virzības ar likumā noteiktā termiņa kavējumu iesniegto AS Pasažieru vilciens un valsts SIA Autotransporta direkcija pieteikumu un uzdeva iesniegt motivētu paskaidrojumu par nokavējuma iemesliem un pierādījumus, kas apliecina pārsūdzēšanas termiņa nokavējuma iemeslus.
11. jūlijā tiesa nolēma, ka Pasažieru vilciena minētie kavēšanās iemesli nav pārliecinoši, tāpēc prasītāju pieteikums netika pieņemts, un Pasažieru vilciena un Autotransporta direkcijas lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu tika noraidīts.
Pasažieru vilciens un Autotransporta direkcija gan mēģināja lēmumu pārsūdzēt, taču neveiksmīgi – pagājušā gada 18. septembrī administratīvā apgabaltiesa pieņēma nepārsūdzamu lēmumu atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2019. gada 11. jūlija lēmumu, bet AS Pasažieru vilciens un VSIA Autotransporta direkcija blakus sūdzību noraidīt.
Uzņēmuma vadība gan mēģina atbildību novelt uz „apstākļiem”: Pasažieru vilciens jautājumus par sadarbības līguma izpildi esot risinājis ar VSIA Autotransporta direkcija un tikai pēc Sabiedriskā transporta padomes lēmuma vērsies tiesā.
Taču zīmīgi, ka prasītāju minētie kavēšanās iemesli un pamatojums bija tik nepārliecinoši, ka tagad gan Pasažieru vilciens, gan Autotransporta direkcija atsakās publiskot pilnu tiesvedības dokumentāciju.
Autotransporta direkcija šo slepenību jautājumā, kas valstij izmaksājis vairāk nekā pusmiljonu eiro, skaidro ar to, ka „lēmumi nav publiski pieejami, tie satur detalizētu procesuālo gaitu (līgumslēdzējpušu sarakste u.tml.), informāciju par līgumcenu u.tml. [...]
Tāpat Direkcija vērš uzmanību, ka, atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma[1] 11.4.punktam, līguma nosacījumi ir uzskatāmi par konfidenciāliem, attiecīgi arī 2013. gada 12. augusta sadarbības līguma nosacījumi ir konfidenciāli un nav izpaužami trešajām personām bez Pušu piekrišanas (izņēmums – ja nosacījumu izpaušana izriet no normatīvo aktu prasībām). Tādējādi arī Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas nolēmumi par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības nav atzīstami par vispārpieejamiem”.
Jāpiebilst, ka Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis pērn savā amatā saņēmis vairāk nekā 86 tūkstošus eiro.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
