Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

AS Pasažieru vilciens 2013. un 2014. gadā vilcienos bez maksas pārvadāja Rīgas pilsētas iedzīvotājus, kamēr visi citi maksāja pilnu cenu. Rīgas dome nenorēķinājās ar Pasažieru vilcienu un palika parādā tam 563 129 eiro. Šis jautājums vairākkārt tika izskatīts Sabiedriskā transporta padomē, un Pasažieru vilciena valdei (attēlā - valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis) tika uzdots vērsties tiesā pret Rīgas domi parāda piedziņai. Taču uzņēmuma vadība līdz noilguma iestāšanās brīdim prasību tiesā tā arī neiesniedza, un nu vairāk nekā pusmiljons eiro ir neatgriezeniski zaudēts.

Pamatojoties uz 2013. gadā noslēgto trīspusējo sadarbības līgumu starp AS Pasažieru vilciens, VSIA Autotransporta direkcija un Rīgas pilsētas pašvaldību, Pasažieru vilciens atbilstoši sadarbības līguma noteikumiem piemēroja Rīgas pilsētas pašvaldības noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus dažādā apmērā. 

Rīgas pilsētas pašvaldība kompensēja pasažieriem piešķirtos braukšanas atvieglojumus atbilstoši prognozētajam pasažieru skaitam un Līgumā noteiktajam līdzfinansējuma apmēram.

Līdzīgi AS Pasažieru vilciens no valsts budžeta saņem kompensāciju par tādu pasažieru pārvadāšanu, kuriem braukšanas maksas atvieglojumi noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, piemēram, 3+ ģimenes locekļiem, pirmsskolas vecuma bērniem un citām atsevišķām pasažieru kategorijām. 

Arī tagad Pasažieru vilciena vadība mēģina izvairīties no skaidras atbildes uz jautājumu par to, kādu summu Nila Ušakova vadītā Rīgas dome palikusi parādā uzņēmumam.

Tā vietā tiek skaidrots, ka „Rīgas pilsētas pašvaldība samaksāja tikai sadarbības līgumā tieši noteikto summu, taču tādu pasažieru, kam atbilstoši noslēgtajam līgumam, bija jāpiemēro braukšanas maksas atvieglojumi, bija vairāk, nekā tika prognozēts, slēdzot līgumu. Līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldība nav kompensējusi braukšanas maksas atvieglojumus par visiem faktiski pārvadātajiem pasažieriem”.

Pasažieru vilciena vadība apliecina, ka šis jautājums tiešām vairākkārt tika izskatīts Sabiedriskā transporta padomē, taču „jautājumu visas iesaistītās puses ilgstoši centās risināt savstarpēju sarunu ceļā”.

„AS Pasažieru vilciens un VSIA Autotransporta direkcija vērsās ar pieteikumu tiesā, lai no Rīgas pilsētas pašvaldības saņemtu kompensāciju pilnā apmērā. Tiesa pieteikumu atstāja bez virzības,” mēģina izlocīties Pasažieru vilciena vadība. Taču patiesība ir tāda, ka Pasažieru vilciena vadības vainas dēļ tika nokavēts termiņš, kad bija iespējams vērsties tiesā.

Kā rāda tiesu sistēmas dati, pagājušā gada 6. jūnijā administratīvā rajona tiesa nolēma atstāt bez virzības ar likumā noteiktā termiņa kavējumu iesniegto AS Pasažieru vilciens un valsts SIA Autotransporta direkcija pieteikumu un uzdeva iesniegt motivētu paskaidrojumu par nokavējuma iemesliem un pierādījumus, kas apliecina pārsūdzēšanas termiņa nokavējuma iemeslus.

11. jūlijā tiesa nolēma, ka Pasažieru vilciena minētie kavēšanās iemesli nav pārliecinoši, tāpēc prasītāju pieteikums netika pieņemts, un Pasažieru vilciena un Autotransporta direkcijas lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu tika noraidīts.

Pasažieru vilciens un Autotransporta direkcija gan mēģināja lēmumu pārsūdzēt, taču neveiksmīgi – pagājušā gada 18. septembrī administratīvā apgabaltiesa pieņēma nepārsūdzamu lēmumu atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2019. gada 11. jūlija lēmumu, bet AS Pasažieru vilciens un VSIA Autotransporta direkcija blakus sūdzību noraidīt.

Uzņēmuma vadība gan mēģina atbildību novelt uz „apstākļiem”: Pasažieru vilciens jautājumus par sadarbības līguma izpildi esot risinājis ar VSIA Autotransporta direkcija un tikai pēc Sabiedriskā transporta padomes lēmuma vērsies tiesā.

Taču zīmīgi, ka prasītāju minētie kavēšanās iemesli un pamatojums bija tik nepārliecinoši, ka tagad gan Pasažieru vilciens, gan Autotransporta direkcija atsakās publiskot pilnu tiesvedības dokumentāciju.

Autotransporta direkcija šo slepenību jautājumā, kas valstij izmaksājis vairāk nekā pusmiljonu eiro, skaidro ar to, ka „lēmumi nav publiski pieejami, tie satur detalizētu procesuālo gaitu (līgumslēdzējpušu sarakste u.tml.), informāciju par līgumcenu u.tml. [...]

Tāpat Direkcija vērš uzmanību, ka, atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma[1] 11.4.punktam, līguma nosacījumi ir uzskatāmi par konfidenciāliem, attiecīgi arī 2013. gada 12. augusta sadarbības līguma nosacījumi ir konfidenciāli un nav izpaužami trešajām personām bez Pušu piekrišanas (izņēmums – ja nosacījumu izpaušana izriet no normatīvo aktu prasībām). Tādējādi arī Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas nolēmumi par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības nav atzīstami par vispārpieejamiem”.

Jāpiebilst, ka Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis pērn savā amatā saņēmis vairāk nekā 86 tūkstošus eiro.

Novērtē šo rakstu:

43
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...