Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits apgalvo, ka ar jaunajiem pasažieru vilcieniem viss esot labākajā kārtībā, AS Pasažieru vilciens kategoriski atsakās atbildēt uz jautājumiem par problēmām ar jau saņemtajiem jaunajiem elektrovilcieniem, mēģinot apgalvot, ka šie jautājumi jāuzdod vilcienu ražotājam Škoda Vagonka un AS Latvijas dzelzceļš, jo Pasažieru vilciens šajos jautājumos esot iesaistīts tikai pastarpināti.

Lai gan par problēmām ar jauno elektrovilcienu piegādi līgumā noteiktajā termiņā jau tika ziņots gada sākumā, turklāt karš Ukrainā liedza tos piegādāt pa dzelzceļu, tomēr ar novēlošanos beidzot pirmais vilciena sastāvs ar autotransportu tika atgādāts un sākās tā izmēģinājumi. Kad uz Latviju jau bija atceļojuši pirmie trīs vilciena sastāvi un veikti vairāki izmēģinājuma braucieni, jaunie elektrovilcieni svinīgi tika demonstrēti arī iedzīvotājiem un nākamajiem pasažieriem. 

Tika solīts, ka jaunie vilcieni sniegs virkni priekšrocību, būs ērti, ātri un izdevīgi. Vienlaikus gan tika paskaidrots, ka tie brauks tikai ar maksimālo ātrumu 130 kilometri stundā, neskatoties uz to, ka vilciena maksimālais ātrums ir 160 kilometri stundā. Tomēr mūsu dzelzceļa infrastruktūra tik lielu ātrumu attīstīt neļaujot. Tad vēl izrādījās, ka ir jāpārbūvē 48 vilcienu pieturvietas. Lai gan tika solīts, ka tas tikšot izdarīts jau nākamgad, tomēr uzreiz klāt nāca arī piebildes, ka viss atkarīgs no laika apstākļiem.

Vēlāk izrādījās, ka šajos vilcienos iemontēta Krievijā ražota sakaru iekārta, pret kuru lietošanu iebilst gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Valsts drošības dienests, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Pietiek šajās dienās jau publicēja kāda lasītāja „sapni” par jauno vilcienu defektiem, kurā cita starpā bija „nosapņots”:

Es nosapņoju – tā konstrukcija, kas paceļas uz jumta un pieskaras pie vadiem (nezinu kā sauc), ir tehniski nepareizi pasūtīta iepirkuma specifikācijā, līdz ar ko tā nespēj pacelties pilnā augstumā, kā jābūt (pietrūkst ap 8 cm). Šis tiks pārtaisīts, protams, par Jūsu naudu. Prezentācijā PUSpacēla, lai varētu nodemonstrēt, ka deg lampiņas.

Sapnī redzēju arī, ka jaunie vagoni ārpusē ir nedaudz platāki par RVR vilcienu vagoniem un nevar piebraukt ne pie viena no Ārpusrīgas peroniem. Sapnī redzēju, ka vienam jaunajam vilcienam tiek noskrāpēts sāns un nu to remontē. Peroni arī jāpārbūvē visur.

Ātrums - 160 kilometru stundā? Latvijā nav neviena posma, kur var droši testēt šādu ātrumu. Releji pie visām "pārbrauktuvēm" ir jāpārbūvē, jo releju automātika ir noteiktā attālumā no pārbrauktuvēm, kas nostrādā noteiktā laikā. Releji jāpārbūvē daudz tālāk.”

Pēc šī „sapņa” publicēšanas T. Linkaits sociālajā tīklā Twitter paziņoja, ka viņš ne par kādām problēmām neko nezinot, savukārt Pasažieru vilciens paziņoja vienīgi to, ka jaunais vilciens pie dažiem peroniem tomēr spējot piestāt.

„Jaunais elektrovilciens kopš piegādes un montāžas Latvijā jau aptuveni mēnesi regulāri un patstāvīgi dodas izmēģinājuma braucienos Aizkraukles dzelzceļa līnijā, piestājot arī pie peroniem atbilstoši saskaņotam grafikam, piemēram, Salaspilī, Ogrē, Lielvārdē, Aizkrauklē,” – šis bija vienīgais Pasažieru vilciena komentārs.

Pietiek pieprasot skaidrojumus par katru no lasītāja minētajiem defektiem, Pasažieru vilciens pavēstīja, ka tā vispār neesot uzņēmuma darīšana.

“Lai nodrošinātu atbildes no pirmavota, aicinām šos jautājumus adresēt Škoda Vagonka un Latvijas dzelzceļš. Par elektrovilciena montāžu un testa braucieniem Škoda Vagonka, infrastruktūru, tostarp peroniem, - Latvijas dzelzceļš. No mūsu puses šo komentēt nebūtu korekti, jo šajos procesos Pasažieru vilciens ir iesaistīts pastarpināti,” paziņoja Pasažieru vilciena komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre.

Uz norādi, ka Pasažieru vilciens ir šo elektrovilcienu pircējs, līdz ar to ne pastarpināti, bet tieši saistīts ar pirkuma kvalitāti, uzņēmums nolēma neatbildēt.

Novērtē šo rakstu:

116
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi