Paševicas atlaišana sākusies ar Loskutova spiedienu uz Viņķeli par sievas algu
L. Lapsa20.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodarbinātības valsts aģentūras direktores Baibas Paševicas administratīvās nepatikšanas, kas beidzās ar viņas atlaišanu no darba šā gada martā, neaizsāka labklājības ministre Ilze Viņķele. Kā izrādās, šos notikumus ir aizsācis bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka, tagadējā Saeimas deputāta Alekseja Loskutova spiediens uz viņa partijas biedri Viņķeli, kura pamatā savukārt bijušas Loskutova dzīvesbiedres, aģentūras darbinieces Sandras Šimkus sūdzības vīram.
Kad šā gada 11. janvārī Viņķele speciālā preses brīfingā paziņoja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Paševica atstādināta no amata, jo aģentūras algu fondā šogad veidojies iztrūkums, labklājības ministre apgāja tēmu – kādā tieši veidā viņa uzzinājusi par šiem faktiem un ar ko skaidrojama viņas straujā rīcība, pat bez detalizētu paskaidrojumu saņemšanas atstādinot aģentūras direktori.
Nu izrādās, ka ministres informācijas tiešais avots ir bijis viņas partijas biedrs Loskutovs, kurš pirms Viņķeles publiskajiem paziņojumiem ministrei izklāstījis savu redzējumu uz notiekošo aģentūrā. To nenoliedz arī Loskutovs, apliecinot: „Man bija saruna par to, ka man kļuva zināms, ka atalgojuma fonds Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir nepietiekams, lai pilna gada laikā maksātu algas NVA strādājošiem. Es par to biju informējis.”
Saruna no Loskutova puses ir bijusi pietiekami uzstājīga, un to nenoliedz arī pats deputāts: „Aģentūrā bija veikta pārbaude, kurā tika konstatēts, ka man nezināmu iemeslu dēļ bija kļūdaini ieplānots atalgojuma fonds, budžets nebija pieprasīts pietiekami, lai nodrošinātu tā līmeņa algas, ko nosaka normatīvie akti. Mana nostāja bija, ka ir jāizvērtē šī situācija un jāpanāk, ka darbinieki ir nodrošināti ar algu atbilstoši normatīvajiem aktiem.”
Loskutovs pats labprātīgi neatklāj savus informācijas avotus, taču pēc skaidra jautājuma nenoliedz, ka saruna ar Viņķeli viņam notikusi pēc tam, kad ģimenē notikusi viena vai pat vairākas pārrunas par atalgojumu viņa dzīvesbiedrei Sandrai Šimkus. „No sievas uzzināju. Viņa ir Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniece,” atzīst Loskutovs, piebilstot – kāds dzīvesbiedrei „bija amats tolaik, es precīzi neatceros, varu sajaukt”.
Kā apliecina NVA, Sandra Šimkus NVA strādā jau kopš 2009. gada 1. decembra, kad konkursa kārtībā ar Paševicas lēmumu tika iecelta aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītājas amatā. VID publiskā datu bāze rāda, ka pērn Šimkus atalgojums aģentūrā bijis 10 379 lati vai vidēji 865 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Šis atalgojums Loskutovu ģimenei ir šķitis nepietiekams, un uz šī pamata arī notikusi arī deputāta saruna ar ministri. Pašas Viņķeles komentāru Pietiek nav izdevies saņemt, taču Labklājības ministrijā tiek runāts, ka deputāts esot bijis ļoti uzstājīgs, aicinot „ieviest kārtību”, pretējā gadījumā pieminot pat budžeta balsojumu Saeimā.
Iespējams, tieši ar Loskutova uzstājību skaidrojama Viņķeles straujā rīcība un pretrunīgie publiskie izteikumi. Sākotnēji Labklājības ministrija paziņoja par iztrūkumu aģentūrā, bet pēc tam izrādījās, ka nekāda iztrūkuma tomēr nav bijis un runa ir par aģentūras plānotu algu samazinājumu.
Paševica ar valdības lēmumu tika atbrīvota no amata šā gada martā un pašlaik tiesājas, uzskatot šo lēmumu par nepamatotu un prettiesisku. Pēc viņas atbrīvošanas NVA finanšu trūkuma dēļ no darba atlaisti vairāki desmiti darbinieku.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
