Iesaki rakstu: 
Septembris mums nesīs vel neredzētu atrakciju. Saeimā pārstāvēto partiju deputāti, kurus prezidents Zatlers novērtēja kā gana nederīgus, atkal mēģinās atrast vietu 5. atbalsta punktam Saeimas krēslos. Varētu smieties līdz krampjiem, ja nebūtu tik bēdīgi...
Pārsteidz šo partiju pārstāvju visaptverošā liekulība, kas, manuprāt, ir daudz kaitīgāka par atklātiem meliem. Ja paklausās Saskaņas centru, Vienotību, ZZS un citu partiju runas vīrus, tad var padomāt, ka viņi ir ārkārtīgi pateicīgi Zatlera kungam par izteikto neuzticību Saeimai, to ar nepacietību gaidīja un klusītiņām, bet ārkārtīgi pašaizliedzīgi cīnījās pret oligarhu „trīsgalvaino pūķi”.
Tiesa, citiem, piemēram, kungam Brigmanim izglītības trūkums vai informācijas bads ir liedzis vispār saprast, kas tie tādi oligarhi ir, jo viņš par tiem nav neko dzirdējis, tāpēc neko nezin... Jācer, ka ZZS atradīsies vismaz viens zinošs indivīds, kaut vai Lemberga kungs, un šī sabiedrību biedējošā neziņa tiks kliedēta.
ZZS sevi pozicionē kā zemnieku interešu aizstāvjus. Īpaši visiem atmiņā palicis kungs Roze, ar kura tēvišķo gādību Latvija atbrīvojās no savām cukuru ražotnēm un pamatīgas lauksaimniecības nozares. Tieši ZZS vadībai mēs esam „pateicību” parādā, ka apmēram 70% zemes Latvijā, tiesa, slēptā veidā pieder ārzemju firmām un „investoriem”. Visus „labos” darbus uzrakstīt pagrūti!
Vienotība un Liekulība varētu būt sinonīmi, bet kas par uzņēmību! „Pērējs” vēl nebija beidzis runu, bet šie jau uzņem savās rindās „par vienu no partijas līderiem”. Oriģināli, vai ne?! Ir dzirdēti smalkāki politiskās pašnāvības veidi, bet vai Zatlera kungam būtu obligāti tie jāizmēģina?! Es ceru, ka viņš skaidri apzinās visas „kleptoelites” maiņas nepieciešamību, jo tās sociālekonomiskā politika valsti ir ievedusi strupceļā.
Negausīgo, bet nez kāpēc neaizskaramo banku diktāts, Vašingtonas konsensa „svētītie” privatizācijas pasākumi, kurus kā kaitīgus valstij atzina SVF bijušais vadītājs Stross-Kāns, Latviju ir jau gandrīz likvidējuši kā suverēnu valsti. Kur vēl ir situācija, kad 78% uzņēmumu valstī pieder ārvalstu „investoriem” un tikai 22% vietējiem uzņēmējiem??? Personīgi es nezinu, atvainojiet.
Daži vārdi par Saskaņas centru. Partija, kura neatzīst latviešu valodu par vienīgo iespējamo valsts valodu, ir bīstama Latvijai kā valstij. Tā ir klaja necieņas izrādīšana pret Latvijas valsts pilsoņiem un Satversmi. Tāpēc draudēt no televīzijas ekrāniem, ka „rudenī mēs diktēsim noteikumus!”, ir, manuprāt, pārsteidzīgi. Ja, pēc kunga Urbanoviča vārdiem, ir labi, ka krievvalodīgie uz ielām atsakās runāt latviski un „krievu nācijas sirdsapziņa” ir nacionālboļševiki Lindermans un Osipovs, 1940. g. Latvijas okupācijas noliegšanai ir nepieciešama vesela grāmata, kurā „baisā vasara” ir iztēlota kā nevainīgs pienākums. Tātad cilvēku apšaušana un 15 tūkstošu cilvēku izvešana uz Sibīriju bija brīvprātīga?! Vai tādus cilvēkus var „laist pie varas”?!
Cāļus saskaitīsim rudenī, vai ne?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
