Iesaki rakstu: 
Viens no mūsu valsts melnajiem rekordiem: mirstība ar diagnosticētu COVID-19 ir piecas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Kāpēc? Cik no šīm vairāk nekā 4000 nāvēm bija novēršamas?
Lai kā gribētu, valdība nevar šo satriecošo statistiku tā vienkārši paslaucīt zem tepiķa. Vajadzīga versija, ko, izglītības ministres vārdiem runājot, “sabiedrība varētu apēst”. Un versija ir ģeniāli vienkārša – cilvēki paši vainīgi, ka mirst! Viņiem ir zema “veselības pratība” un “nepietiekama līdzestība” – tā situāciju sabiedriskajā televīzijā skaidro Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs.
Cilvēki laikus neapmeklējot ārstu, neveicot vajadzīgos izmeklējumus, neievērojot mediķu rekomendācijas nelietojot izrakstītos medikamentus. Tas viss noved pie hroniskām slimībām un kovida nāves pļaujas. Tad vēl iedzīvotāji ietiepīgi nevakcinējas un pakļaujas dezinformācijai, ko izplatot opozīcijas politiķi.
Ar lielu cieņu izturoties pret dr. Skridi kā mediķi, tomēr gribu norādīt, ka seku uzdošana par cēloņiem ir viena no demagoģijas metodēm. Cik dienas jāgaida uz vizīti pie ģimenes ārsta? Cik mēnešus – uz izmeklējumiem? Uz atsevišķām operācijām – cik gadus? Kāpēc mums ir vieni no lielākajiem pacientu līdzmaksājumiem? Kāpēc tik nepieejami kompensējamie medikamenti?
Kāpēc mums trūkst ģimenes ārstu, speciālistu? Kāpēc medmāsas ir absolūts deficīts?... Kāpēc mediķu atalgojums atpaliek ne tikai no pārticīgajām valstīm, bet arī no tuvākajiem kaimiņiem? Kāpēc arī šogad mediķus valdošais vairākums vienkārši “uzmeta”? Un šādus jautājumus var uzdot vēl un vēl.
Eiropas Savienībā vidēji veselības aprūpes budžets veido 7% no iekšzemes kopprodukta; Latvijā – 4,5%. Latvijā cilvēku dzīves ilgums ir viens no īsākajiem ES; Latvijā ir viens no augstākajiem novēršamās nāves rādītājiem… Un arī šo uzskaitījumu var turpināt vēl un vēl.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), ES Padome, Pasaules Veselības organizācija gadu gadiem ir norādījušas, ka Latvijā finansējums veselības aprūpei ir kritiski zems. Bet, cik akurāti mēs izpildām (un krietni pārsniedzam) NATO prasības, tik nesatricināmi ignorējam šo organizāciju norādes…
Ja nu kādu var vainot par zemu “veselības pratību” un nepietiekamu “līdzestību”, tad pirmām kārtām mūsu valdības daudzu gadu garumā.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
