Paslēpes ar lūšiem mednieku Potjomkina sādžā

Un tomēr rezdu bildes, kur vilki saplosījuši suńus.
Par maz vińu?

Atbildēt

»

Vinter un Viļkin, ejiet dirst ar savām stulbajām idejām... Mednieki (un visi citi, kam ir atiecīgs ekipējums, ieskaitot žurku indi maltajā gaļā) ignorēs šo aizliegumu, ja lūsis sāks plosīt par daudz. Līdz šim "pa kluso" viņus īpaši nešāva, jo tomēr labāk to darīt legāli un ziemā arī trofeja labāka. Taču tagad vienīgais kritērijs būs lūša nodarītais kaitējums medību objektā vai lauku saimniecībās - ja tas būs pieņemams, lūsis dzīvos, ja nē - tiks likvidēts kā jebkurš kaitnieks. Pie tam tagad viņš varēs atrauties jebkurā sezonā.
Starp citu, manas paziņas jau vakar vienu nolikvidēja, jenoti bija pateicīgi par vakariņām...

Atbildēt

»

Pāķis esi tikai tu, lai ko šis vārds nenozīmētu.

Kāpēc?

Ļoti vienkārši - par to liecina tavi komentāri! )

Atbildēt

»

Vilkus arī drausmīgi slepkavo LV, arī tas ir pierādīts

Atbildēt

To ko vietējie mednieki pieaudzējuši tagad atdos ārzemniekiem izsaimniekot tad kad meži būs tukši tad atkal vietējie mednieki varēs stingrā uzraudzībā audzēt. Tas iecerētais cenu pieaugums ir vajadzīgs, lai sākumā vietējie kolektīvi iznīkst, iznīks gan mazie gan arī uz komercmedībām tendētie, jo 200 € par atļauju ārzemniekam medīt Latvijā nav maz.

Atbildēt

Priecājieties,nākamgad būs par 100 lūšiem vairāk! Lai tik Mareks pareizi saskaita, mums tak jāsāk atdot igauņiem parāds, droši vien, ka skaitītājs visu laiku tikšķ! Vinters ar moci varēs palīdzēt azdzīt līdz robežai.

Atbildēt

Pelniet naudu tiešsaistē no mājām papildu skaidrā naudā vairāk nekā $18000 līdz $21000. Sāciet katru mēnesi saņemt naudu tūkstošiem dolāru tiešsaistē. Šajā mēnesī esmu saņēmis 26 000 $, tikai nepilnu darba laiku strādājot tiešsaistē no mājām. katrs cilvēks viegli paveic šo darbu.
vienkārši atveriet šo vietni......>> 𝐖𝐰𝐰.𝐒𝐦𝐚𝐫𝐭𝐏𝐚𝐲𝟏.𝐂𝐨𝐦

Atbildēt

Eksperimenta nolūkā iesaistījos diskusijā. Saskaitīju asinskāro mednieku naida runas un cilvēku, kas šos slepkavniekus apkaro ārpus rāmju izrunāšanos. Paskaitīju arī iepriekšējās diskusijas. Rezultāts nedaudz dīvains. Laikam tomēr kvalitatīva gaļa padara cilvēkus labsirdīgus.

Atbildēt

»

Viļķinam mednieku nodiršanas bizness beigsies. Tagad varēs aizstāvēt karūsas dīķī, tam arī dzīvot gribas

Atbildēt

»

un cik vēl brakari tonnas iznes! pa kluso, bez nekādas uzraudzības. Visu laiku tā ir bijis, nekādas medību uzraudzības LV nav bijusi. Tas ir piliens, ko 4 dienesta inspektori vispār spēj izkontrolēt.

Atbildēt

Valsts meža dienests (VMD) šajā medību sezonā neizsniegs lūšu medību atļaujas, jo Eirāzijas lūsi (Lynx lynx) plānots iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Atbildēt

Šoziem lūšus nemedīs. Pret ko tagad karosi, viļķin?

Atbildēt

»

tas tak rūpniecisks kvantums! 4,1 tūkstotis tonnas medījamo dzīvnieku gaļas izvestas no mūsu mežiem!

Atbildēt

»

profesionālai valsts medību dienesta izveidei

Atbildēt

»

Nav vienīgās Silavas zinātnieku atziņas. Tāpēc jau izplatās termins Silavas zinātnieki.

Atbildēt

Kas būtu jāuzlabo pastāvošajā sitēmā?
Tomēr mednieki savu uzskatu un centienu daudzveidībā dažkārt sastrādā brīnumu lietas, kas ne tikai ir ļoti neprofesionāli, bet beigās vēršas pret viņiem pašiem kā nosodījums visai medību nozarei.. Kas tad būtu jāuzlabo pastāvošajā sistēmā, lai nenotiktu pats ļaunākais, par ko medniekus dzird uztraucamies – pārējās sabiedrības aizvien tālāka norobežošanās no medniecības, profesionāla medību dienesta izveide vai šīs nozares nonākšana ārzemnieku rokās, kas vietējiem nemedījošiem zemju īpašniekiem, iespējams, būtu finansiāli izdevīgāka.

Pirmkārt jāatsakās no maldiem, ka medniecība mūsdienu un nākotnes Latvijā ir konkurētspējīga tautsaimniecības nozare vienkāršotā izpratnē, kā dažkārt to pompozi mēģina pasniegt. Vairumā gadījumu medību platības teritoriāli pārsedzas ar zmēm, ko saimnieciski izmanto citiem mērķiem. Pat, ja tā nav un zeme uz laiku tiek izmantota tikai medībām, tad ienākumi no šādas saimniecības vairāk tiek gūti par medību pakalpojumiem nekā par iegūto produkciju. Tātad medību nozare mūsdienās ne tik daudz rada, cik pārdala citur radītas materiālās vērtības.
Taču no medīšanas nepārprotams (kaut arī precīzi neizmērēms) labums rodas pārējām saimniecības nozarēm, piemēram, lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, ja medīts tiek vienotā savvaļas populāciju regulēšanas sistēmā, kas ļauj sadzīvot ar dzīvniekiem, nevis tos pārmērīgi savairo vai iznīcina.

Otrkārt, jātiek skaidrībā par tik bieži lietoto jēdzienu – mednieku intereses. Īpaši svarīgi visiem saprast tā nozīmi ir tad, kad tiek veidotas organizācijas mednieku interešu aizstāvībai, vērtēts finansējuma izlietojums atbilstoši mednieku interesēm, diskutēts par likumprojektiem un risināti tamlīdzīgi politiski svarīgi jautājumi. Kritērijs šī jēdziena atbilstošai izmantošanai, manuprāt, ir tas, vai ari intersēm tiek domāta visiem medniekiem piemītošā vēlme medīt un pēc iespējas biežāku medīšanas iespēju nodrošināšana, vai arī tās ir kādas personas vai grupas intereses, kuras, starp citu, arī ir mednieki. Ir jāsaprot, ka tieši slēptu interešu realizēšana, piesedzoties ar vispārējām mednieku ineresēm, var nodarīt lielu ļaunumu medniecībai kopumā. Arī uzdošnās par līdzsvara uzturētājiem dabā, pēdējo saikni starp civilizāciju un dabu vai cita veida pasaules glābējiem nešķiet patiesa un tikai vairos nesaskaņas, kas nebūt nav mednieku interesēs.
Treškārt, jāmēģina tikt skaidrībā ar ambīcijām, ka mednieks ir visu zinošs vien tādēļ, ka viņš kaut ko ir vai nav redzējis, dzirdējis, ir vai nav varējis paveikt savā mežā vai savā medību iecirknī. Medniecība savā būtībā ir ļoti konservatīva, vairāk uz tradīcijām nekā modernajām atziņām balstīta nozare, kamēr pati daba un zināšanas par dabu mainās un attīstās gan laikā, gan telpā. Arī mednieks daudz ko var nezināt, jo dabas izzināšana ne vienmēr ir viņa mērķis. Viņam būtu jāpaļaujas, ka ir vēl citi dabas pētnieki un novērotāji, kuri savu darbu arī veic atbildīgi un profesionāli, kaut paši medīt nevēlas.
Ceturtkārt, jāsamierinās ar realitāti, ka savvaļas populāciju regulēšanas problēmas nevar atrisināt galīgi un globāli, pat ne tik mazas valsts ietvaros, kāda ir Latvija. Šo darbu var atvieglot sugu un to dzīvotņu daudzveidības saglabāšana, ļaujot dabas likumiem strādāt pašiem.
(..)
Jānis Ozoliņš, “Mednieku vieta sabiedrībā” (Mednieka gadagrāmata, 2012)

Atbildēt

»

Jā. Divkosim nebūs argumentu.

Atbildēt

Pieaugot cilvēku skaitam un arvien uzlabojoties ieguves tehnoloģijām, rūpnieciskās medības vairs nespēs palikt perspektīvs saimniekošanas veids. .. Ja lielākā daļa platību vai pat visas tiek izmantotas lauksiamniecībai, mežsaimniecībai vai infrastruktūras celtniecībai, izzūdošu sugu un biotopu aizsardzībai vai vēl kādiem citiem mērķiem, tad populāciju atjaunošanās spēja vairs nav prognozējama un arī populācijas blīvums nevar pieaugt līdz rūpnieciskai ieguvei izdevīgiem apjomiem. Šādā situācijā plānot kvotas un ievākt produkciju ar rūpnieciskām metodēm ir neiespējami.
..Trešā joma (kurai veltīts raksts) ir savvaļas sugu regulēšana vai apsaimniekošana (“wildlife management”-angļu val.). Tās mērķis nav konkurēt ar iepriekšminētajām nozarēm par izdevīgāko produkcijas ieguvi, bet pavisam cits, cilvēces ilgstošas pastāvēšnas priekšnosacījums – spēja sadzīvot ar citām būtnēm. Sadzīvot, ne tikai kontrolējot un izmantojot citas sugas, bet regulējot arī pašiem savu darbību citu radību interesēs. // Ar profesionālismu parasti saprot tādu sagatavotības līmeni, kuru attiecīgās rīcības veicējam neviens neapšauba (!) un sabiedrība ir gatava atalgot, protams, ja šāda rīcība ir pieprasīta. Latvijas vidusmēra mednieks pat ar medību vadītāja kvalifikāciju noteikti nav profesionālis savvaļas populāciju apsaimniekošanā. Viņš ir ieguvis mednieka apliecību un medību ieroča lietošanas atļauju, ko dažādos periodos reglamentējušas atšķirīgas prasības. Pat ja kāda daļa izmanto medību nozari sava budžeta papildināšanā vai piekopj ar medībām saistītu komercdarbību, pašreizējā kārtība viņiem neprasa ne speciālu izglītību šajā nozarē, ne arī izvirza nepieciešamību medību saimniecību pakārtot kopējiem populāciju apsaimniekošanas uzdevumiem. Turklāt gan valsts, gan vietējā mērogā trūkst profesionāli atzītas un ar visu interesēm saskaņotas medniecības stratēģijas, kas palīdzētu pieņemt nozarei svarīgus lēmumus strīdīgos jautājumos. Ja pagātnē kādu laiku šo tukšumu aizpildīja medību ierīcība, kas arī, protams, nebija bez trūkumiem, tad pēdējos vairāk nekā desmit gadus medniekiem uzticēta gandrīz pilnīga saimnieciskā patstāvība. Valsts meža dinests kā uzraudzītājs vairāk vai mazāk sekmīgi iejaucas mednieku rīcībā tikai galējos un likumos paredzētos gadījumos. Profesionālismu mūsdienu medniecībā raksturo prasme tās vēlmes, kuru mērķis ir medīšana, iekļaut sistēmā, kuras mērķis ir iepriekš aprakstītā savvaļas populāciju apsaimniekošana. Citiem vārdiem ruunājot, lai medības nenotiktu tikai medīšanas dēļ, bet lai no šī procesa sabiedrībai būtu kopīgs ieguvums. Un šis guvums ir visvērtīgākais, ja mednieki savu ieguldījumu sniedz brīvprātīgi kā savu vaļasprieku, nevis ar uzspēlētu vienīgās taisnības pārākumu.
(..)
Jānis Ozoliņš, Mednieka gadagrāmata, 2012

Atbildēt

»

Tātad maksājumi par platībām nonāca valsts kasē, produkcija sabiedrības vēderos, pakalpojumi un nodokļi valsts ekonomiskajā apritē. jebkuršs var nokārtot mednieka eksāmenu vai nopirkt makšķernieka karti un palutināt savus radus un sevi ar garšīgu un vērtīgu produkciju. Nesprotu kas tur čoh,čoh.

Atbildēt

kaut kā tā ir sanācis, ka šāda tipa "zinātnieku" raksteļus tikai šeit var palasīties, nu un kur ta nu bez dīvānā pirdēju komentāriem...

Atbildēt

Kādēļ tiek veiktas atsauces uz datiem pēc skaita uz kopējo platību, ne blīvuma jeb skaita uz laukuma vienību? :) Tad dati laikam maina savu izskatu

Atbildēt

»

Invazīvajai parazītu sugai piederošie vienmēr melo, pat tad, ja viņiem neko neprasa.

Atbildēt

»

Tipiski simptomi Caunes uzvedībai.

Atbildēt

»

tu, ko? tās 4,1 tūkstots tonnas tu valstij atdevi jeb savā vēderā iebāzi un uzsiti gaisā? tev tā summa būtu jākompensē sabiedrībai, kuras resursu tu esi salaupījis un apēdis

Atbildēt

»

Nu re, jau nopietnāki cipari. Cenas gan tagad ir stipri augstākas. Jāplusē arī ienākumi, kas rodas pēc lauksaimniecības un mežsaimniecības platību sekmīgas vai daļēji sekmīgas aizsardzības. Tātad vilkins un kungi, kompensējiet šeit pieminētos ciparus un mednieki, ejam stendā šķivīšus pašaudīt.

Atbildēt

»

Ļoti pareizi, papildus saimniekošanai ar koksnes resursiem vēl klāt 620000Eur gadā. Tad vilkins un kompānija, kompensējiet arī šito naudiņu.

Atbildēt

2011.gada pētījums “Medību saimniecības ekonomiskie aspekti”, kas aktualizēts pēc AS “Latvijas valsts meži” pieprasījuma par medību saimniecības ekonomiskajiem aspektiem, kurā pētījuma autors norāda, ka ar medībām saistīto pakalpojumu kopējais apjoms 2019./2020. gada medību sezonā bija ne mazāks kā 35 miljoni euro jeb vidēji 1,6 tūkstoši euro uz mednieku gadā.
Salīdzinoši 2016./2017.gada medību sezonā kopā iegūtas 4,1 tūkst.tonnu medījamo dzīvnieku gaļas un kopējie ieņēmumi no tās pielīdzināmi 9 milj.euro.

Atbildēt

Lai varētu medīt, medniekiem jāveic valsts nodevas maksājumi Ministru kabineta noteikumos53 noteiktā apmērā par mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, mednieku un medību vadītāju kandidātu eksaminācija, mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanu.

Iepriekšējos trijos gados kopējie ieņēmumi valsts budžetā par minētajiem nodevu maksājumiem bija vidēji 518 tūkstoši euro gadā. Revīzijas laikā tika sniegta informācija, ka valsts nodevu apmēru par Valsts meža dienesta sniegtajiem pakalpojumiem ir plānots palielināt.

Par valstij piederošo meža zemju izmantošanu līgumu ar medību tiesību lietotāju slēdz valsts meža zemes turētājs, kas lielākoties ir AS “Latvijas valsts meži”. Kārtību, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās nosaka speciāli Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar AS “Latvijas valsts meži” datiem iepriekšējos trīs gados ieņēmumi no medību tiesību nomas bija vidēji 620 tūkst.euro gadā.

Secinājums: par 1 626 800 miljoni / par aptuveni 1,7 milj. ha liela sabiedrības īpašuma, kuru pārvalda AS “Latvijas valsts meži”, valsts meža zemju iznomāšanu komercdarbības veikšanai, mūsu slavenais uzņēmums “Latvijas valsts meži” saimnieko tik ģeniāli, ka spēj gūt ieņēmumus tik vien kā 620 tūkstoši euro gadā!

Kā redzams no VK revīzijas “Latvijas valsts meži” mežaudžu aizsardzības izmaksas 2019.gadā vien bijušas 2 586 208 euro apmērā!! Sanāk, ka AS “Latvijas valsts meži” klaji subsidē privātos, pietuvinātos, savējo medību klubiņus uz valsts rēķina!!

Atbildēt

Vispār, mazs rezumējums. Lai tie mednieki audzē savus lielos kaķus tievākus vai garākus, kāda nu viņiem tā trofeja vajadzīga. Man nav žēl. Žēl ir kad cilvēki , kas no dabas neko nesaprot maisās pa vidu un sačakarē labas lietas. Teiksim aizliedza rubeņu pavasara medības. Kas ir tagad? Zaļais veiksmes stāsts? Ja salīdzina rubeņu daudzumu pirms aizlieguma, kad mednieki riestus uzraudzīja un tagad? Cik tūkstošu % kritums?

Atbildēt

Bebram vienmēr ir trihinellas, tikai reti kurš nodod gaļu pārbaudēm. Muļķības, bebram nevar būt trihinellas, jo tas ir veģetārietis. Ir bijuši divi klīniski apstiprināti gadījumi! Nē, tā ir falsifikācija. Divos paraugos it kā atrada, bet pēc tam izrādījās, ka tos sajauca ar mežacūku paraugiem. Es nekad nenododu bebra gaļu analīzēm. Ko? Tagad nevarēs bebru kūpināt…

Viedokļi, ko izsaka mednieki, un jautājumi, ko viņi uzdod, ir visai dažādi.
..
vienīgais veids, kā bebrs var invadēties ar trihinellām, ir no vides un ar viņa iecienīto pārtiku. Šis dzīvnieks bieži vien grauž zem ūdens, piekrastes zonā un visādās slapjās vietās, stāsta J. Ozoliņš. Acīmredzot šajā vidē trihinellu kāpuri mēdz saglabāties dūņās un uz augiem vai kā citādi. J. Ozoliņš, kurš savulaik ir veltījis daudz laika laivošanai, uzskata, ka slimības ierosinātāji nonāk vidē ar mežacūku līķiem, kuru upēs, ezeros un grāvjos mēdz būt diezgan daudz, sevišķi pavasara pusē. Ievainotai vai slimai mežacūkai esot tendence patverties tuvu ūdenstilpēm vai mitrās vietās. Ziemā mežacūkas bieži vien ielūst ledū. Tā vai citādi, trihinellas no pūstošas gaļas nonāk vidē, kur bebrs tās var uzņemt kopā ar pašam ierasto augu valsts pārtiku.

..mednieku atsaucība un vēlme iesaistīties pētījumā beidzas līdz ar brīdi, kad no viņiem sāk prasīt uz laboratoriju nogādāt paraugus. Šajā brīdī iniciatīva un atsaucība ievērojami sarūk, bet, balstoties uz dažu mednieku iniciatīvu, plaša mēroga pētījumu veikt nav iespējams
(LA, 20.aug.2018)

Atbildēt

»

Speciālisti uzskata: ja vien meža gaļu vispār ceļ galdā, iespēja inficēties ir samērā liela. Kā sevi pasargāt?

Trihinelozes simptomi

* Slikta dūša

* Vemšana

* Caureja

* Nogurums

* Sāpes vēderā

* Plakstiņu un sejas pietūkums

* Acu gļotādas iekaisums

* Niezoši alerģiski izsitumi uz ādas

* Stipra svīšana

* Sāpes locītavās

Pirmie trihinelozes simptomi var parādīties jau 12 stundas vai 2–3 dienas pēc inficēšanās. Vēlāk rodas acu un ādas iekaisums. Ja kāpuri ieviešas diafragmā vai starpribu muskuļos, sākas sāpes elpojot. Smagākos gadījumos novēroti arī koordinācijas un sirdsdarbības traucējumi.

Trihineloze ir parazitāra infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir parazitārais tārps trihinella. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā savvaļas dzīv-niekos trihinellas atrodamas ļoti bieži.

Latvijas Avīze, 05.07.2016

Atbildēt

»

Sinī gadījumā būtu otrādi, vilkins un aktīvisti, brauciet uz laukiem audzējiet lopus, bez stresa nokaujiet un pasniedziet kā alternatīvu visiem gribētājiem. Un kur Jūs rāvāt, ka man ir naids pret veģetāriešiem? Man puika, nu jau vīrs, ir tāds un tā ir viņa personīga darīšana. Toties svinībās mielasti ir dažādāki.Ziemā gan, un kad fiziski vairāk jāpastrādā viņam šis tas stingrāks vēl prasoties. Bet tā ir viņa darīšana.

Atbildēt

Izskatās, ka Viļķins ir visgudrākais džeks - visi melo, blefo, bet es viens tāds gudrais.

Atbildēt

»

audzē savā kūtī un bāz savā kuņģī un nelien mežā slaktēt un neiedomājies būt par saimnieku, tas, kas tur izaudzis pieder visai sabiedrībai, arī veģetāriešiem, pret kuriem izjūti pataloģisku naidu. Pārāk ilgi esi iedomājies, ka savvaļas dzīvnieki kā resurss ir tikai derīgs tavai cepešpannai un tavam kuņģim.

Atbildēt

»

tavs sapnis par resursu izmantošanu ir izsapņots, ekon.izaugsme tiks atsaistītam no resursu patēriņa

Atbildēt

»

Audzēju un audzēšu. Bet medījums ir labāks. Ja runājam par zālēdājiem un visēdājiem. kāpēc zālēdāji divkājainie ir tik agresīvi? Vai tad mēs demolējam veģetāros veikalus, vai agresīvi jaucamies vegānu un veģetāriešu lietās?

Atbildēt

Paldies par rakstiem un neliešu atmaskošanu. Par to ir jāziņo EP un ES struktūrām.

Atbildēt

»

izaudzē pats un ēd! slinks esi?

Atbildēt

autoram droši vien piemirsies, ka Latvijā nav neatkarīgu sabiedrisko mediju

Atbildēt

Kāds Viļķins, tāds Vinters. Abi dolbojobi.

Atbildēt

»

Pašam gan nemaz nav vēlmes izaudzēt nestresaino cūku, toties europas naudu gan protat sarunāt ar zzs komunistiem.

Atbildēt

Labi, saprotu viļkinveidīgo rūpes... :D
Bet... mednieki tak nav muļķi, viņi nemedīs līdz 0... to pierāda līdz šim nomedītais apjoms, kura noteikšanā viļkinveidīgie nav iejaukušies. Un nekas - kaza paēdusi, vilks arī dzīvs!!! Liecies mierā, Marek!

Atbildēt

»

Nu re, tātad pilsētas kundziņiem mēs esam pāķi. Tikai dabu gan saprotam, jo daudz ko esam redzējuši.

Atbildēt

Ja runājam par to patoloģisko naidu pret medniecību, tad derētu piedāvāt alternatīvu. Ļaut attīstīties dabiskiem procesiem? Bet kāpēc man jāēd tās hormonu piebāztās vistas, vai stresainā nāvē kautuvēs bojā gājušās cūkas un liellopus, ja es pats varu ēst un vēl radus pabarot ar teicamu un garšigu gaļu? Pie kam no resursiem kas savādāk netiktu izmantoti. Lieciet medniekus mierā, viņi ir izveidojuši līdsvarā esošu sistēmu, kuru birokrātiem pagaidām neizdodas sačakarēt. Piedāvāju braukt uz laukiem, kādam pensionāram uzrakt kādu dobīti vai malciņu sagatavot.

Atbildēt

»

un veselu rindu citu lietu:))))))))

Atbildēt

»

kaļ kādam zārkā naglas

Atbildēt

Izzagtajos un piecūkotajos mežos drīz dzīvos tikai ērces un koksnes kaitēkļi, kas savairojušies neiedomājamos daudzumos dēļ kailcirtēs atstātajiem zariem un galotnēm. 30 gadus laupīja uz nebēdu, tagad nu divkoši metas sargāt ar tādu entuziasmu, ka piesaista pat NKVD nagu maucējus ar droniem. Nemēģiniet vairs mežā nokaltušu zaru pacelt, kur nesenie izlaupītāji par kvēlākajiem meža aizstāvjiem pārtapuši.

Atbildēt

,,Zinātnieks'' mareks, analizē datus, bet neko nesaprot par inerci un citiem parametriem, kas jāsaskata. Viņa šakāļu kompānija rej lidzi. Nu iedzeniet vienreiz lauku medniekiem riebumu pret savu nodarbi, un tad marš ārā no pilsētas glābt līdzsvaru dabā, lauksaimniecību un veselu rindu citu lietu.

Atbildēt

Šizofrēniķiem un Viļķiniem ir svētki - pilnmēness!

Atbildēt

»

Atkal tas Mareks vienu un to pašu muļķību maļ..

Atbildēt