Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pastalnieki un Atpūtnieki

Jānis Šiliņš, Dr.hist.
24.07.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pētot Baltijas valstu ekonomisko un sociālo attīstību pēdējos 30 gados, Viļņas Universitātes profesors Zenons Norkus to ir nosaucis par vispārsteidzošāko un ideāli tipisko postkomunistiskās restaurācijas piemēru pasaulē. Viņa topošajā monogrāfijā "Lielās restaurācijas" ir paredzēta atsevišķa nodaļa par Baltijas valstīm kā moderno restaurāciju laboratorijām. Mūsu nesenās pagātnes pārvērtēšana no šāda aspekta nenoliedzami ir ļoti svarīga ne tikai Norkus veiktās socioloģiskās analīzes kontekstā, bet arī, lai mēs dziļāk izprastu gan revolūcijas, gan tām sekojošos procesus. Tā ir būtiska arī tādēļ, lai mēs labāk apjēgtu šī brīža sabiedrībā notiekošos procesus un trajektorijas, pa kurām tie nākotnē varētu attīstīties.

Visām lielajām revolūcijām parasti seko restaurācijas process — atgriešanās pie agrākās, pirmsrevolucionārās lietu kārtības, taču ārēji un iekšēji mainītā formā. Baltiešu "dziesmotās revolūcijas" no pakāpeniskas atgriešanās transformētā padomiskā realitātē glāba (vai uz visiem laikiem?) tieši ideja par pirmskara lietu kārtības atjaunošanas nepieciešamību. Tā izauga Atmodas laika revolucionāri nacionālās kustības šūpulī. Šī ideja bija neticami spēcīga, ar milzīgu sociālās mobilizācijas potenciālu. Turklāt tā bija kopīga visām trim Baltijas valstīm. Tieši restaurācijas ideja bija tā, ar ko mēs principiāli atšķīrāmies no citām valstīm, kuras radās uz Padomju Savienības drupām, un ļāva aizsteigties tām priekšā.

Ieilgusī restaurācija un Latvijas vēstures gals

Neraugoties uz restaurācijas idejas jaudu, jau no neatkarības atjaunošanas pirmajiem gadiem tās ceļā tomēr iznira arvien jauni un arvien draudošāki šķēršļi. Iespējams, viens no pirmajiem un sāpīgākajiem sarūgtinājumiem tika piedzīvots jau 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad kļuva skaidrs, ka "labo ulmaņlaiku" restaurācija nekad nebūs iespējama. Reinkarnētā Ulmaņtēva meklējumi neko vairāk par dīvainiem Saeimas vēlēšanu iznākumiem nedeva, bet agrārajai estētikai bija jāpiekāpjas tranzīta un banku pakalpojumu vieglās naudas burvībai. Idejas par ekonomisko autarķiju un iespējamu neitralitāti starptautiskajās attiecībās saglabājās pāris gadus ilgāk, taču arī tām bija lemts ātri izkūpēt.

Restaurācijas procesa ceļā radušos šķēršļus, kas Latvijas braucienu draudēja padarīt stipri nelīdzenu vai pat vilkt uz grāvja pusi, ātri nolīdzināja iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Simt gadu senais latviešu intelektuāļu augstākais politiskais ideāls, kuru Rainis attiecīgajā vēsturiskajā konjunktūrā bija ģeniāli formulējis kā "brīva Latvija brīvā Krievijā", nu bija īstenots. Latvija kā brīva un demokrātiska valsts bija kļuvusi par brīvas un demokrātiskas Eiropas sastāvdaļu. Un pirmskara Latvijas restaurētais variants sāka izskatīties pat labāk par pašu oriģinālu!

1992. gadā Frensiss Fukujama Aukstajā karā uzvarējušajai Rietumu liberālajai pasaulei pasludināja tās mērķu sasniegšanu un līdz ar to — Vēstures galu. Mums, restaurētajai Latvijai, šāds "vēstures gals" faktiski pienāca 2004. gadā. Jā, vēl bija jāpanāk iekļaušana Šengenas zonā, pievienošanās eiro blokam un integrācija vēl atlikušajās civilizētās pasaules struktūrās, kurās mēs vēl nebijām uzņemti. Tomēr tie vairs nebija stratēģiski, bet taktiski mērķi. Protams, restaurācijas ideja tika un tiek turpināta, un tā pat sasniedza jaunus augstumus 2018. gadā ar grandiozajām Latvijas simtgades svinībām. Taču patlaban restaurācija ir ieilgusi un sevi pārdzīvojusi, un mums agri vai vēlu būs jāatbild uz galveno jautājumu — ko darīt tālāk?

Restaurācijas projekta noslēgums nozīmē Latvijas (un arī pārējo Baltijas valstu) nonākšanu intelektuālā strupceļā. Optimisti varētu teikt — esam sasnieguši sava ceļa galu un varam savu pieredzi nest tālāk baltkrieviem, ukraiņiem, gruzīniem un pārējiem, kuriem tā varētu būt interesanta. Protams, pastāv iespēja izlikties, ka tas tā nemaz nav — ka mēs vēl neesam pabeiguši restaurācijas projektu un mums ir vēl un vēl, ko atjaunot, ir vēl daudz vietu, kur atgriezties, kur integrēties, kur… Taču par visu dzīvē ir jāmaksā un visvairāk — par izvairīšanos no acīmredzamās realitātes atzīšanas.

Atpūtnieki pret Pastalniekiem

Te gan jāuzsver: kas vieniem ir intelektuāls strupceļš, citiem — ilgi gaidīta atbrīvošana. Godīgi raugoties uz latviešu sabiedrību, mums jāatzīst, ka tajā pastāv dziļas vēsturiski un kulturāli noteiktas pretrunas. Latviešu sabiedrības dzīles vienmēr ir šūpojušas divas spēcīgas straumes jeb, izmantojot 19. gadsimta beigu terminoloģiju, divas strāvas. Tā laika intelektuāļi tās apzīmēja kā "veco" un "jauno strāvu". Mūsdienu Latvijas situācijā šādus apzīmējumus lietot, protams, būtu anahronisms, tādēļ piedāvāju tās nosaukt neseniem vēsturiskiem kontekstiem atbilstošākos vārdos.

20. gadsimta 80. gadu beigās, kad Latvijas sabiedrība aizrautīgi apvienojās, lai sagrautu Padomju Savienību, šīs divas straumes bija labi saskatāmas. Viena no tām bija romantiski ideālistiska, kuras avangardā izvirzījās radošās inteliģences aprindas. Padomju Savienība tai bija nepieņemama morāli ētisko apsvērumu dēļ. Otra straume, varbūt pat spēcīgāka par pirmo, bet vienlaikus daudz vājāk definēta, ārēji pārstāvēja 20. gadsimta 60. gados izveidojušos patērētāju sabiedrību, kura strauji auga 70.—80. gados un kuras galvgalī atradās ar Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūru un komjaunatni saistītās aprindas. Šai straumei Padomju Savienība bija nepieņemama tās ekonomisko (galvenokārt — privātīpašuma un patēriņa) ierobežojumu dēļ. Abu straumju spēks izrādījās pārāk liels, un tās savā ceļā noskaloja visu.

Latvijas gadījumā romantiski ideālistisko straumi, šķiet, vislabāk raksturo Atmodas laika lozungs "Kaut pastalās, bet brīvi!". Šajā lozungā paustā gatavība uzupurēties, atsakoties no materiāliem labumiem augstāka brīvības ideāla vārdā, bija tas saliedējošais un mobilizējošais spēks, kas spēja emocionāli aizraut plašas sabiedrības masas un mudināt cilvēkus uz individuāliem varoņdarbiem.

Domājot par otru straumi Latvijas situācijā, prātā nāk trāpīgais "dziesmotās revolūcijas" laikmeta populārās avīzes pielikuma nosaukums "Atmoda Atpūtai". Šīs straumes pārstāvjiem nebija svarīgi ideālistiskie revolucionārie saukļi un lozungi, viņi uz revolucionārajām pārmaiņām raudzījās ar ļoti praktisku un aprēķinošu skatu. Lai neglorificētu vienus un nenoniecinātu otrus (sekmīga revolūcija bija iespējama, tikai abām sadarbojoties), piedāvāju vienus saukt par Pastalniekiem, bet otrus — par Atpūtniekiem.

Pastalnieku un Atpūtnieku savienība bija tīri situatīva nolūkā iznīcināt abu vienlīdz nīsto padomju režīmu. Pēc tā krišanas Pastalnieku un Atpūtnieku ceļi šķīrās, un turpmākās desmitgades tika aizvadītas, nemitīgi rīvējoties un konfliktējot, brīžiem mēģinot kaut kā tomēr sadzīvot. Pastalnieku lielākā nelaime bija 90. gadu drausmīgā nabadzība, kas gluži dabiski lielāko tautas daļu grūda Atpūtnieku apskāvienos — argumenti par ekonomisko izdevīgumu nomāca jebkurus saucienus pēc taisnīguma un solidaritātes (kas vienmēr paģēr uzupurēšanos), kur nu vēl spriedelējumus par vērtībām un augstiem ideāliem.

Šķiet, ka vienīgais, kas Pastalniekiem vēl ļāva saglabāt savu klātbūtni publiskajā telpā, bija tieši Restaurācijas idejas uzturēšana. Tā bija politiski un birokrātiski izdevīga, jo deva jaunajai sistēmai papildu leģitimitāti un tuvināja to eirointegrācijai, kas bija tik svarīga Atpūtniekiem. "Treknie gadi" bija īss, bet spožs Atpūtnieku triumfa laikmets. Strādnieks gaterī pelnīja vairāk nekā profesors universitātē. Atpūtnieku pozīcijas bija tik stipras, ka pēc 2008. gada viņi mierīgi varēja atļauties mēģināt lielo ekonomisko krīzi pārvarēt uz Pastalnieku rēķina, gandrīz vai iznīcinot humanitāro jomu Latvijā.

Tomēr pēdējie 13 gadi ir bijuši Atpūtniekiem gaužām nelabvēlīgi. Ekonomiskā krīze lielu daļu Atpūtnieku rekrutētās tautas masas izspieda negribētā trimdā uz ārzemēm. Sekojošā ekonomiskā atkopšanās savukārt strauji samazināja galējo nabadzību, kas mazināja iespējas Atpūtniekiem piesaistīt savās rindās jaunus kadrus. Nesenā Vidzemes Augstskolas pētījumā noskaidrojās, ka pēdējos gados jauniešu vidū vērojama vērtību pārorientācija — atteikšanās no individuālisma kulta (sasniegumi, vara un hēdonisms) un pievēršanās sociāli orientētām vērtībām (universālisms, labvēlība, tradīcijas).

Liels trieciens Atpūtniekiem bija arī 2014. gada notikumi Ukrainā, kas daudziem atvēra acis, ka svarīga ir ne tikai nauda, bet arī tās drošība. Vēl lielāks atklājums bija tas, ka drošību nav iespējams nopirkt tikai par naudu (pat, ja tai atlicina 2% no iekšzemes kopprodukta). Socioloģiskos pētījumos izrādījās, ka cilvēki ir gatavi cīnīties un mirt nevis par algas pielikumu, bet par vērtībām un idejām, bet tās piedāvāt var tikai Pastalnieki.

Krievijas atklātais uzbrukums Ukrainai un nekaunīgie kaimiņvalsts draudi ar kodolrungu ir pavisam sašķobījis Atpūtnieku pozīcijas. Ne tikai tāpēc, ka aizsardzības budžets būs vēl lielākā mērā jāvairo, bet arī tāpēc, ka mūsu reģions strauji ieslīgst arvien dziļākā iracionalitātē, kas ir pilnīgi sveša vide tiem, kas visu mēra iekšzemes kopprodukta pieaugšanas procentpunktos. Vai valdības solījumi palielināt algu vai ieguldīt papildu miljonus militārajā infrastrukūrā spēs nomierināt satrauktos prātus? Diezin vai.

Apstulbinošu sitienu Atpūtniekiem deva arī pandēmijas sākums. Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē valsts ierobežoja patēriņu, faktiski vēršoties pret patērniecību, un pat mēģināja apelēt pie sen publiski nedzirdētām vērtībām — solidaritātes, empātijas, uzupurēšanās. Šī retorika kulmināciju sasniedza vakcinācijas kampaņas laikā. Toreiz, 2021. gada augustā, kad sāku rakstīt šo rakstu, atstāju šādu piezīmi: "Atpūtnieku pistoles aptverē vēl ir palikusi pēdējā — sudraba — lode, ar kuru atrisināt visas problēmas, bet vēl nav pilnīgi skaidri zināms, vai tā būs lode ienaidnieka vai savā galvā."

Vēsturiski turbulentos apstākļos visu valdību instinktīvā vēlme kontrolēt no rokām izslīdošos grožus parasti ir vienāda — izmisīgi meklēt vienkāršākos risinājumus kompleksām problēmām. Taču šis vienkāršais risinājums jeb "sudraba lode" bieži ir glābjošs īstermiņā, bet nāvējošs ilgtermiņā. Spilgtākā vēsturiskā analoģija, kas man iešaujas prātā, ir latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas. Tā laika latviešu politiskā elite uzskatīja, ka izeja no Pirmā pasaules kara katastrofas ir sasniedzama ar vienkāršiem militāriem līdzekļiem, raidot cīņā vienkopus visus latviešu strēlnieku pulkus un atbrīvojot Jelgavu. Šim vienkāršajam, neveiksmei lemtajam plānam bija šausminošas sekas, kuras mocīja latviešu sabiedrību vēl gadu desmitus.

Mesiānisms pret nabadzību

Jebkurā gadījumā Pastalnieki ir sagaidījuši jaunu vēsturisko izdevību, un to palaist garām būtu ļoti netālredzīgi. Smagām krīzēm mēdz sekot jauns materiālistu uzvaras gājiens, sevišķi, ja ideālisti nav spējīgi pārtvert dienaskārtību savās rokās. Turklāt pēdējiem jāsaprot, ka Restaurācijas ideja jau ir izsmēlusi sevi un tuvākajā laikā nonāks labākajā gadījumā intelektuāli cienījama hobija, bet sliktākajā — margināla sektantisma statusā.

Šeit jāuzsver, ka nosacītie Atpūtnieki un Pastalnieki ir latviešu sabiedrībā mūžsen pastāvējušu straumju mūsdienīgas manifestācijas. Pagātnē tās piedzīvotas gan sociāldemokrātu un nacionālistu, gan pilsonisko liberāļu un internacionālo lielinieku, gan jaunstrāvnieku un "māmuļnieku", gan veclatviešu un jaunlatviešu, gan hernhūtiešu un vagaru izskatā.

Abas latviešu sabiedrību virzošās straumes balstās dziļos metafiziskos kompleksos. Atpūtniekiem tas ir briesmīgais nabadzības komplekss, kas latviešus vajā kopš mūsu tautas rašanās dzimtbūšanas laikmetā. Te nav runa tikai par absolūtu nabadzību (cik latu vai eiro tev ir kabatā), bet arī par relatīvu trūkumu — vienmēr kāds ir bagātāks vai dzīvo komfortablāk par mums (kaimiņi, muižnieki, igauņi, "rietumeiropieši" utt.). Pastalnieku saknes meklējamas latviešiem raksturīgajā mesiānisma jeb izredzētības kompleksā. Tas dzina hernhūtiešus tālos misijas braucienos: latviešu baptistus uz Brazīliju, anarhistus un sociālistus uz Ameriku, Lielbritāniju un Šveici, saliedēja trimdas latviešus pēc Otrā pasaules kara.

Tāpēc latviešiem var būt tikai divas principiāli atšķirīgas atbildes uz jautājumu, ko darīt pēc Restaurācijas projekta noslēguma. Atpūtnieku atbilde būs beidzot izbaudīt brīvību, ko sniedz šī smagnējā projekta noslēgums — vairot iekšzemes kopproduktu un meklēt jaunus veidus, kā ar kredītu palīdzību palielināt savu un apkārtējo komfortu, stiprināt valsts birokrātisko mašīnu, lai mazinātu riskus, kas var apdraudēt materiālo labklājību un sasniegto komforta līmeni. Pastalnieku atbilde arī ir skaidra — radīt ideālo Latviju, kas var kalpot kā paraugs pārējai pasaulei.

Kāda šī ideālā Latvija var būt? Acīmredzamākā atbilde, par ko noteikti iestājas jaunā paaudze, — zaļa un tīra Latvija, kaut arī potenciāli tas nozīmē materiālus un komforta zaudējumus. Mazāk acīmredzama piebilde, redzot, kā Atpūtnieki izmanto valsts aparātu sabiedrības pārvaldei un krīžu pārvarēšanai, būtu — arī demokrātiska un brīva Latvija demokrātiskā un brīvā Baltijā. Tieši pēdējā punktā — Baltijas apvienošanā —, manuprāt, slēpjas dziļākais Latvijas kā valsts metafiziskais uzdevums, kas ir spilgti (gan pozitīvi, gan negatīvi) izpaudies mūsu vēsturē. Turklāt šis uzdevums ir aktuālāks nekā jelkad — vienmēr savu neatkarību mēs esam ieguvuši, atjaunojuši vai zaudējuši visi kopā.

Atpūtniekiem nav ne mazāko iespēju šo lielo uzdevumu — Baltijas dziļāku integrāciju — īstenot, jo Rīga nevar kļūt par tik jaudīgu ekonomisko centru, lai uz to tiektos gan Tallina, gan Viļņa un Kauņa. Protams, var apelēt pie bailēm — kopējs ienaidnieks un eksistenciāli draudi saliedē pat viskašķīgākos kaimiņus. Latvijai tādā gadījumā būtu jāuzņemas līderība, taču mūsu igauņu un lietuviešu kaimiņi gadiem ilgi mūs ir uztvēruši kā "ķēdes vājāko posmu" drošības sfērā. Turklāt Atpūtnieki nekad nav izcēlušies ar sevišķu drosmi. Tā pēc būtības taču ir tik nepraktiska! Nelaime tā, ka patiesi kritiskos laikos ar vārdiem vien nepietiek, vajadzīgi arī darbi.

Taču Pastalniekiem, vismaz teorētiski, šāda misija varētu būt pa plecam. Radošajai inteliģencei bija milzu loma Atmodas procesos, un gara spēks tolaik izrādījās spēcīgāks par padomju karaspēku. Pastāv iespēja, ka šis spēks vēl kaut kur gruzd, neraugoties uz pēdējo gadu publisko retoriku par labu drošībai, nevis brīvībai. Iespējams, karš šo svērteni atkal var pavērst pretējā virzienā, jo drošība bez brīvības kā augstākās vērtības realizācijas nav iespējama. Tas būtu pamats, lai dotos tālāk un mēģinātu pārnest šos ideālus arī uz politisko sistēmu, lai radītu demokrātiskāku un modernāku Latviju. Šāda Latvija — brīva, demokrātiska un drosmīga — noteikti būtu pievilcīga arī mūsu kaimiņiem.

Pārpublicēts no žurnāla "Domuzīme”

Novērtē šo rakstu:

38
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...