Pastāstīšu par ģeopolitisko ekonomiku, lai vieglāk saprast, kas notiek tagad
Guntars Vītols12.12.2025.
Komentāri (67)
Iesaki rakstu: 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Sākšu ar sirsnīgiem sveicieniem visiem karogvicinātājiem un citiem “godīgiem” susļikiem. Aiziet, soli pa solim.
Lendlīze. Tas ir, kad kāds aizdod ne tikai ieročus un paprasa to parādu kaut kad atdot. Šo terminu izdomāja ASV prezidents Rūzvelts, kad Liebritānijas premjers Čērčils uzrunāja ASV 1940. gadā. Briti bija banrotējuši. Hitlers bumboja industriālās bāzes UK, piegādes no kontinenta bija nobloķētas, briti importēja gan pārtiku, gan plielāko daļu izejmateriālu. Toreiz britiem un amīšiem skaitījās “speciālās attiecības”, tādi kā sabiedrotie un brāļi, līdzīgi kā šobrīd.
ASV toreiz bija neitralitātes politika, viņi bija bezjēdzīgi lējuši asinis WW1, pietiek dot kom. Tāpēc WW2 varēji nopirkt ieročus, bet samaksā kešā. Cash&carry politika. Tas, uz ko virzās arī tagad, starp citu. Pērc ieročus, samaksā un karo, ja vēlies.
Kara sākumā (1939) briti bija superbagāta impērija, daudz zelta, kuru kara sākumā aizveda ar karakuģiem uz Kanādu (operācija Fish jeb Zivs) un tērēja arī ieročiem. Bet uz 1940. gadu Londonai vairs nebija naudas un zelta, bija notērēts.
Iesākumā briti kā lielas impērijas saimnieki uzskatīja ASV par līdzvērtīgiem partneriem. Bet aizbrauca kā bankrots pie kreditora bankas. Sabiedrībai lendlīzi pārdeva ka tautu draudzību, demokrātija un tā. Novicināja karogu. Bet lendlīze jau tad paredzēja, ka briti pēc kara demontēs savas impērijas sistēmu - tur bija tarifi un kvotas, kas faktiski padarīja ASV preces nekonkurētspējīgas. Gribi lendlīzi? Paraksti savu galu.
Bet zem galda spēle bija vēl brutālāka. ASV fermeri arī tad teica - kā tad tā, briti taču bagāti, lai vispirms iztērē savu naudu. To pašu, ko saka arī tagad. Eiropa, jums taču piķis ir? Ir jau arī - zaļā kursa murgam.
ASV baņķieri pateica - parādiet, briti, kas jums tur pieder, pierādiet, ka savas naudas vai īpašumu nav. Pazemojošs audits, jo tādu lielvaras viena pret otru parasti neizpilda.
Bija lietas, kas bija pašā virspusē, piemēram, britiem bija privāta megaūber viskozes rūpnīca ASV (Viscose corporation). Britiem nācās pārrakstīt īpašumus ASV, tās izpirka par mazāk nekā pusi no vērtības.
Un tas nebija viss. Vēlaties iznīcinātājus karakuģus friču zemūdeņu apkarošanai? Nu lab, iedosim, bet tad atdodiet ilgtermiņa nomā zemes plašajā britu impērijā - mēs tur liksim savas karabāzes. Daudzas. Faktiski par velti - briti pazemojoši piekrita, nebija, kur likties.
Karam beidzoties, Trumens negaidīti pārtrauca arī lendlīzi. Briti bija cerējuši, ka nu ļaus taču atkopties. Bet nē. Kuģi ar proviantu burtiski pagriezās un peldēja atpakaļ uz ASV.
Slavenais ekonomists Džons Meinards Keinss tika nosūtīts vadīt delegāciju uz ASV. Brauca ar domu - mēs te karojām par visiem, atlaidiet kādus miljardus lendlīzes parāda un iedodiet vēl. Tas tika noraidīts saknē. Naudu aizdeva, bet pieprasīja ieviest mārciņas konvertējamību - tā bija aizliegta, sterliņu mārciņu stutēja visa impērijas ekonomiskā sistēma. Briti parakstīja savas impērijas galu un jau pēc nedaudzām nedēļām mārciņu pārdeva tik spēji, ka nācās konvertējamību pārtraukt un nokrist ceļos amīšu priekšā pēdējo reizi.
Tas bija impērijas gals. Briti pateica ASV, ka vairs nevar uzturēt armiju Grieķijā (tā pēc kara novērsa komunistu apvērsumu) un līdzīgi citur. Vai nu tad tagad jūs, amerikāņi, apkarojiet komuņakas, vai nu. Nu un tā radās tā sauktā Trūmena doktrīna, kuras viena no šķautnēm bija Maršala plāns - dot finansējumu Eiropas atjaunošanai. Tas atnesa daudz naudas arī Eiropai, bet tagad diemžēl komuņakas tomēr pārņēmuši Eiropas Savienību un dodas ekonomikas sabrukšanas virzienā.
Nezinu, ko pārdalīs lielvaras šī kara kontekstā, bet nešaubos - būs tikpat brutāli. Mani bažīgu dara viens - diez vai ASV stutēs komunistisko ES vadību.
Lai mums veicas! Turamies pie karoga masta un turpinām vicināt.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
