Šobrīd visticamākais ir vairāku mēnešu logs, kurā Jaunā Vienotība politiski bankrotēs. Vai nu nesastutēs valdību tagad, vai sastutēs un tā sabruks pēc pašvaldību vēlēšanām.
Jaunu valdību cita politspēka vadībā var tehniski izveidot. Bet politiskā loģika diktē, ka tā nevar būt profesionāla un izlēmīga divu iemeslu dēļ. Tāda, kura ķersies pie neizbēgamās kursa maiņas.
Pirmais iemesls ir tas, ka valsts vēl nav bankrotējusi. Faktiski ir, bet to tauta vēl neredz. Rail Baltica nav iespējams, to cilvēki neapzinās, it kā tikai politiska retorika, kaut kas jau notiek. Zaļais kurss ir apstājies, ar tā atmešanu nekas vēl neatrisinās, jo saistības un sankcijas paliek. Milzīgas, abnormālas. Un galvenais - algas taču maksā un ceļ, jezga tikai polittelpā, cilvēki domā, ka nu fundamentāli jau viss ir čikiniekā.
Šīs visas lietas neizbēgami realizēsies „bankrotā”, bet, pirms tas notiek, tu nevari uzlikt valstiski domājošu valdību, kura sāks pieņemt perspektīvā neizbēgamus lēmumus, jo tad vainīgi būs cirpēji.
Otra lieta, kas saistīta ar pirmo, ir, ka tagad reitingi ir augsti tiem, kuri nedara neko, tikai vicina karogus. Tātad, formējot valdību, politiskā loģika saka - jāliek tie pastalnieki, kuri tinas pareizajos karogos. Nav jau pieprasījuma likt darītājus. Kamēr nav iestājies bankrots, kamēr nerauj kumosu no mutes, varam turpināt dzīvot ar sloganiem. Tas fundamentāli mainīsies tad, kad to kumosu no mutes neizbēgami izraus. Sava sedziņa tuvāka jebkuram.
Tas, ko saku, nav kaut kas nezināms. To saprot arī tie, kuriem būs tā valdība jāveido. Tur ir cilvēki, arī spējīgi, jebkurā partijā. Viņu atziņa, arī manējā, ir ciniska - demokrātija, kādā stāvoklī tā ir tagad, evolucionārā veidā mūs no krīzes neizvedīs.
Vispirms krīze, kura atņem kumosu, pēc tam atdzimšana. Un abi ir garantēti. Tikai tagad tad darīt ko? Iet sākt strebt Vienotības savārīto, pirms tas uzsprāgst sejā. un tad vainu intriganti novels uz darītājiem?
Tāda tā dilemma.
Citās (ne visās gan) valstīs notiek evolucionāri procesi. Uz skatuves parādās politiķi-valstsvīri, kuri pamazām audzē reitingus un ar laiku aizstās vai šur tur jau aizstājuši bezsejas politiķus-tehnokrātus. Tas ir šodienas trends, dažviet demokrātija vēl strādā. Tas neizbēgami notiks visās valstīs, jautājums tikai, kad tas notiks.
Latvijas gadījumā evolūcija nenotiek. Parādiet man vienu valstsvīru, kas spēs pieņemt grūtus lēmumus. Tādu, kas šodien spējīgs iznākt un ieņemt konkrētu pozīciju, pieņemt sāpīgus lēmumus par lielajiem, finanses ietekmējošiem jautājumiem, apzinoties, ka neizbēgami saņems daudz sitienu no sabiedrības puses.
Demokrātija Latvijā ir limbo stadijā.