Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pastāsts par skaidu savā acī

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
20.07.2016.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, tā ir ekonomiskās krīzes radīta pozitīvā pārmaiņa sabiedrības apziņā – mēs pietuvojamies ziemeļvalstu godprātības standartiem. Gadījums ar "līgavaiņa skapi" vai veselības ministra operāciju apliecina: Latvijas sabiedrībai vairs nešķiet, ka pastāv pieļaujamais līmenis sabiedrisko resursu izmantošanai privātām vajadzībām. Jo tas tiešām drīkst būt tikai principa, nevis kvantitātes jautājums. Vienlīdz slikti ir par nodokļu maksātāju naudu apmeklēt ārzemju SPA kūrorta procedūras vai nopirkt suvenīrkrūzīti, "ekonomēt" skolas jaunceltnes materiālus savai privātmājai vai sazvanīties no darba telefona ar ārzemju radiem. "Piedodamu sīkumu" vairs nav, un tā ir pareizi.

Protams, vienmēr vajag sev pajautāt: vai iepriekšminētajos gadījumos mēs, sašutušie nodokļu maksātāji un ārstu rindu izstāvētāji, būtu tikpat principiāli, ja tajos būtu iesaistīti plašai publikai krietni vien simpātiskāki, manierīgāki un saldvalodīgāki tautas kalpi? Jo, kā saka krievi, skaistums ir briesmīgs spēks. Varbūt tad mums ar valdības mašīnu pārvesta privāta mēbele šķistu pērkamo žurnaļugu tendenciozs uzbrauciens un "matu skaldīšana"?

Gudri politiķi noteikti ielāgos Rasnača un Belēviča "kāzusu" sniegto mācību: bezrūpīga paniekošanās ar nodokļu naudu un valsts resursiem šodien ir pašradīta un ienaidnieku rokās ielikta "kompra". Pavisam drīz šī atklāsme aizies līdz pat dziļākajiem provinces pašvaldību džungļiem. Tomēr vienlaikus par to vajadzētu aizdomāties arī "ierakumu otrai pusei": visiem sabiedriskajiem aktīvistiem, viedokļu līderiem, taisnības cīnītājiem, pilsoniskajiem "sargsuņiem" un "svilpē pūtējiem". Jo arī viņiem var būt vieglprātīgi pielipis pie pirkstiem kāds krikums no uzticētajiem pilsonisko organizāciju vai valsts resursiem. Tieši tam, kurš sabiedrības interešu vārdā modri glūn uz nagiem citiem, jārūpējas par savu "manikīru". Pirms meklēt baļķus citur, profilaksei vispirms pameklēsim skaidu savā acī.

Ja vēl neesmu Tev, lasītāj, apnicis ar šīm ābeces patiesībām, tad uzskatāmam iemēram izstāstīšu viena pilsoniska aktīvista "kāzusu". Nesen es tepat krāšņi aprakstīju dr. Olafa Libermaņa izveidoto – manuprāt, skarbu, bet pilnīgi likumīgu – biznesa modeli: palīdzēt neveiksmīgas ārstēšanas upuriem saņemt viņiem pienākošos kompensāciju, pusi no tās paņemot par sniegto pakalpojumu. Šis te pastāsts ir maija beigu publikācijas gluži likumsakarīga atbalss. Jo man tad šķita vairāk nekā dīvaina viņa biznesa marketinga stratēģija: vairot sev publicitāti ar asiem – bet mazrezultatīviem un, galvenais, pašdestruktīviem – verbāliem uzbrukumiem citiem medicīnas nozarē strādājošajiem.

Acīmredzami dr. Libermanis uzskata, ka viņš pilda sabiedrības sargsuņa lomu (šādas sociālās funkcijas veikšanai izveidojot nevalstisku kabatas organizāciju "Brūču un izgulējumu asociācija") un – kā man šķiet – ir iekritis izvēlētās misijas azartā un tās sniegtajā eiforijā.

Protams, šāda veida sargsunisms ļoti kaitina (īpaši, ja tas kalpo par instrumentu izmisušas klientūras pievilināšanai), tāpēc manā e-pastkastē uzradās vēstule ar – pavisam necilu, bet dokumentālu – apliecinājumu tam, ka paša Libermaņa morālā stāja nebūt nav ideāla: viņš ne tikai pieprasa no slimniekiem pusi tiem pienākošās naudas, bet ir arī privātām vajadzībām izmantojis valsts resursus.

Izrādās, kādai no savām vairākiem cilvēkiem izsūtītām e-vēstulēm dakteris kā bonusu bija dāsni pievienojis ziņu aģentūras gatavotu produktu – mediju apskatu par medicīnas aktualitātēm. Taču šo produktu nebija abonējis ne Libermanis, ne viņa vadītā biedrība vai uzņēmums, bet gan valsts iestāde – Bērnu klīniskās universitātes slimnīca. Tas bija apmaksāts ar nodokļu maksātāju naudu, bet tika izmantots privātai vajadzībai.

Kā Tev, lasītāj, šķiet, šis ir/nav "piedodams sīkums" un "matu skaldīšana"? Pat, ja mediju apskata izmantošana neradīja tiešu iztrūkumu slimnīcas kasē, sabiedriski aktīvam pilsonim tā ir principa lieta: (neatļauti) neizmantot savā privātajā un publiskajā darbībā vai biznesā valsts resursus. Otrkārt, te tika rupji aizskartas manas cunftes intereses: žurnālistiem ļoti pamatoti nepatīk, ja viņu darba augļus kāds pirātiski iegūst un vēl izdāļā citiem.

Pirms uzzināt paša Libermaņa vērtējumu šādai vaļībai, es drošības pēc pārvaicāju dakterim, vai arī viņš savas e-vēstules izsūtīšanas brīdī bija aģentūras klients. Tādā gadījumā atkristu pārmetums pirātismā. Arī valsts resursu izmantošana būtu tikai nevilšs pārpratums.

Plastiskās ķiruģijas "sargsuns" centās mūsu sarunu aizvirzīt uz diskusiju par viņa privātās dzīves (un e-sarakstes) neaizskaramību – man oponējot, ka cilvēkiem, kuri piesakās aizstāvēt sabiedrības intereses, ir jārēķinās ar privātuma mazināšanos: viņi kļūst par Anglijas karalienēm, uz ko drīkst skatīties pat katrs kaķis vai Lemešonoks.

Libermanis atzina, ka pats nav maksājis par viņa izmantoto mediju apskatu. Dakteris piekrita arī tam, ka ir rīkojies kļūmīgi, gan pierunādams (vai, kā pats ar ironiju lika manīt, ar varu pielauzis) valsts iestādes darbinieku draudzības vārdā padalīties ar šo materiālu, gan to izplatīdams – solot turpmāk tādas lietas nepieļaut.

Pēc šīs sarunas dr. Libermanis man dažas stundas vēlāk piesūtīja e-vēstuli, kurā – man šķiet, pilnīgi nevajadzīgi – centās mīkstināt mūsu sarunā paustās nožēlas tiešumu (citāts kopīpeistā):

"(..) Jā, varbūt, nevarēja tā vienkārši paprasīt informāciju un tā vienkārši iedot. Bet manā ieskatā, tas ir apmēram tāpat, kā es palūgtu Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai A4 papīra lapu, zīmuli, uzzīmētu Paulu Stradiņu vai Viesturu Boku vai Mārtiņu Kapicki un skici piekārtu pie sienas Bērnu slimnīcā. Principā var pārmest, ka valsts resursi, bet tā ir medicīnas vēsture, ceru, ka laba un ka tā tas arī paliks. Kur kaitējums, kur piedēvētā agresija? Kur finansiālā ieinteresētība? Kopt medicīnas kultūru nav noziegums.(..)"

Manuprāt, no šī necilā "kāzusa" sanāca vērtīga mācībstunda ne tikai dakterim, bet arī man pašam: pat jebkuram kaķim ir jārēķinās, ka viņu drīkst vērot katrs, kuram vien ienāk prātā, un vēl meklēt blusas kažokā. Bet ko par to teiksi Tu, lasītāj?

Olafa Libermaņa komentārs par publikācijā minētajiem faktiem:

Piektdienas vakarā, pirms trešā adventa, kad jau slēdzu ciet ofisa durvis, man piezvanīja no kādas cienījamas televīzijas kompānijas un jautāja, vai pieprasu piecdesmit procentus par pacientu tiesību pārstāvēšanu, saņemot kompensāciju no Ārstniecības riska fonda. Atbildēju, ka nē, strādāju par velti un savus piecdesmit dabūju tikai tad, ja vinnēju lietu.

Apgraizītu fragmentu no sarunas viņi parādīja pēc trim stundām, vienā sadaļā ar nodokļu nemaksātājiem un kukuļņēmējiem. Kad nākamajā dienā aizgāju uz redakciju un pajautāju, vai tiešām, pirms kādu apķēza, nebūtu pieklājīgi pajautāt viņa viedokli, producenti brīnījās; tiktāl aizdomājušies nebija.

Mediji vai nu cildina, vai aplej ar mēsliem; vari būt drošs, ka neitrāla un objektīva informācija būs vienīgi tavā sekcijas protokolā.

Tiešām, kuram gan interesē neitrāls, kluss un auksts Olafs Libermanis, vai, teiksim, Jānis Ģīlis.

Pietiek.com dara to, ko nedara citi, it kā zolīdāki izdevumi: tev dod iespēju izteikties.

Lūk, vēstule, ko nosūtīju tikai profesora Utkina skolniekam Viesturam Bokam* un Olafa Libermaņa audzēkņiem Kalvim Pastaram un Mārtiņam Kapickim pagājušā gada novembrī:

Mikroķirurģijas centra, toreiz vēl 20. nodaļas, sadarbība ar LOC sākās 1986.gada septembrī, kad dr. Tārs, dr. Bite un dr.Libermanis mēģināja atjaunot mutes dobuma pamatni ar mikrovaskulāru ingvinālo lēveri. 

Operācija nebija veiksmīga, kas radīja (saprotamu) vilšanos Onkocentra kolēģiem, kuriem turklāt profesors Skaģers iemācīja slēgt sejas apakšējās daļas defektus ar rotētu pektorālo lēveri. Līdz ar to turpmākos gadus LOC plastiskos ķirurgus piesaistīja minimāli.

Sadarbību pacientu plūsmas ziņā atjaunoja 1993.gadā dr. Tārs un dr.Libermanis, rekonstruējot apakšlūpas uz zoda audus pēc plakanšūnu vēža rezekcijas ar mikrovaskulāru radiālās artērijas lēveri. Operāciju veica uz vietas LOC, izmantojot viņu uz vietas esošo, ne īpaši piemēroto mikroskopu.

Bet pēc pieminētā prestižā kanāla raidījuma, kur citādi nemūžam nebūtu iekļuvis, man klientu kļuva vairāk. Izrādās, ka reņģu ēdājiem nav nemaz tik viegli tikt pie taisnības mūsu prestižajās valsts iestādēs.

Un savus secinājumus par Daiņa Lemešonoka aprakstīto epizodi es izdarīju. Paldies, Daini, ka norādīji uz kļūdu un devi iespēju kāpt uz paklāja un cīnīties.

* Vladimirs Utkins ir viens no Latvijas ķirurģijas dižgariem, profesora Paula Stradiņa skolnieks (viens no pēdējiem), attīstījis torakālo ķirurģiju un barības vada ķirurģiju. Pagājušā gadsimta beigās attīstījis plaušu pārstādīšanas ķirurģiju, veicot eksperimentus uz suņiem. 1982.gadā Olafs Libermanis bija praksē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 6.torakālās ķirurģijas nodaļā, kur strādāja Vladimirs Utkins, Natālija Bāliņa un jaunie, perspektīvie ķirurgi Egils Cunskis un Viesturs Boka.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...