Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pastāsts par skaidu savā acī

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
20.07.2016.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, tā ir ekonomiskās krīzes radīta pozitīvā pārmaiņa sabiedrības apziņā – mēs pietuvojamies ziemeļvalstu godprātības standartiem. Gadījums ar "līgavaiņa skapi" vai veselības ministra operāciju apliecina: Latvijas sabiedrībai vairs nešķiet, ka pastāv pieļaujamais līmenis sabiedrisko resursu izmantošanai privātām vajadzībām. Jo tas tiešām drīkst būt tikai principa, nevis kvantitātes jautājums. Vienlīdz slikti ir par nodokļu maksātāju naudu apmeklēt ārzemju SPA kūrorta procedūras vai nopirkt suvenīrkrūzīti, "ekonomēt" skolas jaunceltnes materiālus savai privātmājai vai sazvanīties no darba telefona ar ārzemju radiem. "Piedodamu sīkumu" vairs nav, un tā ir pareizi.

Protams, vienmēr vajag sev pajautāt: vai iepriekšminētajos gadījumos mēs, sašutušie nodokļu maksātāji un ārstu rindu izstāvētāji, būtu tikpat principiāli, ja tajos būtu iesaistīti plašai publikai krietni vien simpātiskāki, manierīgāki un saldvalodīgāki tautas kalpi? Jo, kā saka krievi, skaistums ir briesmīgs spēks. Varbūt tad mums ar valdības mašīnu pārvesta privāta mēbele šķistu pērkamo žurnaļugu tendenciozs uzbrauciens un "matu skaldīšana"?

Gudri politiķi noteikti ielāgos Rasnača un Belēviča "kāzusu" sniegto mācību: bezrūpīga paniekošanās ar nodokļu naudu un valsts resursiem šodien ir pašradīta un ienaidnieku rokās ielikta "kompra". Pavisam drīz šī atklāsme aizies līdz pat dziļākajiem provinces pašvaldību džungļiem. Tomēr vienlaikus par to vajadzētu aizdomāties arī "ierakumu otrai pusei": visiem sabiedriskajiem aktīvistiem, viedokļu līderiem, taisnības cīnītājiem, pilsoniskajiem "sargsuņiem" un "svilpē pūtējiem". Jo arī viņiem var būt vieglprātīgi pielipis pie pirkstiem kāds krikums no uzticētajiem pilsonisko organizāciju vai valsts resursiem. Tieši tam, kurš sabiedrības interešu vārdā modri glūn uz nagiem citiem, jārūpējas par savu "manikīru". Pirms meklēt baļķus citur, profilaksei vispirms pameklēsim skaidu savā acī.

Ja vēl neesmu Tev, lasītāj, apnicis ar šīm ābeces patiesībām, tad uzskatāmam iemēram izstāstīšu viena pilsoniska aktīvista "kāzusu". Nesen es tepat krāšņi aprakstīju dr. Olafa Libermaņa izveidoto – manuprāt, skarbu, bet pilnīgi likumīgu – biznesa modeli: palīdzēt neveiksmīgas ārstēšanas upuriem saņemt viņiem pienākošos kompensāciju, pusi no tās paņemot par sniegto pakalpojumu. Šis te pastāsts ir maija beigu publikācijas gluži likumsakarīga atbalss. Jo man tad šķita vairāk nekā dīvaina viņa biznesa marketinga stratēģija: vairot sev publicitāti ar asiem – bet mazrezultatīviem un, galvenais, pašdestruktīviem – verbāliem uzbrukumiem citiem medicīnas nozarē strādājošajiem.

Acīmredzami dr. Libermanis uzskata, ka viņš pilda sabiedrības sargsuņa lomu (šādas sociālās funkcijas veikšanai izveidojot nevalstisku kabatas organizāciju "Brūču un izgulējumu asociācija") un – kā man šķiet – ir iekritis izvēlētās misijas azartā un tās sniegtajā eiforijā.

Protams, šāda veida sargsunisms ļoti kaitina (īpaši, ja tas kalpo par instrumentu izmisušas klientūras pievilināšanai), tāpēc manā e-pastkastē uzradās vēstule ar – pavisam necilu, bet dokumentālu – apliecinājumu tam, ka paša Libermaņa morālā stāja nebūt nav ideāla: viņš ne tikai pieprasa no slimniekiem pusi tiem pienākošās naudas, bet ir arī privātām vajadzībām izmantojis valsts resursus.

Izrādās, kādai no savām vairākiem cilvēkiem izsūtītām e-vēstulēm dakteris kā bonusu bija dāsni pievienojis ziņu aģentūras gatavotu produktu – mediju apskatu par medicīnas aktualitātēm. Taču šo produktu nebija abonējis ne Libermanis, ne viņa vadītā biedrība vai uzņēmums, bet gan valsts iestāde – Bērnu klīniskās universitātes slimnīca. Tas bija apmaksāts ar nodokļu maksātāju naudu, bet tika izmantots privātai vajadzībai.

Kā Tev, lasītāj, šķiet, šis ir/nav "piedodams sīkums" un "matu skaldīšana"? Pat, ja mediju apskata izmantošana neradīja tiešu iztrūkumu slimnīcas kasē, sabiedriski aktīvam pilsonim tā ir principa lieta: (neatļauti) neizmantot savā privātajā un publiskajā darbībā vai biznesā valsts resursus. Otrkārt, te tika rupji aizskartas manas cunftes intereses: žurnālistiem ļoti pamatoti nepatīk, ja viņu darba augļus kāds pirātiski iegūst un vēl izdāļā citiem.

Pirms uzzināt paša Libermaņa vērtējumu šādai vaļībai, es drošības pēc pārvaicāju dakterim, vai arī viņš savas e-vēstules izsūtīšanas brīdī bija aģentūras klients. Tādā gadījumā atkristu pārmetums pirātismā. Arī valsts resursu izmantošana būtu tikai nevilšs pārpratums.

Plastiskās ķiruģijas "sargsuns" centās mūsu sarunu aizvirzīt uz diskusiju par viņa privātās dzīves (un e-sarakstes) neaizskaramību – man oponējot, ka cilvēkiem, kuri piesakās aizstāvēt sabiedrības intereses, ir jārēķinās ar privātuma mazināšanos: viņi kļūst par Anglijas karalienēm, uz ko drīkst skatīties pat katrs kaķis vai Lemešonoks.

Libermanis atzina, ka pats nav maksājis par viņa izmantoto mediju apskatu. Dakteris piekrita arī tam, ka ir rīkojies kļūmīgi, gan pierunādams (vai, kā pats ar ironiju lika manīt, ar varu pielauzis) valsts iestādes darbinieku draudzības vārdā padalīties ar šo materiālu, gan to izplatīdams – solot turpmāk tādas lietas nepieļaut.

Pēc šīs sarunas dr. Libermanis man dažas stundas vēlāk piesūtīja e-vēstuli, kurā – man šķiet, pilnīgi nevajadzīgi – centās mīkstināt mūsu sarunā paustās nožēlas tiešumu (citāts kopīpeistā):

"(..) Jā, varbūt, nevarēja tā vienkārši paprasīt informāciju un tā vienkārši iedot. Bet manā ieskatā, tas ir apmēram tāpat, kā es palūgtu Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai A4 papīra lapu, zīmuli, uzzīmētu Paulu Stradiņu vai Viesturu Boku vai Mārtiņu Kapicki un skici piekārtu pie sienas Bērnu slimnīcā. Principā var pārmest, ka valsts resursi, bet tā ir medicīnas vēsture, ceru, ka laba un ka tā tas arī paliks. Kur kaitējums, kur piedēvētā agresija? Kur finansiālā ieinteresētība? Kopt medicīnas kultūru nav noziegums.(..)"

Manuprāt, no šī necilā "kāzusa" sanāca vērtīga mācībstunda ne tikai dakterim, bet arī man pašam: pat jebkuram kaķim ir jārēķinās, ka viņu drīkst vērot katrs, kuram vien ienāk prātā, un vēl meklēt blusas kažokā. Bet ko par to teiksi Tu, lasītāj?

Olafa Libermaņa komentārs par publikācijā minētajiem faktiem:

Piektdienas vakarā, pirms trešā adventa, kad jau slēdzu ciet ofisa durvis, man piezvanīja no kādas cienījamas televīzijas kompānijas un jautāja, vai pieprasu piecdesmit procentus par pacientu tiesību pārstāvēšanu, saņemot kompensāciju no Ārstniecības riska fonda. Atbildēju, ka nē, strādāju par velti un savus piecdesmit dabūju tikai tad, ja vinnēju lietu.

Apgraizītu fragmentu no sarunas viņi parādīja pēc trim stundām, vienā sadaļā ar nodokļu nemaksātājiem un kukuļņēmējiem. Kad nākamajā dienā aizgāju uz redakciju un pajautāju, vai tiešām, pirms kādu apķēza, nebūtu pieklājīgi pajautāt viņa viedokli, producenti brīnījās; tiktāl aizdomājušies nebija.

Mediji vai nu cildina, vai aplej ar mēsliem; vari būt drošs, ka neitrāla un objektīva informācija būs vienīgi tavā sekcijas protokolā.

Tiešām, kuram gan interesē neitrāls, kluss un auksts Olafs Libermanis, vai, teiksim, Jānis Ģīlis.

Pietiek.com dara to, ko nedara citi, it kā zolīdāki izdevumi: tev dod iespēju izteikties.

Lūk, vēstule, ko nosūtīju tikai profesora Utkina skolniekam Viesturam Bokam* un Olafa Libermaņa audzēkņiem Kalvim Pastaram un Mārtiņam Kapickim pagājušā gada novembrī:

Mikroķirurģijas centra, toreiz vēl 20. nodaļas, sadarbība ar LOC sākās 1986.gada septembrī, kad dr. Tārs, dr. Bite un dr.Libermanis mēģināja atjaunot mutes dobuma pamatni ar mikrovaskulāru ingvinālo lēveri. 

Operācija nebija veiksmīga, kas radīja (saprotamu) vilšanos Onkocentra kolēģiem, kuriem turklāt profesors Skaģers iemācīja slēgt sejas apakšējās daļas defektus ar rotētu pektorālo lēveri. Līdz ar to turpmākos gadus LOC plastiskos ķirurgus piesaistīja minimāli.

Sadarbību pacientu plūsmas ziņā atjaunoja 1993.gadā dr. Tārs un dr.Libermanis, rekonstruējot apakšlūpas uz zoda audus pēc plakanšūnu vēža rezekcijas ar mikrovaskulāru radiālās artērijas lēveri. Operāciju veica uz vietas LOC, izmantojot viņu uz vietas esošo, ne īpaši piemēroto mikroskopu.

Bet pēc pieminētā prestižā kanāla raidījuma, kur citādi nemūžam nebūtu iekļuvis, man klientu kļuva vairāk. Izrādās, ka reņģu ēdājiem nav nemaz tik viegli tikt pie taisnības mūsu prestižajās valsts iestādēs.

Un savus secinājumus par Daiņa Lemešonoka aprakstīto epizodi es izdarīju. Paldies, Daini, ka norādīji uz kļūdu un devi iespēju kāpt uz paklāja un cīnīties.

* Vladimirs Utkins ir viens no Latvijas ķirurģijas dižgariem, profesora Paula Stradiņa skolnieks (viens no pēdējiem), attīstījis torakālo ķirurģiju un barības vada ķirurģiju. Pagājušā gadsimta beigās attīstījis plaušu pārstādīšanas ķirurģiju, veicot eksperimentus uz suņiem. 1982.gadā Olafs Libermanis bija praksē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 6.torakālās ķirurģijas nodaļā, kur strādāja Vladimirs Utkins, Natālija Bāliņa un jaunie, perspektīvie ķirurgi Egils Cunskis un Viesturs Boka.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...