Iesaki rakstu: 
Kāds ārzemēs pieredzes apmaiņa bijis ekonomists tviterī piktojās – “cik ilgi valsts pārvalde kā argumentu izmantos nevakcinētos seniorus”, tādēļ nemīkstinot epidemioloģiskos ierobežojumus. Kārklu kundziņš turpat no saviem augstumiem iedomājās, ka vecie ļaudis ir varnešu mājlopi, kas nez kāpēc vēl nav nepotēti kā truši: “Un kad nevakcinētie seniori tiks savakcinēti?” Daži Latgales ārēs pat neesot atrodami.
Šo vaimanu par komforta trūkumu diez vai kāds būtu pamanījis. Taču savas 5 kapeikas iesprauda cilvēces atiestatītāju dienderis Normunds Bergs, iesakot nepotētajiem nolaupīt darba mūžā nopelnītās pensijas, bet pastniekus mobilizēt par neinjicēto pensionāru istrebiķeļiem jeb “strebukiem”. Turklāt te jāsaprot, ka pietiek kaut vienā jautājumā ieviest pensiju atņemšanas praksi, lai turpmāk iemeslu būtu desmiti.
Likme uz vardarbību atnesa miljonāram prāvu džekpotu – nedalītu sirmgalvju naidu, kā arī visu sirdsapziņu saglabājušo viedokļu līderu kritiku. Pieradis bradāt pa līdzcilvēku galvām, “naudas maiss” pat nedomā atvainoties, nodēvējot savu cilvēknīstošo tvītu par nelielu provokāciju, un piedraudot visus, kam pārāk asa mēle, nobloķēt.
Vienlaikus lokālā “pasaules naba” demonstratīvi klājas globālo kungu priekšā, bīdot tautas nopotēšanu pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanu), un tādējādi tēmē uz kaktiņu “zelta miljardā”. Medijos naudēlis atzīst, ka jau jūtas “laimīgajā miljardā”, tiesa, piepinot klāt visu tautu, kuras ciešanas esot “neproblēmas”. Kāpēc gan netīksmināties, ja pandēmijas afēra Berga IT rūpalām nes labumu.
Nezinu, vai pats situētais jaunā normāluma adepts ir saņēmis placebo vai savā ticībā piesmietajai zinātnei izvēlējies “glābējpotes”. Taču man ir jautājums moralizētajiem, kas rauc degunus, ja represētie neizjūt un netēlo skumjas, kad aizsaulē aiziet kāds no diskriminācijas atbalstītājiem un manā uztverē maskētā genocīda līdzdalībniekiem. Ja šis bagātnieciņš atstieps kājas, vai nešpricētajiem, kā arī spaidu vai maldināšanas ceļā nopotētajiem pensionāriem būs jālej sēru asaras?
Es labprāt uzzīmētu uz šī varmākas mērķi. Ne tālab, lai kāds uz viņu šautu vai mestu ar vecu olu. Pietiktu ik reizi, redzot šo “cienījamo cilvēku”, publiski raidīt viņam vārda šautru: “Neģēlis!” Nepasniegt roku un riebumā novērsties, neskatoties uz statusu un čunguru bankā. Nekādas empātijas pret cilvēces izdeldētājiem un viņu līdzskrējējiem!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
