Pašvaldība sola nepieļaut alejas iznīcināšanu, "Valsts ceļi" ierunājas par atkārtotu ekspertīzi
PIETIEK12.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskārusies ar sabiedrības protestiem, Limbažu novada pašvaldība veido īpašu komisiju, lai varētu pieņemt "kompetentu lēmumu" par koku izciršanu gar ceļa Ragana-Bīriņi-Vidriži malām, kas veido vienu no skaistākajām vēl atlikušajām Latvijas alejām. Ceļmalu attīrīšanas iniciators – valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi – plāno tuvākajā laikā nosūtīt pašvaldībai lūgumu veikt atkārtotu ekspertīzi un piesaistīt arī vēl jaunus ekspertus.
Kā Pietiek jau ziņoja, Latvijas valsts ceļi (LVC) iecerējuši veikt ceļa malu attīrīšanu šim ceļam, kas reāli nozīmē alejas iznīcināšanu, bet pret to protestē iedzīvotāji, tādēļ pagaidām darbi ir apturēti. Tuvākajās dienās LVC nosūtīs vēstuli Limbažu novada pašvaldībai ar lūgumu veikt atkārtotu ekspertīzi un piesaistīt arī vēl jaunus ekspertus, Pietiek informēja LVC sabiedrisko attiecību konsultante Anna Kononova.
Lai gan sākotnēji pašvaldība saskaņojusi ceļa malu attīrīšanu, taču pēc tam parādījušies aktīvi iedzīvotāju protesti, un LVC darbus apturējis. Koku ekspertīzes veikšana ir pašvaldības kompetence, tādēļ tagad tiek gaidīta tieši Limbažu novada domes reakcija.
Limbažu domes izpilddirektors Agris Blumers Pietiek pirmdien informēja, ka pašvaldība tagad veidošot īpašu komisiju, kurā ietilps gan Botāniskā dārza pārstāvji, kas izvērtēs koku nozīmīgumu, gan iedzīvotāji, kuri protestēja pret koku izciršanu, gan citi speciālisti. Pirms komisijas sasaukšanas esot jāuzzina, cik izmaksās ekspertu darbs. „Pašvaldība nedrīkst ieguldīt savus līdzekļus Latvijas valsts ceļiem piederošā īpašumā,” skaidro pašvaldības pārstāvis. Gadījumā, ja ekspertu vērtējums izrādīsies pārāk dārgs un pašvaldības rīcībā nebūs līdzekļu tā apmaksai, izpilddirektors sola, ka pašvaldība nedos savu saskaņojumu koku izciršanai.
Ja pašvaldība nepiekrīt koku izciršanai un tam ir ekspertu pamatojums, LVC nedrīkst veikt koku izciršanu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Pietiek turpinās sekot notiekošajam ap šo aleju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
