Pašvaldības uzņēmuma noslēgtais līgums: ja parādus neizdodas iekasēt, tas jau nekas

SIA Zeltenieki valdes priekšsēdētājs Andris Kūkums neslēpj, ka šis labvēlīgais punkts līgumā iekļauts pēc viņa lūguma, jo SIA Zeltenieki uzskata, ka parāds uzkrājies Baložu komunālās saimniecības vainas dēļ. 2012.gadā, kad sāka veidoties parāds, Ķekavas domes toreizējā vadība (priekšsēdētājs - Pietiek vairākkārt pieminētais Roberts Jurķis) esot iedzīvotājiem iegalvojis, ka viņi var slēgt līgumus par notekūdeņu un kanalizācijas savākšanu pa taisno ar Baložu komunālo saimniecību, nemaksājot starpniekam SIA Zeltenieki, turklāt tā būšot lētāk.

Liela daļa iedzīvotāju tā arī izdarījusi, taču Baložu komunālajai saimniecībai pieder attīrīšanas iekārtas, bet ne notekūdeņu un kanalizācijas sistēma, pa kuru kanalizācija un notekūdeņi nonākt līdz attīrīšanas iekārtām, kas esot SIA Zeltenieki īpašums (pret ko gan ir asi iebilduši iedzīvotāji). „Nezinu, kā viņiem izdevās samusināt iedzīvotājus, bet ir skaidrs, ka mērķis bija viens – uzvara pašvaldību vēlēšanās,” situāciju vērtē Kūkums.

Baložu komunālās saimniecības valdes loceklis Aigars Evardsons skaidro, ka situācija nav vienkārša. Pēc viņa teiktā, līgumā šāds punkts iekļauts, lai maksimāli efektīvi iekasētu parādu.

„Ir jāskata šis līgums kopumā, nevis tikai viens atrauts punkts. Nākamais punkts nosaka, ka Zelteniekiem ir jāsniedz Baložu komunālajai saimniecībai grāmatvedības izdrukas par tekošā mēneša ieņēmumiem. Šis punkts iekļauts, lai Baložu komunālā saimniecība varētu kontrolēt, kā Zelteniekiem izdodas iekasēt parādu. Pretējā gadījumā šis līgums nav spēkā, un stājas spēkā iepriekšējais līgums par pakalpojumu sniegšanu, un Baložu komunālā saimniecība var sniegt prasību tiesā par parāda piedziņu saskaņā ar iepriekšējo līgumu,” skaidro Evardsons.

Situācija ar SIA Zeltenieki un tā apsaimniekotā Lapenieku ciemata kanalizācijas un notekūdeņu savākšanu tiešām neesot vienkārša, apgalvo Evardsons. 2012.gadā Zeltenieki esot informējuši par maksātnespēju, tādēļ meklēts risinājums, kā iedzīvotājiem nodrošināt kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas pakalpojumu.

Lai gan Zeltenieki turpinājuši darboties, tie likuši dažādus šķēršļus notekūdeņu un kanalizācijas nonākšanai līdz attīrīšanas iekārtām, bloķējot kanalizācijas sistēmu, tādēļ Baložu komunālā saimniecība veikusi kanalizācijas un notekūdeņu savākšanu manuāli ar automašīnām. Tomēr daļas māju iedzīvotāji turpinājuši izmantot SIA Zeltenieki kanalizācijas sistēmu, un notekūdeņi un kanalizācija novadīti līdz attīrīšanas iekārtām. Tādēļ arī saskaņā ar skaitītāju izveidojies parāds.

Zeltenieku valdes priekšsēdētājs gan apgalvo, ka iedzīvotāji neizprot kanalizācijas sistēmu nianses, tādēļ arī uzskatījuši, ka, noslēdzot līgumu ar Baložu komunālo saimniecību, viss būs kārtībā. Taču tas, kā notekūdeņi un kanalizācija nonāk līdz attīrīšanas iekārtām, iedzīvotājiem nav bijis skaidrs. „Mēs cerējām, ka situācija atrisināsies, tādēļ turpinājām sniegt pakalpojumu,” taisnojas Kūkums, vienlaikus atzīstot, ka līgumiem ar iedzīvotājiem ir beidzies derīguma termiņš un jaunus līgumus ar viņiem nav izdevies noslēgt. 

Novērtē šo rakstu: