Pašvaldību vēlēšanās kandidējošo „čekas stukaču” vārdi paliks vēlētājiem neatklāti
PIETIEK01.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlētājiem 3. jūnijā nebūs nekādas oficiālas informācijas par to, ka viņiem piedāvātajos sarakstos desmiti un simti, varbūt pat tūkstoši kandidātu atrodas „čekas maisos” kā iespējamie Valsts drošības komitejas aģenti – „stukači”. Tas izriet no Pietiek saņemtās Satversmes aizsardzības biroja paspārnē esošā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra oficiālās atbildes – skaidrojuma par ziņām, kas tiek un kas netiek sniegtas vēlētājiem. Tātad Ušakova/Amerika sarakstā esošais bijušais Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis (attēlā), par kura atrašanos „čekas maisos” zināms no iepriekšējām vēlēšanām, būs izņēmums, - citu kandidējošo „stukaču” vārdi paliks nezināmi.
Savā oficiālajā, ilgi tapušajā skaidrojumā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) informē, ka „Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.apakšpunktā noteikts, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki”.
„Šā likuma 15.panta 4.punktā noteikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,- ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicēti to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji,” skaidro TSDC.
Tas nozīmē – TSDC oficiālā nostāja ir, ka tikai pirms Saeimas vēlēšanām tam ir jāpublisko informācija par deputātu kandidātu iespējamo „VDK stukača” statusu un atrašanos „čekas maisos”, savukārt pirms pašvaldību vēlēšanām šāda informācija vēlētājiem sniegta netiks.
TSDC atsaucas uz to, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 9.panta 6.punkts nosaka, ka domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.
„Šā likuma 22.panta 3.punkta 6.apakšpunkts nosaka, ka kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu par to, ka kandidāts ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - to apliecina attiecīgās tiesas spriedums,” skaidro TSDC. Savukārt par VDK ārštata darbiniekiem – „stukačiem” likumā, kā izriet no TSDC vēstījuma, nekas nav teikts.
Pietiek jau aprakstīja, kā 2006. gadā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) klajā nāca ar informāciju, ka no TSDC ir saņemtas ziņas, ka bijušais Latvijas Universitātes rektors Zaķis varētu būt sadarbojies ar LPSR VDK, un šī informācija ir jāiekļauj ziņās par deputātu kandidātiem.
Toties tagad, nepilnus 11 gadus vēlāk, šie dati par Zaķi, kurš uz Rīgas domi kandidē no Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotā saraksta, CVK mājas lapā vairs nav atrodama. Tieši pretēji – tur atrodams šāds teksts: „Deputātu kandidāts ir norādījis (-usi), ka nav sadarbojies (-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izklūdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.” Nekādu datu no TSCD tur nav.
Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālais skaidrojums pirms mēneša bija: "Šādu informāciju ir norādījis pats kandidāts. Ja no TSDC tiks saņemta cita informācija, informācija mājaslapā tiks papildināta." Mēneša laikā nekāda „cita informācija” no TSDC nav saņemta, līdz ar to Zaķis atšķirībā no situācijas pirms 11 gadiem nu vēlēšanās var startēt bez „čekas stukača” aizdomu zīmoga.
Pats Zaķis ar partijas Gods kalpot Rīgai preses pārstāvja starpniecību Pietiek sniedza ļoti lakonisku komentāru, pavēstot, ka „tur nav, ko baigi skaidrot, jo jau iepriekšējās vēlēšanās viss bija labi un Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs nekādus aizliegumus nedeva”. Savu iespējamo sadarbību ar VDK ziņotāja statusā viņš ne noliedza, ne apstiprināja.
Šajā situācijā Pietiek lūdza skaidrojumu Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietniecei Kristīnei Jarinovskai – vai tiešām tagad (skat. saraksti no lejas uz augšu) TSDC vairs nav pienākuma publiskot informāciju par kandidātiem, kuru vārdi ir VDK kartotēkā – „čekas maisos”. Viņas sniegtais skaidrojums bija šāds:
„Pirmkārt, no 2001. gada 25. augusta SAB ir pienākums izsniegt VDK kartotēkas dokumentus jebkurai privātpersonai - fiziskai vai juridiskai personai - zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem, ja tā kvalificējas 1995. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 151 9. un 10. punktā noteiktajiem kritērijiem - dokumentus, kurus paredzēts izmantot zinātniskajā darbā, izsniedz pēc attiecīgās zinātniskās iestādes vadītāja rakstiska pieprasījuma, kurā norādīta zinātniskā darba tēma un darba izpildītāja kvalifikācija, bet dokumentus, kurus paredzēts izmantot publicistikā, izsniedz ar SAB TSDC direktora atļauju pēc masu informācijas līdzekļa vadības rakstiska pieprasījuma.
Interesanti, ka, ja pagājuši divdesmit gadi kopš dokumenta oriģināla uzrakstīšanas, tad šos dokumentus zinātniskiem vai publicistiskiem mērķiem varēja izsniegt jau pirms 2011. gada 25. augusta, kas ir robežšķirtne divdesmit gadiem pēc VDK likvidēšanas. Cita lieta, vai kaut kad SAB faktiski šo ir pildījis https://likumi.lv/doc.php?id=35456.
Otrkārt, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas sestais punkts paredz, ka domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras bijušas LPSR un PSRS drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas štata darbinieki, tas nozīmē, ka, ja kāda persona ir bijusi LPSR VDK vai PSRS VDK štata darbinieks, tā nedrīkst kandidēt, bet kopš 1996. gada 22. panta trešās daļas 6. punkta redakcija ir, ka kandidāts svītrojams, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
Treškārt, komisija ir saņēmusi 2017. gada 15. marta SAB dokumentu Nr. 5.2-10/17/168, kura 2. punktā SAB norāda, ka VDK dokumenti nav valsts noslēpuma objekts. Dokumentiem TSDC ir tāds pats juridiskais statuss kā dokumentiem Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Ceturtkārt, likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 13. panta pirmā daļa paredz, ka domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad dome ir sanākusi uz pirmo sēdi, ir pienākums pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka ievēlētie deputāti varētu būt bijuši VDK darbinieki vai informatori, bet ceturtā daļa paredz, ka, ja atbilde ir apstiprinoša, bet persona, par kuru pieprasīta izziņa no TSDC, noliedz savu sadarbību ar VDK, domes priekšsēdētājam ir pienākums divu nedēļu laikā pēc izziņas saņemšanas iesniegt attiecīgās pilsētas prokuratūrai pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.
No tā var secināt divas lietas: SAB TSDC ziņas ir jāsniedz. Profesora emeritus Zaķa, kurš bija ievēlēts domē, gadījumā domes priekšsēdētājam par Zaķi, ja tas faktus noliedz, bija jāvēršas prokuratūrā jau pirmās ievēlēšanas reizē. Iespējams, kāda tiesa atzinusi, ka arī viņš nav sadarbojies. Principā jautājums prokuratūrai, vai bijis šāds pieteikums un, ja ir bijis, tad, kur palicis...”
Taču tagad TSDC oficiālā atbilde ir pielikusi punktu neskaidrībām: 3. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, vēlētājiem to pat nenojaušot, var kandidēt simti vai pat tūkstoši cilvēku, kuru kā kādreizējo čekas ziņotāju vārdi atrodas VDK kartotēkā, par ko SAB direktors Jānis Maizītis, kā zināms, ir publiski pavēstījis – tajā galu galā atrodoties arī daudzi godāti cilvēki.
Foto no LU arhīva
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
