Pašvaldību vēlēšanas parāda: JKP atrodas eksistenciālā krīzē, sākusies atbalstītāju loka sairšana
N. Andersons09.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Varas partija ar trim ministriem, ietekmīgiem amatiem Saeimas komisijās un Jāni Bordānu kā Ministru prezidenta biedru reti kurā novadā vai pilsētā spējusi salasīt 22, 18 vai kaut tikai 16 kandidātus pašvaldību vēlēšanām — kandidāti ar savu rīcību parāda, ka negrib vēlētāju acīs asociēties ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vārdu un stāties tās sarakstā.
No 41 vēlēšanu apgabala JKP spējusi salasīt pilnu sarakstu tikai deviņās pašvaldībās, vēl divos ir bijis vajadzīgs lūgt palīgā Nacionālo apvienību vai Latvijas Reģionu apvienību. Tam pretī redzami nepilni saraksti 22 pašvaldībās (pie kam Tukumā un Augšdaugavas novadā pat kustības “PAR” un NA, LRA piesaistīšana nav spējusi sagādāt pilnu listi), bet septiņās pašvaldībās nav atradies vispār neviens kandidāts, kurš gribētu savu vārdu atvēlēt JKP sarakstam.
Aizvadītajā JKP kongresā tika paziņots: “Pēdējā gada laikā JKP valde izskatījusi 298 jauno biedru iesniegumus un kopējais partijas biedru skaits ir sasniedzis 1284 cilvēkus.” Taču tagad redzams, ka faktiskais atbalsts JKP īstenotajai politikai ir tik niecīgs, ka JKP lielākajā daļā no pašvaldībām nevar atrast pilna saraksta izveidošanai cilvēkus, kas gribētu kandidēt.
Turklāt nevar teikt, ka pustukšie JKP saraksti būtu kādā veidā saistāmi ar konkrētās pašvaldības lielumu vai ievēlamo deputātu skaitu — piemēram, lielpilsētas Jūrmalas iedzīvotāju skaitam izdevies atrast tikai 13 kandidātus no 18, toties Smiltenē un Alūksnē gan ir visi 18 sarakstā. Valmierā JKP atradusi 16 kandidātus no 22, bet Mārupes novadā 12 kandidātus no 22 un Siguldā tikai 8 no 22. Olainē, Salaspilī un Valkā JKP saraksti vispār nav iesniegti.
Latgales vēlēšanu apgabals atklāj, ka šajā reģionā JKP “rezervistu soliņš” eksistē Rēzeknes pilsētā un novadā, Balvos un Krāslavā (pilnas listes), kamēr pa Daugavpili kā Latvijas otro lielāko pilsētu salasīti tikai 10 kandidāti no 18, bet pilnīgi neviens gribētājs kandidēt no ietekmīgās varas partijas saraksta nav atradies ne Ludzas novadā, ne Līvānos.
Zemgales apgabalā JKP vienīgi Jēkabpilī izdevies pielasīt pilnu 22 kandidātu sarakstu, kamēr Jelgavas novadā un Aizkrauklē no tāda paša kandidātu skaita izdevies pierunāt vienīgi desmit gribētājus, Bauskā pietrūcis viens, Jelgavas pilsētā palikušas sešas vakances. Visnožēlojamāk izskatās Tukums (lielā puse no saraksta palikusi tukša, pat neraugoties uz kustības “PAR” ņemšanu talkā), kā arī Dobele. Pēdējā JKP saraksts nav iesniegts vispār.
Kurzemē JKP skaitļi runā paši par sevi: te neviens JKP saraksts nav pilns, jo Liepājā un Kuldīgā redzami pa 15 kandidātiem un Saldū 17 (no 18), Dienvidkurzemes novadā un Talsos — tikai attiecīgi 8 un 9 (no 22).
Konservatīvie, kas sevi vienmēr pozicionējuši kā “oligarhkāvjus”, Ventspilī atraduši vien desmit gribētājus cīnīties pret ilggadējo mēru Aivaru Lembergu (jāpiezīmē, ka citām partijām apstāklis, ka jāsacenšas ar A. Lembergu un viņa popularitātes līmeni, nav traucējis salasīt pilnus 16 kandidātu sarakstus, kas gatavi sacensties), bet apkārtējā novadā JKP nav atradusi nevienu pašu kandidēt gribošu personu.
Vēl jo lielāks indikators JKP iekšējai krīzei ir fakts, ka iedzīvotāji negrib kandidēt JKP sarakstā Ķekavā — pašvaldībā, kurā JKP uzvarēja 2017. gada vēlēšanās ar milzīgu atrāvienu, tagad atradušies tikai 12 kandidāti no 22. Savukārt Talsos, kurā JKP deputātei pēc iepriekšējām vēlēšanām bija “zelta kārts” koalīcijas veidošanā, sarakstā tagad tikai 9 kandidāti no 22.
Līdz ar to var izteikt secinājumu, ka JKP rindās palikuši tie, kas fanātiski uzticīgi partijas vadībai (kongresā uz priekšsēdētāja vietu bez J. Bordāna pat netika izvirzīts kaut formāli vēl viens cits kandidāts), taču atbalstītāju masas no JKP ir novērsušās un vairs negrib saistīties ar šīs partijas vārdu.
Pagaidām nav publicēta socioloģija, kas parādītu iemeslus, kāpēc cilvēki negrib saistīties ar JKP vārdu — vai JKP sāk atspēlēties sankciju izlūgšanās Ventspils brīvostai, kas teju uz pusi sagrāvusi dzelzceļa tranzītu caur Latviju, vai tā ir uz augstskolu likvidāciju vērstu pārmaiņu virzīšana augstākajā izglītībā, nespēja īstenot “3 reiz
JKP darbības ar nepilnu sarakstu iesniegšanu šobrīd vairāk būtu raksturīgas otrā un trešā ešelona partijām, nevis Krišjāņa Kariņa valdības ietekmīgākajai koalīcijas partijai, kas valdībā un Saeimā nepārtraukti cenšas palielināt savas ietekmes sfēras. JKP rīcība drīzāk atgādina Krievu Savienību, kas iesniegusi sarakstu visur, kur vien varējusi dabūt kādu balotēties gribētāju.
Salīdzinājumam — tādas partijas kā LSDSP, Nacionālā savienība “Taisnīgums” vai apvienība “Iedzīvotāji” izvēlējušās pretēju taktiku: nestartēt visās pašvaldībās pēc kārtas, bet gan iesniegt spēcīgus, pilnvērtīgus sarakstus tikai dažās pašvaldībās — toties tādus, kam ir reālas iespējas piedalīties cīņā par mandātu sadali.
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
