Pat anonīmu avotu dotācijas un slēptu ārvalstu fondu finansējums pērn nav glābuši „Delnu” no zaudējumiem

2015. gada laikā Delna  biedru maksājumos bija saņēmusi vien 812 eiro, bet ziedojumos - 28 346 eiro, kas nozīmēja, ka pat savu algu saņemšanai Delnas vadībai nebūtu pieticis līdzekļu: tai bija nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši eiro.

Delnu uz laiku finansiāli paglāba Pietiek aprakstītais organizācijas telpu pārdošanas darījums, kas radīja bažas par nodokļu apiešanas shēmas izmantošanu, kā arī neatšifrēti „ieņēmumi no projektiem”. Taču arī tie bija krasi sarukuši – no 191,7 tūkstošiem eiro gadu iepriekš līdz 79,7 tūkstošiem eiro 2015. gadā.

Šajā situācijā organizācijai īsts finansiālais glābiņš bija Eiropas Komisijas (EK) finansētais projekts, kura ietvaros 11 ES valstīs vienlaicīgi tika izmēģināts Integritātes pakts kā uzraudzības instruments projektiem, kas finansēti ar ES fondu atbalstu. „Līdz 356 731 eiro” – šāda bija summa, ko Delna cerēja četru gadu laikā saņemt par savu līdzdalību Rīgas domes „bīdītā” Skanstes „kapu tramvaja” projekta uzraudzībā.

Šo naudu saskaņā ar oficiālo paziņojumu bija paredzēts izmantot „juridisko un būvniecības ekspertu piesaistei, organizēt vairākas publiskās diskusijas un citus pasākumus, lai informētu sabiedrību par projekta attīstības gaitu, kā arī segt citus ar projekta uzraudzību saistītos izdevumus”.

Taču izrādījās, ka uzraudzība ir bijusi nekvalitatīva, ekspertu izraudzīšanās notikusi necaurspīdīgi, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par „kapu tramvaja” līguma laušanu, un Rīgas satiksmei tika pieprasīts atmaksāt jau saņemtos līdzekļus.

„Kopējais Integritātes pakta projekta budžets ir 356 731 EUR. Visa informācija par mūsu projektiem un to finansējumu ir pieejama mūsu mājas lapā un gada pārskatos,” – šādu skaidrojumu Delna pērn sniedza uz jautājumu par Eiropas Komisijas finansējumu, ko tā saņēmusi par „kapu tramvaja” līdzšinējo uzraudzīšanu.

Taču patiesībā ne sabiedrības par atklātību gada pārskati, ne arī tās interneta mājas lapa vēl joprojām nesniedz nekādu skaidrību ne par to, kādas summas Delna saņēmusi tieši par „kapu tramvaja” projekta uzraudzību un kā tieši tās izlietotas.

Delnas 2017. gada pārskatā bija atklāts vienīgi tas, ka „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem” tā gada laikā saņēmusi 166 391 eiro lielu finansējumu, taču sīkāk – no kādiem tieši avotiem un par kādiem tieši pakalpojumiem saņemtas konkrētas summas – nekas netiek atklāts.

Kā izrādās, šāda noslēpumainība ir nevis nejaušība, bet Delnas vadības stingra nostāja – par finansējuma izlietojumu atskaitīties nevis sabiedrībai, bet „projektu donoriem”. „Delna neatklāj summas, kādās porcijās saņem piešķirto projekta finansējumu. Par izlietoto finansējumu Delna atskaitās atsevišķi projektu donoram, kurš apstiprina izmaksu attiecināmību veiktajām aktivitātēm. Šī ir ierasta prakse arī Eiropas Komisijas finansētos projektos,” apliecina organizācija.

Pagājušā gada 22. marta Delnas biedru sapulcē labotie biedrības statūti noteic, ka viens no tās darbības būtiskākajiem mērķiem ir „veicināt informācijas atklātību un pieejamību valsts, pašvaldību un sabiedriskajās institūcijās”.

Savukārt 2017. gada 5. oktobrī pieņemtajā Delnas Ētikas kodeksā ir īpaši noteikts, ka „atklāta Delnas darbība nodrošina augstu darba kvalitāti un sabiedrības uzticēšanos” un ka „Delnas darbības princips ir iespējami plaša atklātība un caurskatāmība lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā, izpildē un īstenošanā”.

Taču, kā izrādījies, šī atklātība netiek attiecināta uz pašas Delnas finanšu avotiem. Savukārt organizācijas gada pārskati rāda, ka neatklāto ārvalstu finansējuma avotu dāsnuma samazināšanās ir radījusi situāciju, kad Delnas izdevumi sāk būtiski pārsniegt ienākumus.

No ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums pērn, salīdzinot ar 2018. gadu, Delnai gan ir sarucis minimāli (attiecīgi 113 196 un 116 927 eiro), tāpat no neatklātiem avotiem saņemtas „dotācijas” 26 631 eiro apmērā, toties saņemtie ziedojumi un dāvinājumi samazinājušies no 56 050 līdz 14 077 eiro.

Kopumā Delnas ieņēmumi pērn, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, sarukuši no 208 974 līdz 177 167 eiro, toties organizācija iztērējusi krietni vairāk nekā pērn – 172 346 eiro vietā jau 194 508 eiro.

Novērtē šo rakstu: