Iesaki rakstu: 
Tātad apstiprinās tas, ka valstij jāiegulda airBaltic nevis līdz 75, bet 150 miljoni eiro. Daudz, maz? Konkrēti Gauss nesen teica, ka maksimālā summa ir 75 miljoni, ja valsts vēlas saglabāt 25% no kompānijas. Tas bija kontekstā ar izpratni, ka kompānijas vērtība ir nulle, kā to optimistiski vēl nesen lēsu arī es. Realitātē airBaltic vērtība tātad ir negatīva.
Ko nozīmē „negatīva vērtība”? Tas nozīmē, ka, pat atdodot kompāniju par velti, to neviens neņemtu. Valstij ir jāpiemaksā „pircējam”. Investori jau apzinās, ka, saņemot kompānijas akcijas, tie būs spiesti ieguldīt kaut kādu naudu pašā kompānijā, rekapitalizēt, lai tā izdzīvotu. Ja investoru skatījumā jāiegulda pārāk daudz, tie arī par velti tās akcijas neņemtu.
Salīdzinājumam atceramies Parex. Valsts pārņēma kontroli pār banku par 1 eiro. Pašas bankas vērtība nebija nulle, tā bija negatīva. Par velti saņemtās akcijas tikai ieslēdza mehānismu, ka sabiedrība pakāsīsis vēl miljardu. Valsts nopirka caurumu un to arī skaisti izmantoja. Bez vazelīna.
Nu te ar airBaltic ir tas pats. Valstij jāpiemaksā tie 75 miljoni, lai investori vispār būtu gatavi pārņemt akcijas un ieguldīt pašā kompānijā nepieciešamo, lai tā izdzīvotu. Otri 75 miljoni aizies par to, ka valsts par jaunu nopirks 25% jeb ceturto daļu reanimētajā kompānijā. Kopā tad sanāk tie 150 miljoni.
Kāda ir labā ziņa? Nu tā ir tāda, ka tad jau vēl palidos. Lai vai cik slikta būtu situācija, ja tu spēj bērt iekšā miljonus, tad jau čikipuki. Ar naudu var uzturēt jebkādu nerentablu biznesu.
Liepājas metalurgā jau ar iemeta 70 pēc rungaiņu ieteikuma, nu attiecīgi bišķi padzīvoja. Ja būtu iemetuši 700, varbūt vēl tagad būtu dzīvs. airBaltic tieši tā arī ir - kad iemetīs kārtējos 150, valsts būs kopā pakāsusi aptuveni 700 miljonus. Un kompānija tāpēc vēl dzīva.
Sirsnīgi sveicu, bučas, apskāvieni lidotājiem. Balsojam par Vienotību!
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
