Pat maksātnespēja neatbrīvos Artusu Kaimiņu no saistībām sakarā ar dzēruma ugunsgrēka radīto zaudējumu nomaksu
Pietiek lasītājs10.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan bijušais Saeimas deputāts un bijušais aktieris Artuss Kaimiņš varētu cerēt, ka ar maksātnespējas procesu tiks sveikā cauri un atbrīvosies no parādsaistībām, kas radušās viņa dzērumā izraisītā ugunsgrēka dēļ, nāksies sarūgtināt gan viņu, gan līdzīgās situācijās nonākušos – tā nenotiks.
Kā jau ziņots, apdrošināšanas sabiedrība Balta divarpus gadus cenšas no tagadējā „vienas lomas aktiera” piedzīt vairāk nekā 24 tūkstošus eiro par dzērumā izraisīto ugunsgrēku. Tā kā A, Kaimiņš nekādi nav vēlējies maksāt, lieta nonākusi tiesā.
“Ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija degošas cigaretes, sveces vai cita mazjaudīgā siltuma impulsa iedarbība uz gultas materiāliem vai degošajām konstrukcijām ar tālāku ugunsgrēka izplatīšanos. Aprakstītājā situācijā pārkāpts 2016. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi" 6.punkts,” teikts eksperta atzinumā par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem. Faktiski tas nozīmē, ka ugunsgrēks izcēlies, bijušajam deputātam gultā dzērumā smēķējot.
Turklāt ugunsgrēka dzēšanā ugunsdzēsēji nolēja ne tikai pašu degošo A. Kaimiņa dzīvokli, bet arī apkārtējos un apakšējos dzīvokļus, kuru īpašnieki arī varētu mēģināt no bijušā Saeimas klauna piedzīt zaudējumus, kuru kopējais apmērs varētu sasniegt pat simts tūkstošus eiro.
Klīst runas, ka pats bijušais aktieris varētu būt nodomājis no parādsaistībām izvairīties ar savu privātpersonas maksātnespējas procesu. Taču maksātnespējas likuma izpratnē netiek atzīti par dzēšamiem tādi parādi, kas radušies neatļautas darbības rezultātā.
Ja par ugunsgrēka izcelšanās iemeslu tiks atzīta paša A.Kaimiņa smēķēšana dzērumā vai kāda cita „neatļauta darbība”, tad šis parāds paliks spēkā arī pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas un viņam no tā izvairīties neizdosies.
Maksātnespējas likuma 164.panta 4.punkts nosaka, ka pēc saistību procedūras pabeigšanas netiek dzēsti prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu, prasījumi no neatļautas darbības, prasījumi par administratīvo pārkāpumu procesā piemērotajiem un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.
Citi attēli no ugunsgrēka vietas apskatāmi pie šīs publikācijas.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
