Pat mūsu „Civilās aizsardzības plāns” ir spēkā neesošs un nederīgs
Pietiek lasītājs26.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sēžu mājās, nekur neeju. Domāju visādas domas un nodomāju, ka jāpārbauda, kādā tad īsti valstī mēs dzīvojam! Gribēju saprast, kas ir ar mūsu civilās aizsardzības plānu, un palūdzu kāda lauku jurista palīdzību, lai tam visam izburtos cauri. Secinājām, ka mums NAV nekāda plāna. Iespējams, mēs te, laukos sēžot, mājās neko nesaprotam, bet, manuprāt, mums ir taisnība, un ierēdņi ir trīsarpus gadus vazājušies pa sapulcēm, tērējuši naudu, deldējuši bikses un tā arī neko nav izdarījuši. Cilvēks, kas šobrīd vada Operatīvās vadības centru, trīsarpus gadu laikā tā arī neko nav izdarījis!
“Civilās aizsardzības plāns”, tas, kas publicēts VUGD mājaslapā https://www.vugd.gov.lv/lat/par_vugd/tiesibu_akti, ir pamatots ar “Civilās aizsardzības likumu”, kas nav spēkā kopš 2016.gada 1.oktobra, jo no 2016.gada 1.oktobra spēkā ir “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”.
“Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma” Pārejas noteikumu 4.punkts nosaka: “Valsts civilās aizsardzības plāns, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai (t.i.01.10.2016.), ir spēkā līdz 2017.gada 1.augustam”.
Ministru kabinets līdz 2017.gada 2.augustam apstiprina valsts civilās aizsardzības plānu” Tātad, kopš 2017.gada 2.augusta vajadzēja būt apstiprinātam jaunam “Civilās aizsardzības plānam”, bet no 2017.gada 2.augusta mūsu valsts dzīvo bez “Civilās aizsardzības plāna”, jo Ministru kabinets līdz 2017.gada 2.augustam nav izpildījis “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma” Pārejas noteikumus. Es neatrodu, ka šis 2017.gada 2.augusta termiņš būtu pagarināts (varbūt ir, bet nu neatrodu).
Tikai 2017.gada 7.novembrī Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, bet tie ir tikai noteikumi par plāna struktūru un tajā iekļaujamo informāciju un vienlaicīgi liecina par to, ka likumā noteiktajā termiņā MK nav izpildījusi likumu.
Tāpat “Civilās aizsardzības plānā”, kas publicēts VUGD mājas lapā, ir atsauces uz spēkā neesošiem MK noteikumiem: 2009.gada 22.decembra Nr.1644 “Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdzekļus”, 2005.gada 19.jūlija Nr.532 “Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem”, 2007.gada 26.jūnija Nr.658 “Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība”, 2007.gada 18.septembra Nr.626 “Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai”, 2008.gada 22.septembra Nr.772 “Noteikumi par civilās aizsardzības mācību veidiem un organizēšanas kārtību”, 2000.gada 2.maija Nr.168 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā", 2007.gada 26.jūnijā Nr.423 “Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība”
Protams, daļai no šiem spēkā neesošajiem MK noteikumiem ir pieņemti kādi tos aizstājoši, bet tad nevar atsaukties uz vecajiem noteikumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
