
Pat neliels flirts ar austrumu kaimiņu, nemaz nerunājot par kāzām, mūsu gadījumā ir tīrāka pašnāvība
Marats Kasems19.12.2024.
Komentāri (174)
Es negribēju neko rakstīt par vakardienas traģēdiju, bet Annas Sedokovas video mani patiešām izbesīja. Un, kad Anna pēc stundas to izdzēsa, tas mani sadusmoja vēl vairāk. Es paskaidrošu, kāpēc.
Kad tu zaudē tuviniekus un piedzīvo nervu sabrukumu, pēdējais, ko tu vēlies darīt, ir publicēt video sociālajos tīklos. Viņa filmē sevi ar vienu roku, ar katetru otrā rokā. Tāpēc Sedokovai vēl vajadzēja atrast pareizo rakursu.
Tā ir apzināta darbība, un viņas direktors melo, intervijās apgalvojot, ka Anna ir bijusi neprāta stāvoklī. Šī ir Oskara cienīga aktierspēle, kas man izraisīja negatīvas emocijas.
Tad acīmredzot viņai tika teikts, ka visu šo haipu nedrīkst uzreiz parādīt publikai un tas vienmērīgi jāizplata līdz gada beigām. Šī iemesla dēļ video tika ātri dzēsts.
Tagad par lietas būtību.
Krievu šovbizness ir organizēts tā, ka tam pat vistraģiskākais notikums pārvēršas par cirku. Tas izklausās pavisam drausmīgi, bet Annai patiešām ir ļoti paveicies, jo par viņu atkal sāka runāt.
Pirms Jaungada korporatīvajām ballītēm viņas cena strauji pieaugs. Skumjā ziņa vēl ilgi tiks apspriesta Malahova un citu krievijas televīzijas sarunu šovu raidījumos.
Anna pati to lieliski saprot, viņa zina spēles noteikumus, un esmu pārliecināts, ka viņa jau tagad ciniski plāno solokoncertu Lužņiku stadionā.
Vai Sedokova finansiāli palīdzēs Jāņa ģimenei? Vai viņa vismaz apmaksās līķa repatriāciju, kas, ticiet man, ir ļoti dārga? Protams, ka ne. Ar to nodarbosies Latvijas izlases partneri, ģimenes draugi un mūsu tauta.
Šīs sievietes prātā ir pavisam citas dzīves vērtības.
Galvenais secinājums.
Atrašanās krievijā latviešiem ir nesavienojama ar dzīvi, un tas notiek kaut kādā augstākā, necilvēcīgā līmenī. Krievija jebkādā formā latviešiem ir absolūti kontrindicēta.
Un Latvijas valstij būt kopā ar krieviju ir absolūti tikpat nedabiski un postoši.
Pat neliels flirts ar austrumu kaimiņu, nemaz nerunājot par kāzām, mūsu gadījumā ir tīrāka pašnāvība.





Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.