Pat oficiālā statistika rāda: ieteikt vakcināciju pašlaik nav ētiski, par vakcināciju var tikai informēt un brīdināt
Artis Žeigurs24.09.2021.
Komentāri (128)
Iesaki rakstu: 
Joprojām internetā cilvēkiem iesaka vakcinēties un nebrīdina, ka vakcinācija veicina mirstību. Jāskaidro vēlreiz.
Vakcinācija augustā par trešdaļu palielināja, nevis samazināja vakcinēto mirstību no covid. Tā nav viltus ziņa, par to liecina SPKC grafiks, kurā attēlota nevakcinēto un vakcinēto mirstību augustā. [1]
Šāds grafiks tiek publiskots pirmo reizi, acīm redzot deputātu uzdotie jautājumi beidzot liek uzrādīt faktus.
Pirmajā stabiņā ir redzama nevakcinēto mirstība augustā, kas ir 1,9 uz 100 tūkstošiem nevakcinētu iedzīvotāju.
Otrajā stabiņā ir redzama daļēji vakcinētu cilvēku mirstība, kas ļauj salīdzināt mirstību vakcinēto un nevakcinēto cilvēku starpā. Ja vakcīna būtu droša, tad cilvēkiem, kas būtu saņēmuši vakcīnu, būtu jāmirst retāk nekā nevakcinētiem cilvēkiem.
Daļēji vakcinēto cilvēku mirstība ir par trešdaļu lielāka nekā mirstība starp nevakcinētiem cilvēkiem. Tā ir 3 uz 100 tūkstošiem vakcīnu saņēmušo. Stabiņā atspoguļotie fakti liecina, ka viena trešdaļa no tiem, kas vakcinējās un nomira no covid, būtu palikuši dzīvi, ja nebūtu vakcinējušies.
Šī iemesla dēļ līdz tālākai faktu noskaidrošanai vakcināciju ieteikt, nebrīdinot, ka tā par trešdaļu veicina vakcīnas saņēmēju mirstību, nav ētiski.
Trešajā stabiņā ir mirstība pilnīgi vakcinētiem cilvēkiem. Tā ir 0,4 uz 100 tūkstošiem pilnīgi vakcinētu cilvēku, kas ir mazāka nekā nevakcinētiem un nepilnīgi vakcinētiem cilvēkiem.
Ja kāds sola, ka vakcinācija mazinās mirstību no covid labāk nekā nevakcinēšanās un kā pierādījumu norāda tikai pilnībā vakcinēto cilvēku mirstību, tad viņš izplata viltus ziņas.
Mirstība starp pilnīgi vakcinētajiem neatspoguļo cilvēku mirstību pēc vakcīnas saņemšanas. Lai uzzinātu, kā vakcinācija ietekmē mirstību, pilnīgi vakcinēto mirstībai ir jāpieskaita arī daļēji vakcinēto mirstība, kas augustā bija augstāka nekā nevakcinēto mirstība.
Ir jāsaprot, ka cilvēki nemirst divreiz. Tie, kuriem vakcīna rada veselības traucējumus, vairums acīmredzot nomirst vēl nepilnīgi vakcinēti, tāpēc pilnīgi vakcinētie mirst mazāk uz to cilvēku rēķina, kas ir nomiruši nepilnīgi vakcinēti. Cilvēku mākslīgs dalījums nepilnīgi un pilnīgi vakcinētajos ir kļūdains, jo rada maldīgu priekšstatu par vakcīnu saņēmušo cilvēku mirstību.
Apļveida diagrammā ir pieļauta augstāk minētā kļūda. Tur daļēji vakcinēto mirstība tiek pieskaitīta nevakcinēto mirstībai un salīdzināta ar pilnīgi vakcinēto mirstību. It kā tad, ja cilvēks nomirst līdz 14 dienām pēc vakcinācijas, viņš nebūtu saņēmis poti, kuru patiesībā ir saņēmis. Vakcinēto un pilnīgi vakcinēto mirstība ir jāskaita kopā, jo abas šīs grupas ir saņēmušas vakcīnu, un tad jāsalīdzina ar nevakcinēto mirstību, kas ir kontrolgrupa, ja mēs gribam uzzināt kā vakcinācija iespaido mirstību un, vai vakcīna ir iesakāma.
Augustā mirstība no covid starp nevakcinētajiem bija mazāka nekā mirstība starp vakcinētajiem, un nav publiskoti fakti par vakcinēto un nevakcinēto mirstību citos mēnešos. Turklāt joprojām nav atklāta mirstība no visiem veselības traucējumiem starp vakcīnu saņēmušajiem un nevakcinētajiem.
Tāpēc šobrīd ieteikt vakcināciju nav ētiski. Par vakcināciju var tikai informēt, brīdinot, ka ietekme uz kopējo mirstību nav zināma un augustā vakcinācija veicināja vakcīnu saņēmušo mirstību no covid.
Seko mums 
Indivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
