Pat oficiālā statistika rāda: ieteikt vakcināciju pašlaik nav ētiski, par vakcināciju var tikai informēt un brīdināt
Artis Žeigurs24.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Joprojām internetā cilvēkiem iesaka vakcinēties un nebrīdina, ka vakcinācija veicina mirstību. Jāskaidro vēlreiz.
Vakcinācija augustā par trešdaļu palielināja, nevis samazināja vakcinēto mirstību no covid. Tā nav viltus ziņa, par to liecina SPKC grafiks, kurā attēlota nevakcinēto un vakcinēto mirstību augustā. [1]
Šāds grafiks tiek publiskots pirmo reizi, acīm redzot deputātu uzdotie jautājumi beidzot liek uzrādīt faktus.
Pirmajā stabiņā ir redzama nevakcinēto mirstība augustā, kas ir 1,9 uz 100 tūkstošiem nevakcinētu iedzīvotāju.
Otrajā stabiņā ir redzama daļēji vakcinētu cilvēku mirstība, kas ļauj salīdzināt mirstību vakcinēto un nevakcinēto cilvēku starpā. Ja vakcīna būtu droša, tad cilvēkiem, kas būtu saņēmuši vakcīnu, būtu jāmirst retāk nekā nevakcinētiem cilvēkiem.
Daļēji vakcinēto cilvēku mirstība ir par trešdaļu lielāka nekā mirstība starp nevakcinētiem cilvēkiem. Tā ir 3 uz 100 tūkstošiem vakcīnu saņēmušo. Stabiņā atspoguļotie fakti liecina, ka viena trešdaļa no tiem, kas vakcinējās un nomira no covid, būtu palikuši dzīvi, ja nebūtu vakcinējušies.
Šī iemesla dēļ līdz tālākai faktu noskaidrošanai vakcināciju ieteikt, nebrīdinot, ka tā par trešdaļu veicina vakcīnas saņēmēju mirstību, nav ētiski.
Trešajā stabiņā ir mirstība pilnīgi vakcinētiem cilvēkiem. Tā ir 0,4 uz 100 tūkstošiem pilnīgi vakcinētu cilvēku, kas ir mazāka nekā nevakcinētiem un nepilnīgi vakcinētiem cilvēkiem.
Ja kāds sola, ka vakcinācija mazinās mirstību no covid labāk nekā nevakcinēšanās un kā pierādījumu norāda tikai pilnībā vakcinēto cilvēku mirstību, tad viņš izplata viltus ziņas.
Mirstība starp pilnīgi vakcinētajiem neatspoguļo cilvēku mirstību pēc vakcīnas saņemšanas. Lai uzzinātu, kā vakcinācija ietekmē mirstību, pilnīgi vakcinēto mirstībai ir jāpieskaita arī daļēji vakcinēto mirstība, kas augustā bija augstāka nekā nevakcinēto mirstība.
Ir jāsaprot, ka cilvēki nemirst divreiz. Tie, kuriem vakcīna rada veselības traucējumus, vairums acīmredzot nomirst vēl nepilnīgi vakcinēti, tāpēc pilnīgi vakcinētie mirst mazāk uz to cilvēku rēķina, kas ir nomiruši nepilnīgi vakcinēti. Cilvēku mākslīgs dalījums nepilnīgi un pilnīgi vakcinētajos ir kļūdains, jo rada maldīgu priekšstatu par vakcīnu saņēmušo cilvēku mirstību.
Apļveida diagrammā ir pieļauta augstāk minētā kļūda. Tur daļēji vakcinēto mirstība tiek pieskaitīta nevakcinēto mirstībai un salīdzināta ar pilnīgi vakcinēto mirstību. It kā tad, ja cilvēks nomirst līdz 14 dienām pēc vakcinācijas, viņš nebūtu saņēmis poti, kuru patiesībā ir saņēmis. Vakcinēto un pilnīgi vakcinēto mirstība ir jāskaita kopā, jo abas šīs grupas ir saņēmušas vakcīnu, un tad jāsalīdzina ar nevakcinēto mirstību, kas ir kontrolgrupa, ja mēs gribam uzzināt kā vakcinācija iespaido mirstību un, vai vakcīna ir iesakāma.
Augustā mirstība no covid starp nevakcinētajiem bija mazāka nekā mirstība starp vakcinētajiem, un nav publiskoti fakti par vakcinēto un nevakcinēto mirstību citos mēnešos. Turklāt joprojām nav atklāta mirstība no visiem veselības traucējumiem starp vakcīnu saņēmušajiem un nevakcinētajiem.
Tāpēc šobrīd ieteikt vakcināciju nav ētiski. Par vakcināciju var tikai informēt, brīdinot, ka ietekme uz kopējo mirstību nav zināma un augustā vakcinācija veicināja vakcīnu saņēmušo mirstību no covid.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
