Pat oficiālā statistika rāda: ieteikt vakcināciju pašlaik nav ētiski, par vakcināciju var tikai informēt un brīdināt
Artis Žeigurs24.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Joprojām internetā cilvēkiem iesaka vakcinēties un nebrīdina, ka vakcinācija veicina mirstību. Jāskaidro vēlreiz.
Vakcinācija augustā par trešdaļu palielināja, nevis samazināja vakcinēto mirstību no covid. Tā nav viltus ziņa, par to liecina SPKC grafiks, kurā attēlota nevakcinēto un vakcinēto mirstību augustā. [1]
Šāds grafiks tiek publiskots pirmo reizi, acīm redzot deputātu uzdotie jautājumi beidzot liek uzrādīt faktus.
Pirmajā stabiņā ir redzama nevakcinēto mirstība augustā, kas ir 1,9 uz 100 tūkstošiem nevakcinētu iedzīvotāju.
Otrajā stabiņā ir redzama daļēji vakcinētu cilvēku mirstība, kas ļauj salīdzināt mirstību vakcinēto un nevakcinēto cilvēku starpā. Ja vakcīna būtu droša, tad cilvēkiem, kas būtu saņēmuši vakcīnu, būtu jāmirst retāk nekā nevakcinētiem cilvēkiem.
Daļēji vakcinēto cilvēku mirstība ir par trešdaļu lielāka nekā mirstība starp nevakcinētiem cilvēkiem. Tā ir 3 uz 100 tūkstošiem vakcīnu saņēmušo. Stabiņā atspoguļotie fakti liecina, ka viena trešdaļa no tiem, kas vakcinējās un nomira no covid, būtu palikuši dzīvi, ja nebūtu vakcinējušies.
Šī iemesla dēļ līdz tālākai faktu noskaidrošanai vakcināciju ieteikt, nebrīdinot, ka tā par trešdaļu veicina vakcīnas saņēmēju mirstību, nav ētiski.
Trešajā stabiņā ir mirstība pilnīgi vakcinētiem cilvēkiem. Tā ir 0,4 uz 100 tūkstošiem pilnīgi vakcinētu cilvēku, kas ir mazāka nekā nevakcinētiem un nepilnīgi vakcinētiem cilvēkiem.
Ja kāds sola, ka vakcinācija mazinās mirstību no covid labāk nekā nevakcinēšanās un kā pierādījumu norāda tikai pilnībā vakcinēto cilvēku mirstību, tad viņš izplata viltus ziņas.
Mirstība starp pilnīgi vakcinētajiem neatspoguļo cilvēku mirstību pēc vakcīnas saņemšanas. Lai uzzinātu, kā vakcinācija ietekmē mirstību, pilnīgi vakcinēto mirstībai ir jāpieskaita arī daļēji vakcinēto mirstība, kas augustā bija augstāka nekā nevakcinēto mirstība.
Ir jāsaprot, ka cilvēki nemirst divreiz. Tie, kuriem vakcīna rada veselības traucējumus, vairums acīmredzot nomirst vēl nepilnīgi vakcinēti, tāpēc pilnīgi vakcinētie mirst mazāk uz to cilvēku rēķina, kas ir nomiruši nepilnīgi vakcinēti. Cilvēku mākslīgs dalījums nepilnīgi un pilnīgi vakcinētajos ir kļūdains, jo rada maldīgu priekšstatu par vakcīnu saņēmušo cilvēku mirstību.
Apļveida diagrammā ir pieļauta augstāk minētā kļūda. Tur daļēji vakcinēto mirstība tiek pieskaitīta nevakcinēto mirstībai un salīdzināta ar pilnīgi vakcinēto mirstību. It kā tad, ja cilvēks nomirst līdz 14 dienām pēc vakcinācijas, viņš nebūtu saņēmis poti, kuru patiesībā ir saņēmis. Vakcinēto un pilnīgi vakcinēto mirstība ir jāskaita kopā, jo abas šīs grupas ir saņēmušas vakcīnu, un tad jāsalīdzina ar nevakcinēto mirstību, kas ir kontrolgrupa, ja mēs gribam uzzināt kā vakcinācija iespaido mirstību un, vai vakcīna ir iesakāma.
Augustā mirstība no covid starp nevakcinētajiem bija mazāka nekā mirstība starp vakcinētajiem, un nav publiskoti fakti par vakcinēto un nevakcinēto mirstību citos mēnešos. Turklāt joprojām nav atklāta mirstība no visiem veselības traucējumiem starp vakcīnu saņēmušajiem un nevakcinētajiem.
Tāpēc šobrīd ieteikt vakcināciju nav ētiski. Par vakcināciju var tikai informēt, brīdinot, ka ietekme uz kopējo mirstību nav zināma un augustā vakcinācija veicināja vakcīnu saņēmušo mirstību no covid.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
