Pat pēc ASV uzliktajām sankcijām joprojām netiek arestētas t.s. “Ventspils kriminālprocesos” apķīlātās uzņēmumu daļas
Imants Liepiņš28.12.2019.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Ne Latvijas prokuroru, ne tiesnešu, pat ne ASV uzliktās sankcijas joprojām nav pietiekams iemesls, lai tiktu izpildīti jau 2007. gadā (!) uzliktie mantas aresti t.s. “Ventspils kriminālprocesos”. Iemesls — tie vairāk kaitētu nevis iespējamajiem ļaundariem, bet gan “arestētās mantas glabātājam”.
Mediji jau daudzkārt detalizēti aprakstījuši, kā vispirms 2007. gada decembrī tika uzlikti aresti vairāk nekā divdesmit dažādiem ofšoriem un ārzemēs reģistrētām firmām, kurām ir daļas Latvijas uzņēmumos — viņu vidū bija, piemēram, Nīderlandē reģistrētā Beleggingsmaatschappij Geit B.V. (nosaukums burtiskā tulkojumā nozīmē “naudas ieguldījumi āžiem”), kam Latvijā pieder akcijas Kālija Parkā un Mineral-Trans-Servisā, kā arī Yelverton Investment B.V. (kontrolēja Ventbunkeru), Briskly Ltd. (daļas Ventspils Tirdzniecības ostā) un daudzām citām. Nākamajā gadā šie aresti tika precizēti, jo izrādījās, ka tie kavēja Ventspils t.s. “melnā oligarha” Oļega Stepanova intervijā Dienai skaļi pateiktajam mērķim — pārdot visus Ventspils uzņēmumus Krievijai.
Lai īstenotu Latvijas prokuratūras uzliktos un tiesas vēlāk apstiprinātos mantas arestus, ar kuriem tā nodota glabāšanā Rūdolfam Meroni, attiecīgos arestus Latvijā uzliek tiešā veidā (paziņojot Uzņēmumu reģistram un attiecīgajiem uzņēmumiem, ka tik un tik procenti no viņu statūtkapitāla ir iesaldēti, nedrīkst tikt atsavināti vai likvidēti, ieķīlāti utt.), savukārt attiecībā uz ārzemēs arestētām akcijām vispirms attiecīgo valstu tiesās jālegalizē konkrētais Latvijas prokuroru vai tiesnešu lēmums, nosūtot konkrētus dokumentus no Latvijas.
Saskaņā ar Nīderlandes Uzņēmumu reģistrā (Kamer van Koophandel) atrodamo informāciju nav atrodams, ka Yelverton vai Beleggingsmaatschappij Geit akcijām, kuras savukārt pieder Kirasao ofšoriem, 13 gadu laikā būtu reāli izpildīts Latvijas uzliktais arests.
To pašu nevar konstatēt arī attiecībā uz Kirasao (Nīderlandes Karalistes sastāvā esoša Mazā Antiļu sala) vai Britu Virdžīnās reģistrētajiem R. Meroni ofšoriem, kā arī dažādiem Lihtenšteinas veidojumiem, kuriem piemēroti daļēji vai pilnīgi aresti t.s. “Ventspils kriminālprocesu” ietvaros.
LR Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamentā eksistē atsevišķa Starptautiskās sadarbības nodaļa virsprokurores Unas Brenčas vadībā, taču nav atrodami nekādas norādes uz to, ka šī nodaļa 13 gadu laikā būtu jelkādā veidā iesaistījusies mantas arestu īstenošanā ārzemēs reģistrētajām firmām.
Jau 2015. gadā Rīgas apgabaltiesā nonāca līdz tādam absurdam, ka beidzot īstenot uzliktos mantas arestus ārzemēs prasīja ne vien Aivaram Lembergam inkriminētajos noziegumos par cietušajiem atzītās personas — to pašu prasīja arī tiesājamie.
Šobrīd, sekojot ASV uzliktajām sankcijām ar Ventspils ostu saistītām struktūrām, joprojām nav konstatējami nekādi mēģinājumi beidzot praksē īstenot šos mantas arestus ārzemēs reģistrētiem ofšoriem un firmām, kuri uzlikti jau 2007. un 2008. gadā.
Kāpēc prokuratūra un tiesa no tā izvairās visos iespējamos veidos, ir acīmredzami — “arestētās mantas glabātājs” R. Meroni turpina sev uzticēto mantu ieķīlāt, izšķērdēt, nobēdzināt un izshēmot, pērkot villas un olīvu dārzus Krētā, jahtas un helikopterus, pārrakstīt biznesus uz sava vārda, vienlaikus maksājot desmittūkstošus gadā Ventspils brīvostas tagadējā valdes locekļa Ģirta Valda Kristovska firmai SIA GVK Consulting, to pašu darot arī KPV LV līdera Artusa Kaimiņa firmai utt.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits 3. oktobra LSM LTV “Rīta panorāmā” it kā sacīja visu gludi, pareizi un rāmi. Taisnība, ka Latvijas vēlētāji šoreiz ir bijuši daudz aktīvāki gājēji pie urnām nekā iepriekšējā reizē. Prezidents par šoreiz labo aktivitāti pateicās vēlētājiem.
Dziļi nožēloju savu gadiem ilgo aktīvo iesaisti sabiedriskajā cīņā par cilvēktiesībām. Man tas ir nesis milzīgus zaudējumus un postu.
Izdomāts stāsts par kāda Vienotības vecbiedra, iespējams, nosūtītu ziņu saviem sadarbības partneriem kādā kaimiņvalstī. Vēstule, kāda hipotētiski varētu būt uzrakstīta un pa slepeniem kanāliem, kas zina, varbūt saistītiem ar kino Pionieris afēras locekļiem, nosūtīta kaimiņos mītošam caram.
Labais tonis paredz komentāru par vēlēšanu balagānu. Divos vārdos - aplausi stāvus! Fanfaras tiem, kuri ar savu parakstu apliecināja atbalstu sistēmai. Protams, var tikai apbrīnot nekaunību tik klaji viltot "rezultātus" (iespējams, pilnīgi pretēji tautas izdarītajai "izvēlei". "Tie pēdējie būs tie pirmie, tie pirmie būs pēdējie" - tuvu pilnīgam "kājām gaisā").
Tātad, ja nu kādam interesē, cik saņem skolotājs parastais, varu padalīties ar savu situāciju pagājušajā mācību gadā. Lūdzu, izlasiet līdz galam. Vadu 34 kontaktstundas nedēļā + 1 konsultācijas stunda.
Godātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
