Pat pēc ASV uzliktajām sankcijām joprojām netiek arestētas t.s. “Ventspils kriminālprocesos” apķīlātās uzņēmumu daļas
Imants Liepiņš28.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne Latvijas prokuroru, ne tiesnešu, pat ne ASV uzliktās sankcijas joprojām nav pietiekams iemesls, lai tiktu izpildīti jau 2007. gadā (!) uzliktie mantas aresti t.s. “Ventspils kriminālprocesos”. Iemesls — tie vairāk kaitētu nevis iespējamajiem ļaundariem, bet gan “arestētās mantas glabātājam”.
Mediji jau daudzkārt detalizēti aprakstījuši, kā vispirms 2007. gada decembrī tika uzlikti aresti vairāk nekā divdesmit dažādiem ofšoriem un ārzemēs reģistrētām firmām, kurām ir daļas Latvijas uzņēmumos — viņu vidū bija, piemēram, Nīderlandē reģistrētā Beleggingsmaatschappij Geit B.V. (nosaukums burtiskā tulkojumā nozīmē “naudas ieguldījumi āžiem”), kam Latvijā pieder akcijas Kālija Parkā un Mineral-Trans-Servisā, kā arī Yelverton Investment B.V. (kontrolēja Ventbunkeru), Briskly Ltd. (daļas Ventspils Tirdzniecības ostā) un daudzām citām. Nākamajā gadā šie aresti tika precizēti, jo izrādījās, ka tie kavēja Ventspils t.s. “melnā oligarha” Oļega Stepanova intervijā Dienai skaļi pateiktajam mērķim — pārdot visus Ventspils uzņēmumus Krievijai.
Lai īstenotu Latvijas prokuratūras uzliktos un tiesas vēlāk apstiprinātos mantas arestus, ar kuriem tā nodota glabāšanā Rūdolfam Meroni, attiecīgos arestus Latvijā uzliek tiešā veidā (paziņojot Uzņēmumu reģistram un attiecīgajiem uzņēmumiem, ka tik un tik procenti no viņu statūtkapitāla ir iesaldēti, nedrīkst tikt atsavināti vai likvidēti, ieķīlāti utt.), savukārt attiecībā uz ārzemēs arestētām akcijām vispirms attiecīgo valstu tiesās jālegalizē konkrētais Latvijas prokuroru vai tiesnešu lēmums, nosūtot konkrētus dokumentus no Latvijas.
Saskaņā ar Nīderlandes Uzņēmumu reģistrā (Kamer van Koophandel) atrodamo informāciju nav atrodams, ka Yelverton vai Beleggingsmaatschappij Geit akcijām, kuras savukārt pieder Kirasao ofšoriem, 13 gadu laikā būtu reāli izpildīts Latvijas uzliktais arests.
To pašu nevar konstatēt arī attiecībā uz Kirasao (Nīderlandes Karalistes sastāvā esoša Mazā Antiļu sala) vai Britu Virdžīnās reģistrētajiem R. Meroni ofšoriem, kā arī dažādiem Lihtenšteinas veidojumiem, kuriem piemēroti daļēji vai pilnīgi aresti t.s. “Ventspils kriminālprocesu” ietvaros.
LR Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamentā eksistē atsevišķa Starptautiskās sadarbības nodaļa virsprokurores Unas Brenčas vadībā, taču nav atrodami nekādas norādes uz to, ka šī nodaļa 13 gadu laikā būtu jelkādā veidā iesaistījusies mantas arestu īstenošanā ārzemēs reģistrētajām firmām.
Jau 2015. gadā Rīgas apgabaltiesā nonāca līdz tādam absurdam, ka beidzot īstenot uzliktos mantas arestus ārzemēs prasīja ne vien Aivaram Lembergam inkriminētajos noziegumos par cietušajiem atzītās personas — to pašu prasīja arī tiesājamie.
Šobrīd, sekojot ASV uzliktajām sankcijām ar Ventspils ostu saistītām struktūrām, joprojām nav konstatējami nekādi mēģinājumi beidzot praksē īstenot šos mantas arestus ārzemēs reģistrētiem ofšoriem un firmām, kuri uzlikti jau 2007. un 2008. gadā.
Kāpēc prokuratūra un tiesa no tā izvairās visos iespējamos veidos, ir acīmredzami — “arestētās mantas glabātājs” R. Meroni turpina sev uzticēto mantu ieķīlāt, izšķērdēt, nobēdzināt un izshēmot, pērkot villas un olīvu dārzus Krētā, jahtas un helikopterus, pārrakstīt biznesus uz sava vārda, vienlaikus maksājot desmittūkstošus gadā Ventspils brīvostas tagadējā valdes locekļa Ģirta Valda Kristovska firmai SIA GVK Consulting, to pašu darot arī KPV LV līdera Artusa Kaimiņa firmai utt.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
