Iesaki rakstu: 
Vai nu valdības partijas neapzinās gaidāmo lēmumu smagumu, vai katra no tām – gan Vienotība, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēmušas līdz pēdējam brīdim turēt kārtis pie sevis, nekļūstot par pirmo sliktās ziņas nesēju. Tā varētu raksturot manieri, kādā koalīcijas līderi atbild uz jautājumiem par gaidāmo valsts 2011. gada budžeta pieņemšanu.
„Viss būs labi” un „Mēs nekādus ciparus neesam redzējuši” - tādas ir ierastākās atbildes; pirmās tiek teiktas ar smaidu, otrās – noplātot rokas, kā to jau kuro nedēļu dara ZZS līderi Augusts Brigmanis, Raimonds Vējonis un Aivars Lembergs. Vēl trešdienas vakarā, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek apgalvoja, ka „par budžeta konsolidācijas pasākumiem šobrīd nav informēts pat premjers”.
Kopš starptautiskā aizdevuma programmas uzsākšanas, ierasts, ka sliktā policista loma tiek atvēlēta aizdevējiem. Ar partijām nesaistītas amatpersonas, kuras uztur kontaktus ar SVF un EK pārstāvjiem, Pietiek ir uzsvērušas: nav nekādu pazīmju, ka aizdevēji piekritīs mazākam budžeta deficīta samazinājumam nekā minimālais apmērs, kas minēts pēdējā, jūnijā parakstītajā vienošanās memorandā – tas ir 395 miljoni latu.
Tikmēr jaunais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) vadības apstiprināšanas dienā Pietiek pauda pārliecību, ka konsolidēt vajadzēs mazāk par 350 miljoniem. Bet pēc tam, kad jau otrdien amatpersonas zināja par nākamajā dienā gaidāmo Centrālās statistikas pārvaldes paziņojumu, ka šā gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 2,7%, tas ir, vairāk, nekā cerēts, izskanēja optimistiskas prognozes, ka maksimums, ko nāksies konsolidēt būs 300 miljoni vai pat zem tiem. Šādas prognozes Pietiek paudis ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) un Zaķis.
Jaunās valdības deklarācijā ierakstīta atsauce uz Dombrovska iepriekšējās valdības starptautiskajiem aizdevējiem doto solījumu: pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, par pamatscenāriju ņemot: 2011.gadā – 6% no IKP, 2012.gadā – 3% no IKP. Tas, par ko notiks izšķirošās debates ar aizdevējiem, vai smagākos lēmumus pieņemt pašlaik, lai 2011. gadā atliktu pārkāpt tikai astei, vai atlikt, aprobežojoties ar minimumu. Ja Vienotība un ZZS izlems par labu pēdējam scenārijam, nākamgad valdībai būs jāspēj pārvarēt bezdibeni, kas šķir budžetu ar 6% deficītu no 3% deficīta.
Pašlaik valdības partijas ir ar Saeimas vēlēšanās nupat iegūtu svaigu un spēcīgu mandātu, kas pēc gada būs padeldēts. Zaķis atgādina, ka premjers arī pirms vēlēšanām brīdinājis – budžeta deficīts būs jāmazina, nodokļi būs jāpalielina, un vēlētāji tik un tā nobalsoja par Vienotību.
Tomēr no sarunām ar Vienotības politiķiem izriet, ka arī premjera partijā atšķiras viedokļi, vai šobrīd iet uz sāpīgiem lēmumiem. Kā atzina Zaķis, pašlaik politiķiem vairs nav „bubuļa, ka, nesamazinot deficītu būs valsts bankrots”. Šī sajūta varētu mazināt Vienotības un zaļo zemnieku motivāciju būt izlēmīgiem jau šogad.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
