Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažus mēnešus atpakaļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieņēma lēmumu, kuram būs tālejošas sekas vairuma Latvijas iedzīvotāju sadzīvē, proti, ministrija mainīja savu izpratni par to, kā būtu traktējams atkritumu apsaimniekošanas likums, un pielīdzināja uzņēmumu – dažādu ražotņu un veikalu - darbības rezultātā radītos atkritumus iedzīvotāju radītajiem sadzīves atkritumiem.

Te vietā būtu ieturēt pauzi un jautāt – kā gan kaut kas tik maznozīmīgs kā VARAM izpratne par to, kas ir vai kas nav sadzīves atkritumi, var būtiski ietekmēt gandrīz katra Latvijas iedzīvotāja sadzīvi? Var gan – ja esat gatavi iepazīties ar visu atkritumu apsaimniekošanas ainu.

Tātad – Latvijā līdz šim paralēli pastāvējušas divas dažādas atkritumu savākšanas un tālākās apstrādes sistēmas. Pirmā ir katram pazīstamā sadzīves atkritumu sistēma savākšanas sistēma ar atkritumu konteineriem pie mājām un pīkstošus signālus radošajām atkritumu savākšanas mašīnām agri rītos. Otra ir bijusi slēpta vairuma iedzīvotāju acīm – tā ir sistēma, kas savāc, šķiro un fasē uzņēmumu radītos atkritumus tālākai pārstrādei.

VARAM pieņemto lēmumu rezultātā otrā sistēma tiek likvidēta un tajā strādājošie uzņēmumi – izstumti no tirgus, jo turpmāk atkritumus no uzņēmumiem un lielveikaliem drīkstēs savākt tikai tie uzņēmumi, kuriem noslēgts līgums ar pašvaldību par sadzīves atkritumu savākšanu.

VARAM jaunās pieejas problēma slēpjas tajā, ka abas atkritumu savākšanas sistēmas ir pilnīgi negatavas pārņemt viena otras funkcijas. Tie uzņēmumi, kas strādāja uzņēmumu radītā iepakojuma un ražošanas atkritumu savākšanā, nevar noslēgt līgumu ar pašvaldībām par sadzīves atkritumu savākšanu, jo tiem nav nedz atbilstošās tehnikas, nedz konteineru, nedz personāla, kas spētu to paveikt – tā visa radīšana prasītu simtiem miljonu eiro lielas investīcijas. Savukārt tie, kas nodarbojās tikai ar sadzīves atkritumiem, nav sagatavoti darbam ar uzņēmumu iepakojumu un ražošanas atkritumiem.

Lai saprastu problēmas mērogu – viena liela tirdzniecības centra radītais kartona un dažādu iepakojamo plēvju daudzums dienā ir tāds, ka tā izvešanai būtu nepieciešami vairāki desmiti atkritumu mašīnu dienā, un šādu tirdzniecības centru Rīgā ir vairāki desmiti, mazāku veikalu – simtiem, ražošanas uzņēmumu, kas rada visdažādākos atkritumus, tostarp arī indīgus un ugunsbīstamus – arī simtiem, ja ne pat tūkstošiem. Sadzīves atkritumu savācējiem nav tik daudz tehnikas, lai tiktu ar šo apjomu galā tā, lai tas neietekmētu iedzīvotāju radīto sadzīves atkritumu savākšanas sistēmu.

Šajā brīdī esam nonākuši pie sekām, kuras izjutīs vairums iedzīvotāju. Var diezgan droši prognozēt, ka šādos apstākļos ap lielajiem tirdzniecības centriem, kas ir ļoti aktīvi kartona un dažādu iepakojamo plēvju atkritumu radītāji, notiks mēģinājumi izvietot simtiem atkritumu konteineru, lai glabātu izlietoto iepakojumu, un pilnīgi reālistiskas ir arī stihiski radītas atkritumu izgāztuves ar visām tām raksturīgajām pazīmēm – smakām, žurkām un ugunsbīstamību.

Tā kā tik lielu konteineru skaitu nebūs iespējams uzstādīt pie veikalu noliktavu telpām un tehniskajām ieejām, tad neizbēgami daļa no tiem pārceļos uz automašīnu stāvvietām, atnesot sev līdzi arī smakas un žurkas. Pilsētu vides degradācija ap iepirkumu centriem šādos apstākļos būs neizbēgama.

Kā ir nonācis tik tālu? VARAM skaidro, ka šādi lēmumi pieņemti, lai ieviestu Latvijas likumdošanā Eiropas Komisijas direktīvas par atkritumiem (2008/98/EK) prasības. Jāsaka, ka šīs prasības attiecas uz visām Eiropas valstīm, taču neviena no tām nav izvēlējusies tik oriģinālu šo prasību interpretāciju – pārējās valstīs saglabāta sadzīves atkritumu un uzņēmumu radīto atkritumu nošķirtība.

Jebkuram cilvēkam būtu pilnīgi skaidrs, ka lielveikalu un uzņēmumu radītie atkritumi nav vis sadzīves atkritumi, bet gan t.s. primārais, sekundārais vai terciārais iepakojums un ražošanas atkritumi, un ar to būtu jāapietas atšķirīgi. Jebkuram būtu, bet vides jautājumus regulējošajai ministrijai tas nav skaidrs.

Tas, ka šis lēmums krasi samazinās uzņēmumu un veikalu interesi šķirot un nodot atkritumus un iepakojumu, ir vēl vienas šī lēmuma sekas. Ja agrāk uzņēmumi savu iepakojumu pārdeva atkritumu savākšanas uzņēmumiem kā pārstrādājamo iepakojumu, tad, pasludinot tos par sadzīves atkritumiem, kurus savāc par velti, zūd arī uzņēmumu interese tos vākt un nodot.

Liels tirdzniecības centrs, nododot iepakojumu, agrāk varēja nopelnīt pat vairākus miljonus eiro gadā, bet jaunajos apstākļos šī miljoni pārvērtīsies par apaļu nulli. Šajos apstākļos iemesli centībai pazudīs, un var prognozēt, ka vismaz daļa atkritumu, kas agrāk nonāca pārstrādes uzņēmumos, tagad aizceļos uz atkritumu izgāztuvēm – pilnīgi pretēji atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes mūsdienu tendencēm, savukārt negūtos ienākumus veikali centīsies kompensēt ar cenu pieaugumu citām precēm.

Visbeidzot, pēdējās ministrijas lēmuma sekas būs tiesiskās paļāvības zudums un cenu pieaugums par atkritumu savākšanu – uzņēmumi, kas agrāk nodarbojās ar uzņēmumu ražošanas atkritumu un un iepakojuma savākšanu, tiks padzīti no biznesa par labu dažiem lielajiem atkritumu pārstrādes monopoliem.

Kāda ir monopolu veidošanās un konkurences trūkuma ietekme uz pakalpojumu cenām, pieņemu, ka visi saprot. Savukārt no uzņēmējdarbības padzītajiem uzņēmumiem atliks tikai tiesāties ar valsti par zaudētajām investīcijām, bet veikaliem – par zaudētajiem ienākumiem.

Tā, lūk, viens šķietami maznozīmīgs VARAM lēmums ietekmēs katra Latvijas iedzīvotāja ikdienu.

* SIA “Ekobāze” vadītājs un īpašnieks

Attēlā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Attīstībai/Par pārstāvis Artūrs Toms Plešs

Novērtē šo rakstu:

100
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi