Pateicoties iecietīgajai un sadistiskam slepkavam pretimnākošajai Stukāna prokuratūrai, par spīdzināšanu, baisu slepkavību un līķa apgānīšanu kārtējā „Rusiņa lietā” piespriež 18 gadu cietumsodu

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2024. gada 11. jūlijā

Tiesnese Guna Troika,

piedaloties prokuroram Bruno Bresim,

aizstāvei zvērinātai advokātei Sandrai Sprūdei,

juridiskās palīdzības sniedzējam zvērinātam advokātam Jānim Davidovičam,

atklātā tiesas sēdē vienošanās procesā iztiesāja krimināllietu Mārtiņa Jasa, personas kods 130986-XXX, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 117. panta 2. un 4. punkta, un pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] Mārtiņš Jass izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību) pastiprinošos apstākļos, ar sevišķu cietsirdību, noslepkavojot personu, apzinoties, ka tā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

2023. gada 22. augustā, laika posmā no plkst.01.30 līdz plkst.02.00, Mārtiņš Jass, atrodoties īpašumā “Pavāri”, Aizputes pagastā, Dienvikurzemes novadā, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu iemeslu dēļ nolēma tīši noslepkavot savu vecmammu Ainu Gūtmani (dzimušu 1945. gadā), apzinoties, ka viņa sava vecuma un veselības stāvokļa dēļ ir bezpalīdzības stāvoklī, un nespēs traucēt viņa prettiesiskajām darbībām.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, kas vērsts uz slepkavību, Mārtiņš Jass, atrodoties dzīvojamā vagoniņā un pie tā ieejas, ar alumīnija kannu un skandu tīši ne mazāk kā desmit reizes iesita pa galvu Ainai Gūtmanei un daudzkārtēji, bet ne mazāk kā desmit reizes, iesita viņai pa krūšu - vēdera rajonu. Turklāt Mārtiņš Jass žņaudza Ainu Gūtmani, saspiežot viņas kaklu, kā arī ar izmeklēšanā nenoskaidrotu duroši - griezošu naža veida priekšmetu divas reizes iedūra viņai labās apakšējās ekstremitātes augšstilbā un apakšstilbā. Pēc tam Mārtiņš Jass pārvietoja Ainas Gūtmanes ķermeni aiz dzīvojamā vagoniņa.

Mārtiņa Jasa prettiesiskās rīcības rezultātā 2023. gada 22. augustā notikuma vietā iestājās Ainas Gūtmanes nāve no ar dzīvību nesavienojamas, trulas ķermeņa traumas (trula sejas-galvas- galvas smadzeņu trauma un trula krūškurvja-vēdera trauma) ar multiplām sistām brūcēm sejā, multipliem sejas skeletu veidojošo kaulu lūzumiem, galvaskausa velvi veidojošo kaulu lūzumiem, pārejošiem uz galvaskausa pamatni, ar galvas smadzeņu labās puslodes “izkrišanu”, ar multipliem divpusējiem ribu lūzumiem, krūšu kaula lūzumu, ar daudziem iekšējo orgānu bojājumiem (piesienas pleiras plīsumi, plaušu pleiras plīsumi ar plaušu bojājumiem, plaušu sasitumi, aknas kapsulas un parenhīmas plīsumi, brīvas asinis pleirālās telpās un vēdera dobumā, u.c.).

Mārtiņa Jasa darbību rezultātā Ainai Gūtmanei tika nodarīti miesas bojājumi:

Sejas-galvas rajonā: multiplas, caurejošas un necaurejošas, sistas un sisti-plēstas brūces un brūču daļas sejā, galvā - pieres-paura kreisā pusē, labās auss gliemežnīcas rajonā ar mīksto

audu sašķaidījumu sejā un labās auss gliemežnīcā, zemādas asinsizplūdumi un asinsizplūdumi mīkstos audos sejā, pieres - paura labā pusē un labās auss gliemežnīcas rajonā, multipli praktiski visu sejas skeletu veidojošo kaulu lūzumi (tajā skaitā, apakšžokļa kauls) un galvas - pieres- paura-deniņu kaulu lūzumi, pārejoši uz galvaskausa pamatni, galvas smadzeņu labās puses “izkrišana”, asinsizplūdumi zem galvas smadzeņu mīkstiem apvalkiem galvas smadzeņu pusložu, smadzenīšu pusložu, smadzeņu stumbra daļā, smadzeņu vēderiņos, galvas smadzeņu labās puslodes pieres-paura daivu pelēkā vielā un smadzeņu stumbra daļā;

Krūšu-vēdera rajonā: multipli, divpusēji ribu lūzumi pa vairākām anatomiskām līnijām (labā pusē: 1.-4.ribas pa krūšu kaula sānu līniju, 1.-4.ribas pa vidējo paduses līniju, 4.riba pa mugurkaula sānu līniju, 6.ribas dubultlūzums pa vidējo paduses līniju, 7.-12.ribu dubultlūzumi pa mugurkaula sānu līniju, 7.-12.ribas starp vidējo un mugurējo paduses līnijām, kreisā pusē: 2.-5.ribas starp ribu skrimšļu un kaulu daļām, 2.-12.ribas starp atslēgkaula viduslīniju un priekšējo paduses līniju, 8.-12.ribas pa mugurkaula sānu līniju), nepilns krūšu kaula lūzums starp 3.-4.ribu piestiprināšanās vietām, piesienas pleiras plīsumi, plaušu pleiras plīsumi un pieguļošās parenhīmas bojājumi, plaušu sasitumi, aknas kapsulas un parenhīmas plīsumi, brīvas asinis pleirālās telpās un vēdera dobumā, daudzi iegarenas joslveida un neregulāras formas zemādas asinsizplūdumi, neregulāras formas ādas nobrāzumi krūšu kurvja rajonā - galvenokārt, labā sānu- mugurējā virsmā.

Miesas bojājumi galvas un krūšu-vēdera rajonā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai, un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar Ainas Gūtmanes nāves iestāšanos.

Bez tam Mārtiņa Jasa darbību rezultātā Ainai Gūtmanei tika nodarīti miesas bojājumi:

Kakla rajonā: mēles kaula - kreisā un labā lielā raga lūzums savienojuma vietā ar ķermeni, labā lielā raga gala lūzums, vairogskrimšļa plātnīšu lūzums savienojuma vietā, zemādas asinsizplūdumi un ādas nobrāzumi kakla rajonā, kas pieskaitāmi vidēji smagiem miesas bojājumiem, kā izsaucošiem ilgstošu veselības traucējumu, kas pārsniedz 21 dienu.

Bez tam Mārtiņa Jasa darbību rezultātā Ainai Gūtmanei tika nodarīti miesas bojājumi: divas (2) durti-grieztas brūces labās apakšējās ekstremitātes rajonā, kas pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgu veselības traucējumu no 7 dienām līdz 21 dienai, kā arī Ainai Gūtmanei tika nodarīti miesas bojājumi: zemādas asinsizplūdumi un ādas nobrāzumi augšējo un apakšējo ekstremitāšu rajonā, kas pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

Rīkojoties ar sevišķu cietsirdību, Mārtiņš Jass, nodarot Ainai Gūtmanei dzīvai esot daudzkārtējus miesas bojājumus dažādās ķermeņa vietās, sagādāja viņai spēcīgas fiziskās sāpes un ciešanas.

Ar savām darbībām Mārtiņš Jass izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 117. panta 2. un 4. punktā.

[2] Mārtiņš Jass izdarīja rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru un uzņēmuma darbu (huligānisms), kā arī šīs darbības saistītas ar mantas iznīcināšanu un miesas bojājumu nodarīšanu personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, lietojot citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus.

2023. gada 30. jūlijā, laika posmā no plkst.12.15 līdz plkst.13.08, atrodoties SIA “Klondaika” atpūtas centrā “Klondaika”, Stendera ielā 3, Liepājā, Mārtiņš Jass, uzzinot no atpūtas centra darbinieka Karena Babajana, ka viņam ir aizliegts atrasties spēļu zālē, kļuva agresīvs, lamājās ar necenzētiem vārdiem un draudēja izrēķināties ar Karenu Babajanu. Pēc vairākkārtējiem aizrādījumiem Mārtiņš Jass pameta atpūtas centra telpas, bet pēc neilga brīža viņš atgriezās, turot rokās šķēres. Huligānisku tieksmju dēļ, Mārtiņš Jass ar roku, kurā atradās šķēres, ne mazāk kā trīs reizes iesita Karenam Babajanam pa roku, ar kuru viņš bija piesedzis galvu. Lai izvairītos no turpmākas miesas bojājumu nodarīšanas, Karens Babajans bēga no viņam sekojošā Mārtiņa Jasa, slēpjoties dažādās atpūtas centra telpās, līdz ieradās apsargs Deniss Doroņins, kurš pārtrauca Mārtiņa Jasa prettiesiskās darbības, izraidot viņu no atpūtas centra.

Pēc izraidīšanas no atpūtas centra Mārtiņš Jass, turot labajā rokā virvi, kurai piestiprinātas karabīnes, un kreisajā rokā metāla stieni, t.i., priekšmetus, kuri izmantojami miesas bojājumu nodarīšanai, atgriezās atpūtas centrā. Mārtiņš Jass strauji piegāja pie Denisa Doroņina un bez acīmredzama iegansta sita viņam ar virvi, kurai piestiprinātas karabīnes, taču Denisam Doroņinam sitienu izdevās atvairīt. Lai izvairītos no Mārtiņa Jasa uzbrukuma, Deniss Doroņins pūta viņam virsū piparu gāzi, atkāpās un iegāja spēļu zālē. Pēc brīža, Mārtiņš Jass ar ieslēgtu galvas lukturi, lai apžilbinātu Denisu Doroņinu, iegāja spēļu zālē un ne mazāk kā divas reizes iesita viņam ar virvi, kurā piestiprinātas karabīnes, trāpot pa roku un kāju. Turpinot huligāniskās darbības, Mārtiņš Jass ne mazāk kā piecas reizes ar metāla stieni iesita Denisam Doroņinam pa dažādām ķermeņa daļām, iemeta viņam ar krēslu, un ne mazāk kā vienu reizi iesita pa ķermeni ar virvi, kurā piestiprinātas karabīnes.

Huligānisko darbību laikā un nolūkā tīši iznīcināt svešu mantu, Mārtiņš Jass divas reizes ar šķērēm iedūra SIA “Klondaika” piederošā spēļu aparāta ekrānā 811,30 euro vērtībā, to iznīcinot.

Ar šādām savām darbībām Mārtiņš Jass nodarīja Denisam Doroņinam, kurš ir persona, kas vērsās pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, miesas bojājumus: ādas nobrāzumi deguna kaula apvidū, kreisā apakšdelmā un kreisā apakšstilbā, intramuskulāra hematoma kreisā apakšstilbā, kas pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgu veselības traucējumu no 7 dienām līdz 21 dienai, savukārt, Karenam Babajanam nodarīja fiziskas ciešanas.

Šādā veidā Mārtiņš Jass, apzinoties savas rīcības prettiesiskumu, atrodoties publiskā vietā, rupji pārkāpa sabiedrisko kārtību, paužot necieņu pret Karenu Babajanu un Denisu Doroņinu, un sabiedrību kopumā, kā arī traucēja un ignorēja viņu, un citu cilvēku tiesības uz mieru, kā arī traucēja SIA “Klondaika” darbību, turklāt tīši iznīcinot iestādes mantu.

Ar savām darbībām Mārtiņš Jass izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 231. panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[3] Pirmstiesas procesā 2024. gada 29. maijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 433. panta pirmo daļu un 434.panta pirmo daļu Dienvidkurzemes prokuratūras prokurors Bruno Bresis ar apsūdzēto Mārtiņu Jasu noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

[3.1] No vienošanās protokola konstatējams, ka apsūdzētais M.Jass, parakstot apsūdzības izsniegšanas gaitas un vienošanās protokolu, ir piekritis vienošanās procesa piemērošanai, apliecinot, ka viņam ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas līdz ar vienošanās noslēgšanu. M.Jass atzinis, ka krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un viņš piekrīt inkriminēto nodarījumu apjomam un kvalifikācijai, kā arī prokurora lūgtajam soda veidam un mēram.

[3.2] M.Jass pilnībā atzinis savu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 117. panta 2. un 4. punkta, un pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas, un ar apsūdzēto, piedaloties aizstāvei S.Sprūdei ir panākta vienošanās par to, ka prokurors tiesā lūgs piespriest sodu - par noziedzīga nodarījuma, kvalificēta pēc Krimināllikuma 117.panta 2. un 4.punkta, izdarīšanu - brīvības atņemšana 17 (septiņpadsmit) gadi, ar probācijas uzraudzību uz 2 (divi) gadiem. Savukārt, par noziedzīga nodarījuma, kvalificēta pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, izdarīšanu - brīvības atņemšana uz 2 (divi) gadiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, piemērojot daļēju sodu saskaitīšanas principu, galīgo sodu M.Jasam prokurors lūgs noteikt ar brīvības atņemšanu uz 18 (astoņpadsmit) gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz 2 (divi) gadiem.

[4] Ar Kurzemes rajona tiesas 2024.gada 12.jūnija lēmumu lieta nozīmēta iztiesāšanai rakstveida procesā 2024.gada 1.jūlijā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 540.¹ pantu procesa dalībniekiem izskaidrotas tiesības 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam un iesniegt iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Ņemot vērā, ka tiesas noteiktajā termiņā tika saņemti cietušās Kristīne Blokas iebildumi pret vienošanās slēgšanu, lietā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 540.¹ panta ceturtās daļas nosacījumiem tika noteikts mutvārdu process.

[4.1]Ti esas izmeklēšanā vienošanās procesā prokurors B.Bresis izklāstīja vienošanās būtību, norādot, ka ar apsūdzēto M.Jasu, piedaloties aizstāvei S.Sprūdei, ir panākta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, saskaņā ar kuru apsūdzētais ir piekritis vienošanās procesa piemērošanai, viņam ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas līdz ar vienošanās noslēgšanu. M.Jass atzinis, ka krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un viņš piekrīt inkriminēto nodarījumu apjomam un kvalifikācijai, kā arī prokurora lūgtajam soda veidam un mēram. M.Jass atzīst sevi par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 117.panta 2. un 4.punkta, pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, un kriminālprocesā ar apsūdzēto M.Jass panākta vienošanās gan par soda veidu un mēru, gan par cietušo pieteiktajām kaitējuma kompensācijām, ko ir apņēmies atlīdzināt.

Vienojoties par nosakāmo soda veidu un mēru apsūdzētajam, tika ņemti vērā Krimināllikuma 46.pantā paredzētie soda noteikšanas principi, kā arī Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis.

Prokurors lūdz tiesai apstiprināt pirmstiesas procesā noslēgto vienošanos, norādot, ka ar apsūdzēto vienošanās panākta labprātīgi, lūdz ņemt vērā vienošanās protokolā ietverto motivāciju, un ar spriedumu izlemt jautājumus, kas norādīti ierosinājumā.

[4.2] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais M.Jass norādīja, ka saprot, kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanām tiek apsūdzēts. Sevi par vainīgu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 117.panta 2. un 4.punkta, pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, atzina pilnībā un apstiprināja, ka noslēgto vienošanos parakstījis apzināti un labprātīgi, saprot tās sekas un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās. Tāpat apsūdzētais atzina gan cietušo pieteiktās, gan cietušajiem valsts izmaksātas kaitējuma kompensācijas, ko apņēmās atlīdzināt. Lūdz apstiprināt noslēgto vienošanos.

[4.3] Tiesas izmeklēšanā aizstāve S.Sprūde apstiprināja, ka vienošanās ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu tika panākta labprātīgi, viss tika izrunāts un izskaidrots.

[4.4] Cietušais K.Babajans noradīja, piekrīt, ka tiek apstiprināta vienošanās.

[4.5] Cietušais D.Doroņins norādīja, ka nav iebildumu par noslēgto vienošanos.

[4.6] Cietušais Aldis Jass nevēlējās izteikties.

[4.7] Cietušā K.Bloka paziņoja par iebildumiem pret vienošanās apstiprināšanu tiesā, norādot, ka pirmstiesas procesā viņai tika liegta iespēja iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka prokurors, slēdzot ar apsūdzēto vienošanos, neuzaicināja cietušo, nedodot iespēju sniegt paskaidrojumus. Cietušā norāda, ka lietas faktiskie apstākļi un apsūdzība viņai netika izskaidroti. Uzskata ar apsūdzēto panākto vienošanās par sodu par nesamērīgi mazu, ņemot vērā izdarīšanas apstākļus un smagumu.

Cietušā tiesas izmeklēšanā vērsa uzmanību, ka prokurors nav ņēmis vērā apstākli, ka noziegums tika izdarīts mazgadīga bērna klātbūtnē, ka septiņas reizes tika saukta policija. Tāpat netika ņemts vērā, ka pēc nozieguma izdarīšanas notika līķa apgānīšana, kas attiecīgi būtu kvalificējams pēc Krimināllikuma 117. panta 5. punkta.

No vienošanās protokola redzams, ka pirmstiesas izmeklēšanā nav noskaidrots nozieguma izdarīšanas iemesls, un cietušā uzskata, ka procesa virzītājam nav bijusi vēlme to noskaidrot. Par minētajiem apstākļiem, ka slepkavība izdarīta mantkārīgā nolūkā, kas attiecīgi būtu kvalificējams pēc Krimināllikuma 117. panta 9. punkta, sniedza liecības pirmstiesas procesā, informējot par to procesa virzītāju.

Tāpat cietušā uzskata, ka procesa virzītājs nav centies noskaidrot, vai vēl kāda persona atradusies nozieguma izdarīšanas brīdī nozieguma vietā. Lūgums par izziņas pieprasīšanu no mobilo sakaru operatoriem par jebkādu telefona aparātu metadatiem tika noraidīts.

Cietušā K.Bloka uzskata, ka vienošanās protokols nesatur informāciju par to, ka nozieguma izdarīšanas vietā atradās apsūdzētā sieva A.Jasa un viņu mazgadīgā meita, kā arī, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, vēl divas personas, par kuriem tika norādīts procesa virzītājam.

Ņemot vērā to, ka prokurors nav devis iespēju izteikt viedokli par vienošanās noslēgšanu, kā arī netika izsniegti un uzrādīti lietas materiāli, uzskata par neiespējamu apstiprināt noslēgto vienošanos.

[4.8] Juridiskās palīdzības sniedzējs zvērināts advokāts J.Davidovičs tiesas izmeklēšanā, papildinot cietušās K.Blokas teikto, izteica viedokli, ka nepamatoti par atbildību mīkstinošu apstākli atzīts, ka apsūdzētais patiesi nožēlo izdarīto un sadarbojies, izvēloties vienkāršot procesa veidu. Turklāt nav ņemts vērā, ka noziegums tika izdarīts mazgadīga bērna klātbūtnē. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka minētais ir traktējams kā vainu pastiprinošs apstāklis.

Izlasot liecības, ir konstatējama mantkārība par šo zemi, kas ir vēl viens slepkavību pastiprinošs apstāklis, kas nav redzams no vienošanās.

Paša sadarbība un vienošanās par sodu nav atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli. Uzskata, ka nevar atzīt citu apstākli, kas likumā nav paredzēts, jo sadarbība kā tāda ar policiju nav bijusi no apsūdzētā puses. Tas, ka vienkārši M.Jass atzinis savu vainu, nav veicinājis nozieguma atklāšanu vai izmeklēšanu, vai vaļsirdīgi atzinis savu vainu.

Apliecināja, ka iepazinās kopā ar cietušo ar visiem lietas materiāliem. Par vienošanās apstiprināšanu un prokurora lūgto sodu atstāj tiesas ziņā. Lūdz ņemt vērā minētos apstākļus, kas nav norādīti apsūdzībā un vienošanās protokolā.

[5] Pārbaudot pirmstiesas procesā noslēgto vienošanos, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, noklausoties prokurora un apsūdzētā, aizstāves paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem, uzklausot cietušo un advokāta viedokli, tiesa atzīst, ka vienošanās ir noslēgta likumā noteiktajā kārtībā un nav pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums.

[5.1] Kriminālprocesa likuma 539. pants, kurā noteikta krimināllietas sagatavošana izskatīšanai tieši vienošanās procesā, paredz, ka pēc vienošanās procesa kārtībā iesniegtas krimināllietas saņemšanas tiesā tiesnesis papildus šā likuma 486. pantā noteiktajam pārbauda, vai pirmstiesas procesā vienošanās ir noslēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā un vai nav pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums.

Tiesa norāda, ka vienošanās procesa piemērošanas pamatā ir likumpārkāpēja apzināšanās, ka viņš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu un to nožēlo, piekrīt tam, ka pietiek pierādījumu viņa vainai, tādējādi piekrīt arī notiesājoša tiesas sprieduma taisīšanai, līdz ar ko iespējams ātrāk pabeigt lietas izskatīšanu.

Turklāt, vainas atzīšana ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai varētu noslēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Tiesa ņem vērā Senāta izteiktās atziņas nolēmumos, ka vaina nav jāsaprot tikai kā noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses elementa atzīšana, bet gan plašāk - persona atzīst visus apstākļus, uz kuru pamata viņa saucama pie kriminālatbildības.

Bez tam, tiesnesis šajā gadījumā neuzņemas arī pierādīšanas pienākumu, jo tiesnesis valsts apsūdzības uzturētājam neliek pārveidot ne apsūdzības saturu pēc būtības, ne to papildināt.

[5.2] Tiesa, izvērtējot cietušās iebildumus kopsakarā ar tiesisko regulējumu, secina, ka nepieciešamība pēc ātra un efektīva kriminālprocesa tieši izriet no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka katrai personai ir tiesības uz viņas kriminālās apsūdzības lietas savlaicīgu izskatīšanu tiesā.

Tiesa norāda, ka šāda prasība vispārīgi ir ietverta arī Kriminālprocesa likuma 15. pantā, kas paredz tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā, nosakot, ka ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā.

Savukārt minētā likuma 14. pantā tieši noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas, un ka procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.

Tiesa, izvērtējot cietušās iebildumus, ņemot vērā gan apsūdzētā tiesības uz sadarbību, kādas noteiktas Kriminālprocesa likuma 21. pantā, gan pārējo cietušo tiesības uz taisnīgu un savlaicīgu atlīdzinājumu par radīto kaitējumu, atzīst, ka nav pamata lietu iztiesāt vispārējā kārtībā.

Tiesa norāda, ka valsts apsūdzības uzturētāja ziņā ir izlemt, ka persona saucama pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.

[5.3] Attiecībā par cietušās iebildumiem par to, ka prokurors neiepazīstināja ar lietas materiāliem, konstatējams turpmāk minētais.

2023.gada 11.septembrī ar lēmumu K.Bloka tika atzīta par cietušo. Cietušā tika iepazīstināta ar procesuālajām tiesībā un pienākumiem. Lietā konstatējams, ka cietusī aktīvi līdzdarbojusies pirmstiesas izmeklēšanā, izmantojot savas tiesības pieteikt lūgumus, iesniegt iebildumus, sūdzības, izteikt viedokli par pirmstiesas izmeklēšanas gaitu. Tāpat no lietas konstatējams, ka 2024.gada 10.aprīļa lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanas ierosinājumu un krimināllietas materiālu nosūtīšanu prokuratūrai ir paziņots cietušajiem, no kā secināms, ka cietušajai bija zināms, ka lieta tiek nodota Dienvidkurzemes prokuratūrai.

Tiesa norāda, ka Kriminālprocesa likuma 412. panta piektā daļa paredz, ka cietušajam pēc viņa pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kurā persona atzīta par cietušo kriminālprocesā vai ar prokurora piekrišanu iepazīstina ar šiem krimināllietas materiāliem.

[5.4] Attiecībā uz iebildumiem par to, ka prokurors cietušo neinformēja par iespējamo vienošanos slēgšanu ar apsūdzēto, tiesa norāda, ka grozījums Kriminālprocesa likuma 434. pantā, kas stājās spēkā jau 2020. gada 6. jūlijā, tika izstrādāts ar mērķi efektivizēt Kriminālprocesa likuma regulējumu saistībā ar vienošanās piemērošanu pirmstiesas kriminālprocesā. Atbilstoši likuma 434. panta pirmās daļas 2. punktam un 436. pantam prokurors cietušo par vienošanās procesa piemērošanu informēja divreiz, proti, par cietušā tiesībām izteikt viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu, bet, ja kriminālprocess tiek turpināts vienošanās procesā - par cietušā tiesībām tajā. Ievērojot minēto, Kriminālprocesa likuma 434. panta pirmā daļa tika izteikta jaunā redakcijā, no tās izslēdzot prasību par nepieciešamību prokuroram informēt cietušo par viņa tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu.

Kriminālprocesa likuma 436. panta pirmā daļa paredzēja, ka, ja kriminālprocess tiek turpināts kā vienošanās process, procesa virzītājs — prokurors izsniedz cietušajam vienošanās protokola kopiju. Kriminālprocesa likuma 436. panta pirmo daļa tika izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja kriminālprocess tiek turpināts kā vienošanās process, procesa virzītājs — prokurors nosūta cietušajam vienošanās protokola kopiju un informāciju par tiesībām vienošanās procesā.

Līdz ar to, izvērtējot tiesisko regulējumu kopsakarā ar cietušās iebildumiem, tiesa uzskata, ka prokurors nav pieļāvis pārkāpumus, slēdzot vienošanos ar apsūdzēto, jo kriminālprocesā visiem cietušajiem tika nosūtīta gan vienošanās protokola kopija, gan informācija par cietušo tiesībām vienošanās procesā.

[5.5] Tiesa uzskata, ka cietušo tiesības vienošanās procesā netika pārkāptas, jo, ņemot vērā cietušās K.Blokas izteiktos iebildumus, lietā tika noteikts mutvārdu process, par ko tika paziņots cietušām personām, dodot iespēju gan iepazīties ar visiem lietas materiāliem, kas nodoti tiesai, gan izteikties tiesas sēdē.

Tiesa cietušās iebildumus attiecībā uz pierādījumu citādu vērtēšanu atzīst par nepamatotiem. Tiesa, izvērtējot noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, secina, ka nav pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums ne attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju, ne attiecībā uz soda noteikšanu.

Turklāt norādāms, ka tiesnesis, sagatavojot lietu iztiesāšanai, vērtē noslēgtajā vienošanās paredzēto soda veidu tikai gadījumā, ja konstatē, ka izraudzītais soda veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.

[6] Tiesai nav šaubu par apsūdzētā M.Jasa vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 117. panta 2. un 4. punkta, un pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas.

Izvērtējot noslēgto vienošanos par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru atbilstoši Krimināllikuma 35. panta un 46. panta nosacījumiem, tiesa atzīst, ka slēdzot vienošanos, tika ņemts vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturs, radītais kaitējums, apsūdzētā personība, atbildību ietekmējošie apstākļi.

[6.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta piekto daļu, noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma 117. panta 2. un 4. punkta (sprieduma [1] punkts) klasificējams kā sevišķi smags noziegums, par kura izdarīšanu paredzēts sods - mūža ieslodzījums, brīvības atņemšana no desmit līdz divdesmit gadiem, un ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Savukārt, saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas (sprieduma [2] punkts) klasificējams kā smags noziegums, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods.

[6.3] Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka M.Jass agrāk sodīts 2006. gadā, sodāmība dzēsta, pastāvīga dzīvesvieta, ieguvis pamatizglītību, pirms noziegumu izdarīšanas nestrādāja, apgādībā divas nepilngadīgas personas.

[6.4] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, ka apsūdzētais M.Jass atzina savu vainu abu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un izdarīto nožēloja.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu apsūdzētā atbildību abu noziegumu izdarīšanā pastiprina apstāklis, ka noziedzīgie nodarījumi izdarīti alkohola ietekmē.

Slēdzot vienošanos ar apsūdzēto, tik ņemts vērā apstāklis, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21. pantā noteiktās tiesības uz sadarbību, veicinot un atbalstot vienkāršotu kriminālprocesa norisi. Vienlaicīgi tiesa norāda, ka iepriekš minētais nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47. panta izpratnē, kā to pamatoti tiesas izmeklēšanā norādīja arī prokurors, bet tiek ņemts vērā pie soda noteikšanas.

[6.5] Nosakot sodu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 117. panta 2. un 4.punkta, tika ņemts vērā, ka apsūdzētais izdarījis tīšu, sevišķi smagu noziegumu, kam ir sevišķi augsta sabiedriskā bīstamība jeb apdraudējuma raksturs. Pie soda noteikšanas tika ņemts vērā, ka apsūdzētajam rīkojoties intensīvi un mērķtiecīgi, iestājās neatgriezeniskas sekas, apzināti izdarot uzbrukumu savai vecmammai, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, liecina par apsūdzētā deformēto izpratni par sociāli pieņemamas rīcības robežām, un kas ar lielu varbūtības pakāpi var novest pie to pārkāpšanas nākotnē.

Konstatējot, ka noziegums (sprieduma [1] punkts) izdarīts, pastāvot diviem kvalificējošiem apstākļiem, un vienam atbildību pastiprinošam apstāklim, valsts apsūdzības uzturētājs atzina, ka M.Jasam ir nosakāms sods ilgstošas brīvības atņemšanas veidā, tuvinot panta sankcijas maksimālajai robežai, izolējot viņu no sabiedrības, kuras elementāras kopdzīves principus viņš apzināti ignorējis. Nosakot soda mēru, prokurors ņēmis vērā sabiedrības drošības intereses.

Turklāt, ņemams vērā, ka M.Jass izdarījis slepkavību, konstatējot divos pantā minētajos apstākļos, un katrs no pantā ietvertajiem apstākļiem ir ar patstāvīgu nozīmi. Tiesa norāda, ka vairāku kvalificējošo pazīmju kopums - bezpalīdzības stāvoklis un sevišķa cietsirdība ir ņemts vērā pie soda noteikšanas.

[6.6] Attiecībā uz izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas (sprieduma [2] punkts), tika ņemts vērā, ka M.Jass publiskā vietā, ignorējot sabiedrībā vispārpieņemtās normas, nostādot savas intereses augstāk par citu personu interesēm un pamattiesībām, veicot huligāniskas darbības pret cietušajiem, nodarot viņiem morālas un fiziskas ciešanas. Tādējādi valsts apsūdzības uzturētājs pamatoti sodu noteicis brīvības atņemšanas veidā.

[6.7] Izvērtējot noziedzīgo nodarījumu smagumu un raksturu, kā arī to, ka noziegumu izdarīšanas laikā juridiski nesodīts, savu vainu noziegumu izdarīšanā ir atzinis un nožēlo izdarīto, izmantojot tiesības uz sadarbību, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un trešās daļas nosacījumiem, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, var tikt piemērots apsūdzētajam M.Jasam labvēlīgais daļējas sodu saskaitīšanas princips, kas nav ne vieglākais, ne bargākais likumā paredzētais, ņemot vērā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka, daļēji saskaitot noteiktos sodus, taisnīgs un izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un apsūdzētā M.Jasa personībai atbilstošs sods, ir brīvības atņemšana uz 18 (astoņpadsmit) gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz 2 (divi) gadiem, kā to lūdza prokurors.

[7] Tie sa, pārbaudot 2024. gada 29. maijā noslēgto vienošanos, atzīst, ka vienošanās protokols atbilst Kriminālprocesa likuma 433.-437.pantā noteiktajām prasībām.

Tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu izvirzītajā apsūdzībā norādītajos faktiskajos apstākļos, apsūdzētā darbības kvalificējamas pēc Krimināllikuma 117. panta 2. un 4. punkta, pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas (sprieduma [1] un [2] punkts).

Tiesa atzīst, ka vienošanās protokolā norādītais sods ir samērīgs katram izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam un atbilstošs M.Jasa personībai.

Tiesai nav šaubu, ka apsūdzētais vienošanos parakstījis apzināti un labprātīgi, saprotot tās sekas un piekrītot, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās, ko tiesas izmeklēšanā arī apstiprināja aizstāve.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka taisāms notiesājošs spriedums, apstiprinot pirmstiesas procesā noslēgto vienošanos un piespriežot M.Jasam vienošanās protokolā norādīto sodu.

[8] Pir mstiesas izmeklēšanā 2023. gada 23. augustā M.Jasam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Ar Kurzemes rajona tiesas 2023. gada 23. oktobra, 2023. gada 19. decembra, 2024. gada 19. februāra un 2024. gada 23. aprīļa lēmumiem M.Jasam piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājums atstāts negrozīts.

Lai nodrošinātu sprieduma izpildi, M.Jasam piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājums atstājams spēkā līdz spriedums stāsies spēkā.

[8.1] Apsūdzētais M.Jass tika aizturēts 2023. gada 22. augustā plkst.03.20.

No aizstāves S.Sprūdes paziņojuma par valsts nodrošinātās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā konstatējams, ka jautājums par drošības līdzekļa - apcietinājums piemērošanu tika lemts tiesas sēdē 2024. gada 23. augustā plskt.15.00, līdz ar to aizturēšanā pavadītais laiks skaitāms kā brīvības atņemšanas soda 2 (divi) dienas.

[8.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturtās daļas nosacījumiem brīvības atņemšanas soda laikā M.Jasam ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2023. gada 22. augusta līdz 23. augustam, un apcietinājumā pavadītais laiks no 2023. gada 23. augusta.

[9] Kaitējuma kompensācija.

[9.1] Lietā cietušie pieteikuši kaitējuma kompensācijas: SIA “Klondaika” par mantisko zaudējumu 1319,94 euro, Deniss Doroņins par mantisko zaudējumu - 127,48 euro, Karens Babajans par morālo aizskārumu - 500 euro.

Apsūdzētais M.Jass kaitējuma kompensāciju apmēru atzina pilnībā, kā arī apņēmās atlīdzināt cietušajiem radīto mantisko kaitējumu un morālo aizskārumu.

[9.2] Ievērojot tiesisko regulējumu un objektīvi izvērtējot lietā esošos cietušo kaitējuma kompensācijas pieteikumus par radīto kaitējumu, tiesa atzīst, ka pieteikumi ir pamatoti un apmierināmi pilnā apjomā, jo zaudējumu atlīdzināšana cietušajam ir galvenais līdzeklis viņu subjektīvo tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanā.

Apsūdzētā M.Jasa vainīgums noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā (sprieduma [1] un [2] punkts), kuru rezultātā cietušajiem radies kaitējums, ir pilnībā pierādīts, apsūdzētais cietušo pieteikto mantiskā kaitējuma un morālā aizskāruma apmēru atzina, par ko kriminālprocesā valsts apsūdzības uzturētājs panāca vienošanos, līdz ar to radītais kaitējums katram cietušajam saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1. punktu piedzenams no apsūdzētā.

[9.3] Ar Tiesu administrācijas 2024. gada 6. marta lēmumiem cietušajiem A.Jasam un K.Blokai katram izmaksāta valsts kompensācija 1550 euro, kopā 3100 euro apmērā.

Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.¹ panta 2. punktā noteikts, ka pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju ir noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kurš atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu [..].

[9.4] Apsūdzētajam M.Jasam saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528. panta pirmās daļas 9. punktu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai atlīdzināšanai 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā par kaitējuma piedziņu, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu atlīdzināšanu.

[10] Procesuālie izdevumi.

[10.1] Apsūdzētajam M.Jasam kriminālprocesā juridisko palīdzību sniedza zvērināta advokāte S.Sprūde, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84. pantu un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājami kopā 1150 euro.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktu, 368. panta pirmo daļu procesuālie izdevumi 880 euro, par kuriem apsūdzētais tika informēts,

piekrītot pirmstiesas procesā slēgt vienošanos, piedzenami no apsūdzētā, jo tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85. pantā paredzētos vai citus apstākļus, kas būtu par pamatu atbrīvošanai pilnībā no to segšanas. Tiesas vērtējumā šie procesuālie izdevumi ir samērojami ar apsūdzētā mantisko stāvokli un ir piedzenami no apsūdzētā valsts labā.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka apsūdzētais M.Jass ir daļēji atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas, kas radušies pirmās instances tiesā. Proti, pēc krimināllietas saņemšanas tiesā, lietā tika noteikts rakstveida process, pēc kā tika pārskatīts piemērotais drošības līdzeklis. Ņemot vērā, ka lietā tika saņemti cietušās K.Blokas iebildumi pret rakstveida procesu, lietā tika noteikts mutvārdu process, līdz ar ko apsūdzētajam radās procesuālie izdevumi, saņemot juridisko palīdzību. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais neiebilda pret rakstveida procesu, tādējādi sadarbojoties un vienkāršojot procesu, līdz ar ko tiesa atzīst par iespējamu daļēji atbrīvot apsūdzēto no procesuālo izdevumu 270 euro samaksas.

[10.2] Apsūdzētajam atbilstoši Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 2. punktam procesuālo izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai nosakāms 30 dienu termiņš no nolēmuma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu atlīdzināšanu.

[11] Lietiskie pierādījumi un dokumenti.

[11.1] Saskaņā ar kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu lietiskie pierādījumi kriminālprocesā atbilstoši prokurora ierosinājumā par vienošanās apstiprināšanu un soda piemērošanu lietisko pierādījumu sarakstam no 5.1.-5.22.punktam, kas glabājas Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē, Bāriņu ielā 3, Liepājā, lietisko pierādījumu telpā, pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināmi.

[11.2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135. panta otro daļu dokumenti ar tajā iekļauto saturisko informāciju kriminālprocesā atbilstoši prokurora ierosinājumā norādītajam dokumentu sarakstam no 5.23.-5.29.punktam atstājami glabāties pie krimināllietas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511. pantu, 540. pantu, 540.¹ panta ceturto daļu, 541. pantu, 542. panta pirmās daļas 3. punktu, 543. pantu, tiesa

n o s p r i e d a

Mārtiņu Jasu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 117. panta 2. un 4. punkta.

Mārtiņu Jasu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas.

Apstiprināt starp Dienvidkurzemes prokuratūras prokuroru Bruno Bresi un apsūdzēto Mārtiņu Jasu 2024. gada 29. maijā noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, un piespriest tajā paredzēto soda veidu un mēru.

Mārtiņu Jasu sodīt par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 117. panta 2. un 4. punkta ar brīvības atņemšanu uz 17 (septiņpadsmit) gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz 2 (divi) gadiem.

Mārtiņu Jasu sodīt par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 (divi) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu Mārtiņam Jasam noteikt - brīvības atņemšana uz 18 (astoņpadsmit) gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz 2 (divi) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu Mārtiņam Jasam brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2023. gada 22. augusta līdz 23. augustam, kas atbilst brīvības atņemšanas soda 2 (divi) dienām, un apcietinājumā pavadīto laiku no 2023. gada 23. augusta.

Mārtiņam Jasam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu pēc sprieduma spēkā stāšanās atcelt.

Piedzīt no Mārtiņa Jasa valsts labā izmaksāto valsts kompensāciju cietušajiem Kristīnei Blokai un Aldim Jasam 3100 euro (trīs tūkstoši viens simts euro).

Piedzīt no Mārtiņa Jasa SIA “Klondaika”, reģistrācijas Nr. 40003171152, labā kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 1319,94 euro (viens tūkstotis trīs simti deviņpadsmit euro 94 centi).

Piedzīt no Mārtiņa Jasa cietušā Denisa Doroņina labā kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 127,48 euro (viens simts divdesmit septiņi euro un 48 centi).

Piedzīt no Mārtiņa Jasa cietušā Karena Babajana labā kaitējuma kompensāciju par morālo aizskārumu 500 euro (pieci simti euro).

Piedzīt no Mārtiņa Jasa valsts labā procesuālos izdevumus 880 euro (astoņi simti astoņdesmit euro) par aizstāvja valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā.

Daļēji atbrīvot Mārtiņu Jasu no procesuālo izdevumu samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā, un procesuālos izdevumus 270 euro (divi simti septiņdesmit euro) apmērā segt no valsts līdzekļiem.

Noteikt kaitējuma kompensācijas un procesuālo izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu Mārtiņam Jasam maksājumu apliecinošus dokumentus iesniegt Kurzemes rajona tiesas Ventspilī kancelejā.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 138.² panta 2. punktu Mārtiņam Jasam ir pienākums nākamajā darba dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes pieteikties papildsoda - probācijas uzraudzība - uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas, - Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta.

Lietiskos pierādījumus kriminālprocesā, kas glabājas Bāriņu ielā 3, Liepājā, lietisko pierādījumu telpā:

- 2gab. sirmi mati no skandas, kas ievietoti aploksnē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-146374 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas ievietots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

a sinīm līdzīgas vielas nomazgājums no skandas virsmas, kas iepakots aploksnē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-146375 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas nomazgājuma atlikums ievietots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- skanda, kas iepakota papīra maisā, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-146376 (pēc lietisko pierādījumu tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma sniegšanas iepakota papīra maisā, kas aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.0536974);

- asinīm līdzīgas vielas nomazgājums, kas iepakots aploksnē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-146377 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas nomazgājuma atlikums ievietots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- vates tampons ar asinīm līdzīgas vielas paraugu no peļķes istabā, kas iepakots papīra aploksnē, kas aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.21-146378 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas nomazgājuma atlikums ievietots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21- 389568),

- virsjaka ar asinīm līdzīgas vielas pēdām, kas iepakota drošības maisā, kas aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.15188281 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- džinsa bikses, kas iepakotas papīra maisā, kas aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.21- 161274 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- apakšbikses, kas iepakotas papīra maisā un aizzīmogotas ar drošības uzlīmi Nr.21- 161275 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- 2 gab. zeķes, kas iepakotas papīra maisā un aizzīmogotas ar drošības uzlīmi Nr.21- 161276 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- auduma josta, kas iepakota papīra maisā un aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21- 161277 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- labās kājas gumijas zābaks, kas iepakots papīra maisā un aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.21-161278 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- kreisās kājas gumijas zābaks, kas iepakots papīra maisā un aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.21-161279 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- no M.Jasa roku plaukstām izņemti 2 gab. asins nomazgājumi, kas iepakoti aploksnē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-161282 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- M.Jasa izņemti viņa labās un kreisās rokas nagi un zemnagu saturs, kas iepakots aploksnē un aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.21-161281 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- no M.Jasa izņemtie siekalu paraugi (DNS) kas iepakots aploksnē un aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.21-161280 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- no A.Gūtmanes līķa izņemtie kreisās rokas visu pirkstu nagi ar zemnagu saturu, kas iepakoti aploksnē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi 21-232519 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- no A.Gūtmanes līķa izņemtie labās rokas visu pirkstu nagi ar zemnagu saturu, kas iepakoti aploksnē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-232520 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- vates tampons ar no A.Gūtmanes līķa galvaskausa izņemto asins nomazgājumu, kas iepakots aploksnē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-232521 (pēc DNS ekspertīzes veikšanas, iepakots kartona kastē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-389568);

- metāla kanna, kas iepakota melnā polietilēna maisā un aizzīmogota ar drošības savilcēju Nr.8936093 (pēc lietisko pierādījumu tiesu medicīniskās ekspertīzes iepakota melnā polietilēna maisā, kas aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.0536975);

- aploksne ar 1 vates tamponu ar asins pēdu nomazgājumu no metāla kannas, kas tika aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.21-146391 (pēc papildus bioloģiskās DNS ekspertīzes nomazgājumu atlikums iepakots aploksnē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-149347);

- 3 gab. mati, kas tika iepakoti papīra aploksnē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21- 146392 (pēc papildus bioloģiskās DNS ekspertīzes matiem līdzīgie fragmenti iepakoti papīra aploksnē, kas aizzīmogota ar drošības uzlīmi Nr.21-149347);

- A.Gūtmanes tumšs T krekls, apakšbikses, krūšturis, kas viņai bija mugurā brīdī, kad tika veikta A.Gūtmanes līķa apskate, kas iepakots papīra maisā, kas aizzīmogots ar drošības uzlīmi Nr.21-129985; - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.

Lietai pievienotos dokumentus ar tajā iekļauto saturisko informāciju:

- 1 gab. DVD-R disks ar video ierakstu no VP dienesta transportlīdzekļa, kurā redzama VP darbinieku 21.08.2023. saruna ar A.Jasu, A.Gūtmani, M.Jasu;

- 3 gab. DVD-R diski ar video novērošanas kameru ierakstiem no dienesta a/m no notikuma vietas 22.08.2023; aploksne ar 3 gab. DVD+R diskiem, kas atspoguļo liecinieces A.Jasas 25.08.2023. liecību pārbaudi uz vietas;

- aploksne ar 1 gab. CD-R disku ar 22.08.2023. sarunām starp A.Jasu un 112 dispečeru;

- aploksne ar 1 gab. Aolin DVD-R disku, kurā ierakstīta 19.08.2023. notikuma “Pavāros”, Aizputes pagastā, gaita;

- aploksne ar 1 gab. DVD-R disks “Freestyle” ar video novērošanas kameru ierakstiem 30.07.2023. no Stendera ielas 3, Liepājā, SIA “Klondaika” telpām;

- CD-R disks, kas satur 30.07.2023. video novērošanas kameru ierakstu no A.Gricjus ķermeņa kameras - atstāt glabāties pie krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt Kurzemes apgabaltiesā par vienošanas procesa kārtības pārkāpumiem vai Krimināllikuma normu pārkāpumiem 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamība tiesas kancelejā 2024. gada 12. jūlijā.

Tiesnese Guna Troika

Novērtē šo rakstu: