Pateicoties tiesneses pretimnākšanai, miljonāram Fiļam izdevies tikt pie bijušās sievas bankas konta izdrukām
PIETIEK27.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Sandras Meliņas pretimnākšanai, kādreizējam baņķierim Oļegam Fiļam ir izdevies tikt pie savas bijušās sievas Luminor bankas konta izdrukām, turklāt tas noticis, izskatot it kā nesaistītu civillietu – miljonāra pieteikumu par vēlmi atgūt sievai laulības dzīves laikā pasniegtās vērtīgākās dāvanas.
Iepriekš tiesnese Meliņa plašāku atpazīstamību bija guvusi, 2014. gadā goda un cieņas aizskaršanās lietā apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā.
Sprūds bija lūdzis tiesu apķīlāt žurnāla Ir izdevēja naudu un mantu nepilnu 23 tūkstošu eiro apmērā, jo tieši šādu summu viņš bija vēlējies no izdevēja saņemt par sava goda un cieņas aizskaršanu kādā publikācijā. Tiesnese Meliņa šo prasību uzskatīja par pamatotu un nolēma apķīlāt žurnāla izdevēja naudu un mantu.
Vēlāk tiesa maksātnespējas administratora prasības šajā lietā pilnībā noraidīja, taču tagad tiesnese Meliņa ir izrādījusi pretimnākšanu citam turīgam cilvēkam un 2018. gada 5. decembrī pieprasījusi bankai izsniegt Fiļa bijušās sievas bankas konta izdruku, lai to nodotu vīram. Tas arī ticis izdarīts.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošie tiesas materiāli, iespēju iepazīties ar bijušās dzīvesbiedrenes bankas konta izdrukām bija pieprasījis eksbaņķieris Fiļs, un vispirms tiesnese Meliņa bija mēģinājusi tās iegūt no materiāliem kriminālprocesā, kura sākšanu ir panācis Fiļs, kā pamatojumu tam minot, ka viņa bijusī sieva nākotnē varētu neatdot viņas biznesam izsniegtos aizdevumus.
Taču šis mēģinājums bija beidzies ar neveiksmi. Kā aprakstīts Tieslietu ministrijas dokumentā saistībā ar šo tiesvedību, ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas priekšnieces vietnieces 2018. gada 22. novembra vēstuli atteikts izsniegt tiesai pieprasīto informāciju, noradot, ka procesa virzītāja nav konstatējusi likumīgu pamatu izsniegt krimināllieta esošos materiālus”.
Tomēr pēc šī atteikuma tiesnese Meliņa ir atradusi jaunu risinājumu, kā apmierināt bijušā baņķiera prasību, un pagājušā gada 5. decembrī bijušās Fiļa dzīvesbiedres bankas konta izdruku pieprasījusi izsniegt pašai Luminor bankai, ko tā arī ir izdarījusi.
Interesanti, ka šo lēmumu par šādu pieprasījumu tiesnese Meliņa ir pieņēmusi pati, ārpus tiesas sēdes, nenoskaidrojot pārējo lietas dalībnieku viedokļus.
Civilprocesa likuma 112. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīgi pieprasīt rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām. Kā tieši kādreizējā baņķiera bijušās sievas bankas konta izdrukas varētu būt pierādījums lietā, kurā Fiļs vēlas no viņas atgūt dārglietas, divas automašīnas un vienu skuteri, gan nav zināms.
Kā zināms Pietiek, par šo tiesneses Meliņas rīcību ir iesniegta sūdzība Tieslietu ministrijā, taču tā sniegusi atbildi, ka „Tieslietu ministrija (tieslietu ministrs), realizējot tiesu organizatorisko vadību, minētās funkcijas izpildē nav tiesīga iejaukties tiesas spriešanā pēc būtības, izvērtēt tiesu (tiesnešu) pieņemtos nolēmumus, atcelt tos vai pārvērtēt to, kā tiesa izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, analizējusi pierādījumus lietā un motivējusi pieņemto nolēmumu”.
Līdz ar to, kā uzskata ministrija, arī attiecībā uz tiesneses Meliņas rīcību tā, „realizējot tiesu darba organizācijas uzraudzību, nav tiesīga izvērtēt tiesneša lēmuma par lūguma par pierādījumu pieprasīšanu pamatotību un tiesiskumu”. Turklāt neesot skaidrs, kā Fiļa bijušās sievas „tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību pārkāpums izriet no apstākļa, ka viņas personīgā konta izraksta dati būs pieejami prasītājam”.
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
