Pati no sevis nāk prātā doma par klasisku kancelēšanas gadījumu
Guntis Berelis13.11.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
no malas
25.11.2022. 13:51»
paklau
neaicini bet papēti pats
man viss diezgan skaidrs, vienkārši iegribējās "palīdzēt" ļaudīm, kuri vairāk tic savai (vai citu, mērķtiecīgi "pasniegtai") fantāzijai.
paklau
24.11.2022. 21:58»
no malas
"K.Vērpe un E.Vērpe- dēls tēvam prasa finansējumu savam projektam....) aicinu mazliet papētīt KKF darbības principus, tad varbūt arī visi "Vērpes" no galvas pazudīs
neaicini bet papēti pats...
Jumis
23.11.2022. 12:47...(plus kādas 700 publikācijas periodikā) ....
ja raksta autoram ir tik daudz publikācijas, tad jau var gandrīz nešaubīgi teikt, ka ir varai pietuvinātais...vai vismaz tāds bijis...Jo nepietuvināto publikācijas noraida gandrīz 100% gadījumu...
straumeverpeškelemartinson....
16.11.2022. 14:24visi viena tēva bērni?????????????????????????kuļtura
no malas
14.11.2022. 11:54»
šī ģimene mūžīgi būs pie sadales
vērpe un sieva krastiņa - šitais pārītis Latvijā (laikam jau divdesmit gadus KKFondā ) nosaka , kuram dot un kuram nedot finansējumu. Draugu būšana, pazīšanās utt. - ne viens vien ir sūdzējies par šo midzeni, kurā iekļūt var tikai ģimenei lojālie...
"K.Vērpe un E.Vērpe- dēls tēvam prasa finansējumu savam projektam....) aicinu mazliet papētīt KKF darbības principus, tad varbūt arī visi "Vērpes" no galvas pazudīs
prata
13.11.2022. 23:00Nav ko ķert kreņķi- polirakstniekiem tagad liels pieprasījums. Vairums jau nio tiem darboņām vispār nespēj teikumu uzrakstīt. Un maksā jau tur labāk nekā par grāmatām. Bet tekstiņus medijiem ko šiem runāt- tā vispār medusmaize! Šajā feiku pasaulē jau neviens nevar palikt ar skaidru prātu
šī ģimene mūžīgi būs pie sadales
13.11.2022. 20:15vērpe un sieva krastiņa - šitais pārītis Latvijā (laikam jau divdesmit gadus KKFondā ) nosaka , kuram dot un kuram nedot finansējumu. Draugu būšana, pazīšanās utt. - ne viens vien ir sūdzējies par šo midzeni, kurā iekļūt var tikai ģimenei lojālie.
pietiek.com reiz bja pat raksts par šo ģimenes ligzdu, kas savstarpēji viens otram izpalīdz par valsts naudu.(K.Vērpe un E.Vērpe- dēls tēvam prasa finansējumu savam projektam, loģiski kurš tēvs atteiks dēlam, kā tur tas juceklis beidzās, nepasekoju .. )
mars
13.11.2022. 19:27jau vairāk kā 20 gadus sēž vienā ienesīgā vietā, kā vecca mēebele ar brrežņjeva dogmām, finnanssēem - savējieem draudziņiem,paziņjām, huntas režjīma
piepras.izpildei. uzpirktie medija žurnaļug- huntas
HT
13.11.2022. 13:25»
Hm
Kurš tagad vada VKKF
Vada Edgars Vērpe.
VKKF padomes sastāvs
Dace Bluķe
- padomes priekšsēdētāja
Dace Jurka
Edgars Saksons
Līga Šulca
Anete Karlsone
Agnese Lāce
Agrita Ozola
Alise Ģelze
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
Nauris Puntulis
Ināra Dundure
Māris Čačka
Kārlis Krūmiņš
VKKF Literatūras nozares ekspertu komisija
Maira Dobele
Maira Dobele. Dokumentālā kino režisore, rakstniece un publiciste. Ar literatūras un kino nozarēm saistītu starptautisku projektu vadītāja.
Inga Bondarjuka- Mrazauskas - literarūras ekspertu komisijas priekšsēdētāja.
Latvijas literatūras eksporta platformas "Latvian Literature" vadītāja, kultūras menedžere ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi literatūras un grāmatniecības projektu īstenošanā.
Aluse Nīgale.
Zanda Gūtmane. Literatūrzinātniece un recenzente, Liepājas Universitātes profesore un pētniece. Pieredze kultūras projektu un literatūras vērtēšanā.
Anna Rancāne. Dzejniece, dramaturģe. Kā literāro tekstu autore piedalījusies vairākos kultūras projektos Latgalē. Ikdienā strādā Rēzeknes novada pašvaldībā.
Ingmāra Balode. Dzejniece, atdzejotāja, tulkotāja, redaktore. Nodarbojas galvenokārt ar poļu mūsdienu literatūru, tulko un atdzejo arī no vairākām citām valodām. Vieslektore Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilggadēja pieredze kultūras medijos satura radīšanas un redakcijas darbā; pieredze arī starptautiskos kultūras projektos, literatūras jomas un starpnozaru ekspertu komisijās.
Vita Mekša. Jūrmalas Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre. Kopš 2007. gada pieredze projektu izstrādē bibliotēku un muzeju darbā, literāru pasākumu un izstāžu veidošanā.
HT
13.11.2022. 13:24»
no malas
kādā sakarā Vērpes bilde?! Aizdomas, ka "ielicējiem" kārtējo reizi nav nekādas sajēgas par tēmu
Valsts kultūrkapitāla fonda darbinieki
Vārds uzvārds
Amats
E-pasts
Tālrunis
Edgars Vērpe
direktors
no malas
13.11.2022. 13:17»
Hm
Kurš tagad vada VKKF
ko nozīmē "vada"? Varbūt tomēr šajā gadījumā svarīgi ir naudas sadales lēmumu pieņēmēji? (un tas nu noteikti nav Vērpe)
Hm
13.11.2022. 12:37»
no malas
kādā sakarā Vērpes bilde?! Aizdomas, ka "ielicējiem" kārtējo reizi nav nekādas sajēgas par tēmu
Kurš tagad vada VKKF?
Atis Priedītis
13.11.2022. 11:34Kancelēšanas iemesls var būt arī tīri politisks. Latvijā šobrīd nav iespējams izdot grāmatas, kurās tiek rakstīts par patiesām VDK vajāšanām okupācijas beigu periodā. Jo neskatoties uz to, ka šādu vajāšanu esamība pasaulē tiek atzīta, Latvijā tā tiek pilnībā noklusēta. Pārāk daudz Latvijas slavenību bija šajās vajāšanās iesaistīts un cilvēki neko par to uzzināt nedrīkst.
no malas
13.11.2022. 11:21kādā sakarā Vērpes bilde?! Aizdomas, ka "ielicējiem" kārtējo reizi nav nekādas sajēgas par tēmu
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
