Pati no sevis nāk prātā doma par klasisku kancelēšanas gadījumu
Guntis Berelis13.11.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
no malas
25.11.2022. 13:51»
paklau
neaicini bet papēti pats
man viss diezgan skaidrs, vienkārši iegribējās "palīdzēt" ļaudīm, kuri vairāk tic savai (vai citu, mērķtiecīgi "pasniegtai") fantāzijai.
paklau
24.11.2022. 21:58»
no malas
"K.Vērpe un E.Vērpe- dēls tēvam prasa finansējumu savam projektam....) aicinu mazliet papētīt KKF darbības principus, tad varbūt arī visi "Vērpes" no galvas pazudīs
neaicini bet papēti pats...
Jumis
23.11.2022. 12:47...(plus kādas 700 publikācijas periodikā) ....
ja raksta autoram ir tik daudz publikācijas, tad jau var gandrīz nešaubīgi teikt, ka ir varai pietuvinātais...vai vismaz tāds bijis...Jo nepietuvināto publikācijas noraida gandrīz 100% gadījumu...
straumeverpeškelemartinson....
16.11.2022. 14:24visi viena tēva bērni?????????????????????????kuļtura
no malas
14.11.2022. 11:54»
šī ģimene mūžīgi būs pie sadales
vērpe un sieva krastiņa - šitais pārītis Latvijā (laikam jau divdesmit gadus KKFondā ) nosaka , kuram dot un kuram nedot finansējumu. Draugu būšana, pazīšanās utt. - ne viens vien ir sūdzējies par šo midzeni, kurā iekļūt var tikai ģimenei lojālie...
"K.Vērpe un E.Vērpe- dēls tēvam prasa finansējumu savam projektam....) aicinu mazliet papētīt KKF darbības principus, tad varbūt arī visi "Vērpes" no galvas pazudīs
prata
13.11.2022. 23:00Nav ko ķert kreņķi- polirakstniekiem tagad liels pieprasījums. Vairums jau nio tiem darboņām vispār nespēj teikumu uzrakstīt. Un maksā jau tur labāk nekā par grāmatām. Bet tekstiņus medijiem ko šiem runāt- tā vispār medusmaize! Šajā feiku pasaulē jau neviens nevar palikt ar skaidru prātu
šī ģimene mūžīgi būs pie sadales
13.11.2022. 20:15vērpe un sieva krastiņa - šitais pārītis Latvijā (laikam jau divdesmit gadus KKFondā ) nosaka , kuram dot un kuram nedot finansējumu. Draugu būšana, pazīšanās utt. - ne viens vien ir sūdzējies par šo midzeni, kurā iekļūt var tikai ģimenei lojālie.
pietiek.com reiz bja pat raksts par šo ģimenes ligzdu, kas savstarpēji viens otram izpalīdz par valsts naudu.(K.Vērpe un E.Vērpe- dēls tēvam prasa finansējumu savam projektam, loģiski kurš tēvs atteiks dēlam, kā tur tas juceklis beidzās, nepasekoju .. )
mars
13.11.2022. 19:27jau vairāk kā 20 gadus sēž vienā ienesīgā vietā, kā vecca mēebele ar brrežņjeva dogmām, finnanssēem - savējieem draudziņiem,paziņjām, huntas režjīma
piepras.izpildei. uzpirktie medija žurnaļug- huntas
HT
13.11.2022. 13:25»
Hm
Kurš tagad vada VKKF
Vada Edgars Vērpe.
VKKF padomes sastāvs
Dace Bluķe
- padomes priekšsēdētāja
Dace Jurka
Edgars Saksons
Līga Šulca
Anete Karlsone
Agnese Lāce
Agrita Ozola
Alise Ģelze
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
Nauris Puntulis
Ināra Dundure
Māris Čačka
Kārlis Krūmiņš
VKKF Literatūras nozares ekspertu komisija
Maira Dobele
Maira Dobele. Dokumentālā kino režisore, rakstniece un publiciste. Ar literatūras un kino nozarēm saistītu starptautisku projektu vadītāja.
Inga Bondarjuka- Mrazauskas - literarūras ekspertu komisijas priekšsēdētāja.
Latvijas literatūras eksporta platformas "Latvian Literature" vadītāja, kultūras menedžere ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi literatūras un grāmatniecības projektu īstenošanā.
Aluse Nīgale.
Zanda Gūtmane. Literatūrzinātniece un recenzente, Liepājas Universitātes profesore un pētniece. Pieredze kultūras projektu un literatūras vērtēšanā.
Anna Rancāne. Dzejniece, dramaturģe. Kā literāro tekstu autore piedalījusies vairākos kultūras projektos Latgalē. Ikdienā strādā Rēzeknes novada pašvaldībā.
Ingmāra Balode. Dzejniece, atdzejotāja, tulkotāja, redaktore. Nodarbojas galvenokārt ar poļu mūsdienu literatūru, tulko un atdzejo arī no vairākām citām valodām. Vieslektore Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilggadēja pieredze kultūras medijos satura radīšanas un redakcijas darbā; pieredze arī starptautiskos kultūras projektos, literatūras jomas un starpnozaru ekspertu komisijās.
Vita Mekša. Jūrmalas Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre. Kopš 2007. gada pieredze projektu izstrādē bibliotēku un muzeju darbā, literāru pasākumu un izstāžu veidošanā.
HT
13.11.2022. 13:24»
no malas
kādā sakarā Vērpes bilde?! Aizdomas, ka "ielicējiem" kārtējo reizi nav nekādas sajēgas par tēmu
Valsts kultūrkapitāla fonda darbinieki
Vārds uzvārds
Amats
E-pasts
Tālrunis
Edgars Vērpe
direktors
no malas
13.11.2022. 13:17»
Hm
Kurš tagad vada VKKF
ko nozīmē "vada"? Varbūt tomēr šajā gadījumā svarīgi ir naudas sadales lēmumu pieņēmēji? (un tas nu noteikti nav Vērpe)
Hm
13.11.2022. 12:37»
no malas
kādā sakarā Vērpes bilde?! Aizdomas, ka "ielicējiem" kārtējo reizi nav nekādas sajēgas par tēmu
Kurš tagad vada VKKF?
Atis Priedītis
13.11.2022. 11:34Kancelēšanas iemesls var būt arī tīri politisks. Latvijā šobrīd nav iespējams izdot grāmatas, kurās tiek rakstīts par patiesām VDK vajāšanām okupācijas beigu periodā. Jo neskatoties uz to, ka šādu vajāšanu esamība pasaulē tiek atzīta, Latvijā tā tiek pilnībā noklusēta. Pārāk daudz Latvijas slavenību bija šajās vajāšanās iesaistīts un cilvēki neko par to uzzināt nedrīkst.
no malas
13.11.2022. 11:21kādā sakarā Vērpes bilde?! Aizdomas, ka "ielicējiem" kārtējo reizi nav nekādas sajēgas par tēmu
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
