Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Patiesība darīs jūs brīvus

Krišjānis Lācis
06.03.2022.
Komentāri (52)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Krievijas ilgu laiku gatavotā iebrukuma pagāja tikai burtiski divas dienas, kurās latviešu tauta šķita esam vienota taisnīgās dusmās, kas beidzot varētu aizvest līdz izlēmīgai rīcībai un ļautu ķerties pie 30 gadus mērķtiecīgi notušētā padomju kolonistu jautājuma nopietnākas risināšanas, līdz itin ātri politiskās, mediju un akadēmiskās vides blīvi sakausētais leviatāns atkal iedarbināja tik ierasto dūmu aizsegu vārdā “iekļaušana” un “naida kurināšana”.

Piemēri medijos, it īpaši “sabiedriskajos” (nodokļu maksātāju naudas uzturētajos) ir daudz, atliek tikai atvērt kādu vietni. Taču izvēlēšos vienu konkrētu, jo dzīvojam laikā, kad ekspertu “zinātnē balstītie” viedokļi ir ieguvuši no debesīm nodiktētas atklāsmes auru. Šī[1] nelielā un emocionāli lādētā raksta autore pēc izglītības ir socioloģe ar doktora grādu. Ir vairāk nekā dīvaini no sociologa dzirdēt apgalvojumu “es un man pazīstamie nedarām X”, un tad to vispārināt, attiecināt uz plašāku kopienu. Autore ir tā sauktās “laptopu šķiras”[2] pārstāve, kuras uzskati pārsvarā sakrīt ar globālās, kosmopolītiski liberālās elites viedokli, tāpēc nepārsteidz, ka autores draugi “neatbalsta imperiālistu un šovinistu karu”.

Tomēr ne visi Latvijas “krievvalodīgie” ir laptopisti. Nav arī tā, ka par iebrukuma vērtējumu etniskā griezumā nebūtu ienākušas pirmās socioloģisko datu versijas.[3] Tajos redzam klasisku atjaunotās Latvijas socioloģisko šķēlumu: apmēram 75% iedzīvotāju pasauli uztver daudz maz normāli, adekvāti, maņām un saprātam mijiedarbojoties, lai veidotu kaut cik pamatotus un patiesus uzskatus par novērojamo appasauli, bet 25% ir hroniski iestrēguši virtuālā realitātē, uzburtā fikcijā, fašistiskos melos, turklāt šobrīd arī redzam, ka iesprūduši nāvējošā un nāvi nesošā apmātībā – sapnī par lielkrievisku nacionālboļševistisku impēriju. Kāpēc izglītotā satori.lv autore un socioloģijas eksperte izliekas, ka šis sadalījums pēdējos 30 gados neparādās atkal un atkal?

Sāksim ar uzskatāmāko. Pēc datu atlases apjoma lielākās socioloģiskās aptaujas mūsdienu valstīs ir parlamentārās vēlēšanas. Pēdējās Saeimas vēlēšanās par neatšķaidīti putinisko Latvijas Krievu savienību nobalsoja 27 014 ”krievvalodīgo”[4]; bet par slēpti putinisko Saskaņu – 167 117 (jā, arī daži sovjetizēti vai pārkrievoti latvieši, bet socioloģiski un statistiski tam ir mazs svars, ja ir runa par vispārēju tendenci un noteiktu izdalāmu grupu dispozīcijām). Nav noslēpjams arī pēc Krievijas armijas izvešanas palikušo Krievijas “militāro pensionāru” skaits, kuri mīklainu iemeslu dēļ (visticamāk, ASV prezidenta Klintona administrācijas spiediena ietekmē) Latvijā aizķērušies.

Mārtiņš Ķibilds “Adresēs” vēl salīdzinoši nesen situāciju aprakstīja trāpīgi: “Vēl sāpīgāka bija līguma norma par tā sauktajiem militārajiem pensionāriem. Latvija piekrita atstāt šeit uz dzīvi vairāk nekā 22 000 atvaļināto krievu virsnieku un viņu ģimenes, kopā pie 100 000 personu. Vēlāk izrādījās, ka vēl vairāki tūkstoši krāpnieku te palikuši ar viltotiem dokumentiem. Vārds “pensionāri” izklausās pūkaini nevainīgs, kaut patiesībā no padomju armijas varēja atvaļināties jau ap 40 gadu vecumu. Šie nepilsoņi vēl gadu desmitiem būs kā bumba ar laika degli mūsu sašķeltajā tautā.”[5] 

Nav jābūt sociologam, lai ar gana lielu varbūtību paredzētu, ko vairums no šiem bijušajiem imperiālistu un iekarotāju armijas militāristiem domā par Putina jaunās krievu pasaules celšanu Ukrainā. Tāpat sociologiem nebūs noslēpums, ka no apmēram 55 440 Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem gandrīz 20 000 pēdējās vēlēšanās 2018. gadā balsoja par Putinu, tātad ir tieši līdzatbildīgi par šobrīd Ukrainā notiekoši slaktiņu.

Sociologam arī nebūs slēpts, ka putinistu politikas ietvaros sarīkotajā un latviešu valsts pamatus apdraudošajā 2012. gada valodas referendumā “par Putinu” un pret Latvijas valsti nobalsoja 273 347 krievi. Tāpat nav arī aizmirstams 1991. gada neatkarības referendums, kurā 411 374 pārsvarā un izteikti “krievvalodīgie” balsoja pret Latvijas neatkarību. Šie cilvēki nav nekur pazuduši, un viņu dēmoniski sagrozītās pasaules uztveres formas diemžēl ir turpinājušās gana lielā viņu pēcteču skaitā arī 30 gadus vēlāk, paaudzi nodzīvojot neatkarīgajā Latvijā. Pie šīs melu valstības pēctecības ir vainojama arī vienas ietekmīgas iztapīgu un kaunīgu latviešu daļas ilgstošs neizlēmīgums “integrācijas” un valsts izglītības politikas jautājumos.

Procevskas kundze ignorē arī citu viņas kolēģa, šobrīd “galma sociologa” Mārtiņa Kaprāna pētījumu, kurā secināts, ka “24% aptaujāto ir pauduši pozitīvu vai drīzāk pozitīvu vērtējumu par cilvēkiem, kas atbalstīja padomju okupācijas režīma izveidošanu un nostiprināšanu Latvijas teritorijā”[6] – par šo cilvēku tautības vai valodiskās piederības īpatsvaru arī varam nešaubīties. Turklāt nezināmu iemeslu dēļ autore ignorē arī pati savus pētījumus. Tā, lūk, “2012. gada aptaujā pozitīvā attieksme pret Uzvaras pieminekli vēl aizvien ir daudz raksturīgāka krievvalodīgajiem nekā latviešiem (attiecīgi 83% un 48,4%)”[7] ; bet piemineklis okupantiem, ļaunuma impērijas bruņotajam spārnam un pēdējo gadsimtu barbariskākajai armijai, kā visiem zināms, ir viens no putiniskā imperiālisma ideoloģijas stūrakmeņiem.

Ap 20% Latvijas iedzīvotāju dažādos veidos arī atzīmē šos staļiniskā triumfa svētkus.[8] Par uzskatāmo atbalstu šim nāves kultam no “krievvalodīgo” puses arī nesociologi var mierīgi pārliecināties katru 9. maiju jau 20 gadu garumā kopš Putins nāca pie varas un uzsāka aktīvu “tautiešu politiku” tuvajās ārzemēs. Uz ikviena šī gada 9. maija svinētāja rokām būs asinis no krievu pasaules nesto kasešu bumbu saraustītajām ukraiņu miesām. Autore šajā un citā rakstā[9] uzsver, ka ir “labā krieviete”, turklāt vairāk saistīta ar Latvijas zemi nekā padomju kolonisti, un tomēr pats labi atceros kādā radio intervijā izteikto autores atbalstu Putina ideologu sakonstruētajai “nemirstīgo pulka” performancei arī Latvijas 9. maijā.

Taču tas vēl nav viss. Cienītā socioloģe būs palaidusi garām kādu pavisam graujošu pētījumu[10], kurā lasām sekojošos zinātnē balstītos ekspertu slēdzienus: “48% krievu valodā runājošo piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā ir apdraudēta krievu valodas un kultūras pastāvēšana”; “(..) jautājumā par to, kurai no pusēm Krievijas un Ukrainas konfliktā respondents simpatizē, tikai 6% krievu valodā runājošo bija Ukrainas pusē” (runa par Krimas sagrābšanu); “Biežāk nekā caurmērā NATO valstu karaspēka klātbūtni Latvijas teritorijā ar Latvijas drošības paaugstināšanos saista aptaujātie iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas galvenokārt latviešu valodā. Savukārt pretējs viedoklis ir respondentiem, kuru ģimenē lietotā valoda pamatā ir krievu”; “2017. gadā PSRS laikus pozitīvāk vērtē iedzīvotāji, kuri ģimenē runā krieviski – ar atbildi “labi” tos novērtējuši 71% respondentu”; “16% (!!) atbalstītu PSRS režīma atjaunošanu”; “2015. gadā veiktas aptaujas dati liecina – 55% respondentu, kuru ģimenē lietotā valoda ir krievu, piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā atdzimst fašisms”.

Ņemot vērā, ka autore rakstā norāj latviešu nacionālistus, viņu pašu arī varētu ieskaitīt šajā bažīgo kategorijā (cits publiski redzams un lsm.lv iemīļots “labais krievs” Deniss Hanovs par fašisma atdzimšanu Latvijā tieši un netieši informē gandrīz katrā savā rakstā vai intervijā).

Šādi varētu turpināt. Bet zīmīgs ir šis pats fakts – ka pat pie katastrofālas lielkrievu šovinisma agresijas un iznākšanas visas pasaules dienasgaismā tādi satori.lv, lsm.lv, delfi.lv, Procevska, Hanovs, Igors Gubenko[11], Olga Dragiļeva[12], Iļja Kozins u.c. “labie krievi” tik un tā vaino latviešus pie “sabiedrības šķelšanas” (starp citu, tieši to pašu par latviešu nacionālistiem saka arī vietējie putinisti LKS un slēptie putinisti Saskaņa), kamēr paši izglītotie un vienmēr tik pareizie latvieši par visām varītēm no globālās kosmopolītu laptopu kastas augstumiem māca tautiešus, kā neaizvainot krievus[13], ejot pat tik tālu, ka galma sociologs aicina “neaiztikt svētumus”, ar to domājot sātanisku, melīgu un nonāvējošu ideoloģiju slavinošu pieminekli Rīgas centrā[14].

Kamēr slavenais Rīgā dzīvojošais krievu dokumentālo filmu režisors Vitālijs Manskis saka: “Es uzskatu, ka, pat dzīvojot Latvijā, ja man ir Krievijas pase, es nesu līdzatbildību par Krievijas rīcību”[15] – tikmēr Latvijā visu mūžu nodzīvojusī krieviete Procevska kārtējo reizi izvēlas paslaucīt vairuma savu Latvijā dzīvojošo tautiešu fašismu zem paklāja, kā tas ir konsekventi darīts mūsu valsts politikā, pētniecībā un medijos visus pēdējos 30 gadus. Par kādu sabiedrības saliedētību te var būt runa? Kā var saliedēties ap meliem, nepatiesību un lielas Latvijas iedzīvotāju daļas dzīvošanu sagūstīta prāta[16] apstākļos, kuri ir noveduši pie pašreizējās traģēdijas Ukrainā?

Latvijas sabiedrība ir saliedējama tikai un vienīgi ap mūsu Satversmē noteiktajām vērtībām, un arī te Procevskas kundze, citi “labie krievi” un kaunīgie latvieši nevarēs izvairīties no atziņas, ka Latvijas sabiedrība ir saliedējama tikai ap latvietību, kurā putiniskā greizo spoguļu valstība – un tās apmātie ekstrateritoriālie Latvijā miesiski dzīvojošie krievvalodīgie “pilsoņi” – gluži vienkārši nav “iekļaujama”. Kā patiesību var saliedēt ar meliem un ļaunumu?

Procevska latviešu nacionālistiem inkriminē “kaitniecību”, taču īstā kaitniecība drīzāk ir šāda bezatbildīga pseidoekspertīze un pseidosocioloģija, kurai neērti teikt pilnu un nežēlīgu patiesību par Latvijā dzīvojošajiem padomju kolonistiem un viņu pēctečiem, un kurai turklāt krievu pasaules īstenotā nozieguma pret mieru un etniskā naida apstākļos[17] pietiek nekaunības vēl ko pārmest latviešu nacionālistiem. Tieši nacionālisti šobrīd ir tie, kuri Ukrainā karo pret imperiālistisko Krieviju. Un “nacionālisma skalā vistālāk esošie” (kā raksta Procevska) Azovas bataljona, Nacionālā korpusa un rietumukraiņu karavīri šobrīd stāv pirmajās frontes līnijās. Attopieties, jūs, “labie krievi” un kaunīgie latvieši! Šobrīd Latvijā ir pienācis pēdējais laiks piecas minūtes pirms pusnakts, lai, sekojot Džordana Pītersona maksimai, teiktu tikai un vienīgi pilnu patiesību. Mēs vairs nevaram atļauties neērtās patiesības paslaucīt zem paklāja.

Jā, labāka ir tāda sabiedrība, kas ir saliedēta. Multikulturālas, kur nu vēl okupācijas un kolonizācijas sakropļotas sabiedrības jebkurā gadījumā ir vairāk disfunkcionālas, mazāk saliedētas un attiecīgi ar zemāku sabiedrības savstarpējās uzticības līmeni, kas atspoguļojas arī ekonomikas rādītājos.[18] Taču vēlreiz – saliedēt un sakausēt sabiedrību ap ko? Ap meliem? Vai normāli cilvēki var sēdēt pie viena galda ar gopņikiem? Sabiedrība ir veselums, nevis kaut kādu nesaderīgu elementu vienkopus samesta čupa. Turklāt saliedēt var tikai tos, kuri paši grib saliedēties. Sabiedrības konsolidācija ir iespējama tikai ap latvietību, okupantu un ielas kaušļu “tikumi” tajā nav iekļaujami.

Piemineklis “Rīgas atbrīvotājiem” ir simbols agresorvalsts mērķtiecīgi īstenotai Latvijas sabiedrības sašķelšanai, bet Kaprāna kungs to sauc par “svētumu” noteiktam cilvēku kopumam. Kāpēc šie lielie saliedētāji novēl Latvijas krieviem tālāku dzīvi rupjos melos? Šobrīd pār Krievzemi un krievu tautu tiek spriesta sengaidītā Dieva tiesa, visiem dubļainajiem nešķīstības spēkiem un Krievijas gadu simtos (kopš Ivana Bargā, ja ne kopš Ivana III) ielaistajai samaitātībai tiek virsū spīdināta spoža, ugunīga gaisma. Redzamais nav patīkams, turklāt šobrīd to redz visa pasaule. Kāpēc kaunīgie un bailīgie latvieši “mīļā miera labad” Latvijas krieviem novēl palikšanu dubļainas nešķīstības un sagūstīta prāta stāvoklī?

Bet pats galvenais – kaunīgie latvieši grib turpināt dzīvi ērtā, sev glaimojošā strausa aizmirstībā, kategoriski atsakoties ieraudzīt to ziloni istabā, kurš tur sēž jau 30 gadus. Viņi atsakās ieraudzīt patiesību par Latviju kā krieviskuma, kremliskuma un pat putinisma piedrazotu valsti. Bet kāda dzīve Latvijā tālāk iespējama, ja mēs tūlīt un nekavējoties šajā pašā brīdī neteiksim patiesību par Latvijas iekrievoto stāvokli? Lai šie kaunīgie latviešu intelektuāļi un “sabiedriskā viedokļa veidotāji” publiski un skaļi šobrīd visiem atzīst to, ko pie sevis klusībā domā – ka, viņuprāt, Latvija tiešām ir divkopienu valsts, un ka šo sapuvušo ābolu labāk neaiztikt, netraucēt, pat ja visi valsts likumi, Satversme, visi mūsu nacionālie svētki pauž svētu, nedalāmu latviešu kā valstsnācijas vienības ideālu.

Kā tas var būt, ka 30, nē, 40 un vairāk gadus vēlāk slavenā Edgara Liepiņa dziedātā dziesma ar Imanta Ziedoņa vārdiem par ķiļķenu un klimpu[19] lielai Latvijas sabiedriskās elites daļai vairs neskan kā brīdinājums, ko Atmodas laikā visi saprata ļoti skaidri? Saliedētājiem un kauninātājiem, kuru samocītajā valodā arvien vairāk parādās tāds vārdu savienojums kā “visu tautību latvieši”[20] (un par ko smejas pat putinistu propaganda[21]) derētu vēlreiz ieklausīties dziesmas vārdos: “Tad klimpa, klimpa kliedz/ Ejam katrs uz savu pusi/ Un ķēra aiz rokas bērnus/ Ko bija dzemdējusi / Bet bērni katla dibenā / Bija saķepuši vienā galodā / Un runāja nesaprotami / Ne vairs klimpu ne ķiļķēnu valodā”. Tikai toreiz vēl bija runa par dažādām nesavietojamām valodām, mentalitātēm, dzīves uztverēm, bet šobrīd jau ir runa par asu diametrāli pretēju nošķīrumu starp patiesību un meliem, starp veselo saprātu un tīšu ļaunumu, draugiem un ienaidniekiem.

Kopiena ir vienums veselumā. Kā Latvijā ir iespējams veidot vienu sabiedrību, ja tajā ir prāva “kopiena” (ap 20-25 % iedzīvotāju), kuri noliedz šādas sabiedrības vajadzību, dzīvo melos un atbalsta ļauno garu uzbrukumu Ukrainai? Uz šo 20-25% Latvijas sabiedrības “iedzīvotāju” rokām šobrīd ir asinis – viņi piekrīt sava elka, bāala Putina zaimiem par to, ka ukraiņi nemaz nav tauta, nācija, valsts. Un ja viņi tā domā par 40 miljonu tautu un lielāko Eiropas valsti, tad varam tikai iztēloties, ko viņi domā par latviešiem. Par kādu saliedētību te var būt runa? Kā saliedēties ar “kopienu”, kura uzskata, ka tava tauta nemaz nav eksistences vērta, ka tā ir pametama zem lielā vēstures ceļaruļļa, jo tava tauta ir pārāk sīka, ietiepīga, traucējoša, fašistiska? Kā var latviešiem pārmest naida kurināšanu, ja Latvijā dzīvo vismaz 20-25% iedzīvotāji, kuri regulāri pauž dažāda veida atbalstu vistīrākajai naida ideoloģijai, kuras likumsakarīgais vainagojums ir krievu pasaules zvērības Ukrainā?

Pirms vairāk nekā 1500 gadiem Augustīns piedāvāja ļoti vienkāršu un elegantu tautas jeb sabiedrības definīciju. Tauta – ko mēs šodien sauktu arī par politisko sabiedrību – viņaprāt, ir saprātīgu būtņu kopums, ko saista kopīga vienošanās par viņu mīlestības objektiem. No sirds mīlēt var tikai kaut ko īstu, patiesu, bet vismaz 20-25% Latvijā dzīvojošo “krievvalodīgo” ir pieķērušies (lai neteiktu, ka “mīl”) naidu un nepatiesību, turklāt šajā Kremļa uzburtajā apmātībā viņi ir zaudējuši arī saprāta spējas, un pie tā nevar vainot “tikai Kremli” – gadu desmitos vai pat simtos iedzīts trulums, nevīžība un slinkums šiem cilvēkiem ir traucējis novērst skatu no Kremļa virtuālās realitātes, lai paskatītos apkārt un ieraudzītu ko īstu, taustāmu, arī citus dzīvus cilvēkus un citas tautas, kurām arī ir tiesības uz savu eksistenci un valstisko pašnoteikšanos. Šajās dienās mēs redzam, kā savas pastāvēšanās kritiskajā stundā ukraiņu tauta savā mīlestības objektu vienībā ir daudz vairāk tauta un sabiedrība, daudz saliedētāka ap kopīgu mīlestību uz skaisto, patieso un labo nekā vienā čupā sagrūstie Latvijas iedzīvotāji ķiļķeni un klimpas.

Latvieši nevar atrisināt krievu tautas gadu simtos ielaistās un nerisinātās, noklusētās, alkoholā slīcinātās problēmas. Mums savu likstu, sāpju un traumu ir pulka. Piemēram, mēs vēl pat neesam sākuši nožēlot visus sarkano latviešu, sociālistu, komunistu, anarhistu sastrādātos grēkus un nejaucības. Mēs nevaram būt krievu tautas psihoterapeiti. Mēs nevaram būt pasaules lāpītāji – to reiz lielajā Krievzemē mēģināja latviešu sociālisti, ar tik briesmīgām un asiņainām sekām visai pasaulei, ka to vēl joprojām ir grūti aptvert. Tomēr mēs vismaz varam mēģināt netraucēt krievu tautai iziet šo gaidāmās pašattīrīšanās un rūgtās dziedināšanas ceļu. Daži izglītoti latvieši “mīļā miera labad” krievu tautai šo patiesības ceļu grib liegt, tikai, lai nesāpinātu. Bet kas var būt sāpīgāk, kā vēlēt otram dzīvot tādā tumsā ar tik notrulinātu garu un tik pārakmeņotu sirdi?

Reiz arī visiem krievu tautas upuriem būs jāiemācās piedot. Bet vēl nav tas laiks. Līdz tam vēl ir ļoti tālu. Piedod vajag un pat ir pienākums, bet pirms piedošanas jānāk ļoti rūpīgai un dziļai, neliekuļotai grēku izsūdzēšanai, kam sekotu grēku nožēla, un tikai pēc tam grēku atlaišana un piedošana. Šobrīd daudzi izglītoti un progresīvi, kosmopolītiski un iekļaujoši noskaņoti latvieši grib traucēt izdzīt ļaunos garus no krievu tautas viņas lielajā patiesības stundā, brīdī, kad pats visuvarenais Dievs sāk spriest bargu tiesu par šīs tautas gadsimtos pastrādātajiem noziegumiem un grēka darbiem, šobrīd īpaši par Kaina grēku. Neklausīsimies kaunīgajos latviešos un runāsim tikai pilnu, nesaudzīgu un neērtu patiesību, jo tikai tāda patiesība dara brīvu – gan latviešus, gan krievus.

[1] https://satori.lv/article/ne-mana-varda

[2] https://www.techrepublic.com/article/the-pandemic-created-a-perceived-new-class-division-the-laptop-class-vs-everyone-else/

[3] https://twitter.com/Interactive_LV/status/1498713669328416772

[4] Vārds lietots pēdiņās, jo neatzīstu šo jēdzienu. Arī tā ir lielkrievu šovinisma un padomju koloniālisma radīta kategorija, kurā jaunā imperiālā identitātē sakausēt dažādas tautas – krievus, ukraiņus, baltkrievus, poļus, armēņus, gruzīnus, azerbaidžāņus, ebrejus utt. Zaudēt savu tautību, izšķīstot kādā amorfā masā, nereti uzspiestā, ir traģēdija, ko grūti nosaukt citādāk kā par etnocīdu.

[5] https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/atslegas-krievijas-armijas-izvesana-nebeidzamas-beigas.a291354/

[6] https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-iedzivotajiem-atskiriga-attieksme-pret-abu-okupacijas-rezimu-atbalstitajiem-liecina-aptauja.d?id=53022539

[7] https://saliedetiba.saeima.lv/attachments/263_socialas_atminas_monitorings.pdf

[8] Skat. 140. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/45404/Apmaldijusies_briviba_gramata_D.pdf

[9] Tiesa gan, apzīmējumu “labais krievs” autore rakstā ar “sakostiem zobiem” lieto kritiski ironiskā nozīmē, it kā sūdzoties par latviešu piekasīgumu un neiecietību: https://satori.lv/article/laba-krieva-uzvedibas-kodekss

[10] Skat. 20. lpp. https://www.saeima.lv/petijumi/Krievijas_ietekme_Latvijas_informativaja_telpa_elektroniski.pdf

[11] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krievijas-iebrukums-ukraina-ka-latvijai-izvairities-no-sabiedribas-skelsanas-riskiem.a445788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article

[12] https://www.delfi.lv/video/raidijumi/kapec/kapec-latvijas-sabiedriba-joprojam-ir-saskelta-pilns-ieraksts.d?id=54067180

[13] https://twitter.com/DelfiLV/status/1497600522907537408?s=20&t=c3e-x628fZ41ji1ucixrQQ

[14] https://twitter.com/TV3zinas/status/1497952492562399237?s=20&t=c3e-x628fZ41ji1ucixrQQ

[15] https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/rezisors-vitalijs-manskis-es-nesu-lidzatbildibu-par-krievijas-ricibu-pat-dzivojot-latvija.a446053/

[16] https://quillette.com/2021/03/19/the-enduring-relevance-of-czeslaw-miloszs-the-captive-mind/

[17] https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/1496153268283654147

[18] Skat. https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/j.1467-9477.2007.00176.x

[19] https://www.youtube.com/watch?v=ixaaVTstaeM

[20] https://twitter.com/selmuushh/status/1436276683020062741

[21] https://lv.sputniknews.ru/20190403/Latyshi-vsekh-natsionalnostey-kommunisticheskaya-terminologiya-liberalov-vozmutila-sotsseti-11262809.html

Pārpublicēts no austsaule.lv

Novērtē šo rakstu:

55
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...