Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, nu jau ilgāk nekā gadu velkas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mēģinājumi uzsākt Latvijā Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo biotopu kartēšanu. Velkas tāpēc, ka dažādas interešu grupas, sākumā zem Latvijas Pašvaldību savienības karoga, pēc tam jau arī pašas par sevi, dara visu iespējamo, lai šo procesu kavētu un, pats galvenais, - panāktu, ka pēc iespējas lielākās platībās biotopi vispār kartēti netiktu.

Pirms pāris dienām piedalījos sanāksmē par šo tēmu, un diemžēl nācās pārliecināties, ka par spīti tam, ka formāli viss saskaņots, faktiski sarunas nav sevišķi uz priekšu pavirzījušās, bet īpašs pārsteigums (ne fakts kā tāds, bet tas, ka tika pateikts skaļi) bija Zemkopības ministrijas pārstāves izteikumi, kuru rezultātā Tviterī tapa mans ieraksts, kurš mazliet uzjundīja interneta auditoriju: „Zemkopības min. šodien ierosināja neziņot Eiropas Komisijai patiesās aizsargājamo biotopu platības, lai daļu varētu netraucēti iznīcināt.”

Daži ļaudis lūdza pastāstīt par šo gadījumu sīkāk, ko tūlīt darīšu, bet vispirms neliela atkāpe "tautai". Daļa no problēmas šajās diskusijās ir tā, ka sarunu dalībnieki īsti nesaprot, kas ir "biotops". Tajā pašā laikā dabas aizsardzības speciālisti (un es to skaitā) tik ļoti pieraduši pie šī vārda, ka jēdzīgu alternatīvu īsti nespēj atrast. Ļoti vienkāršojot, biotops ir faktiski jebkura konkrēta, no citām atšķirīga vides apstākļu, augu un dzīvnieku kombinācija. Tātad biotops ir gan smilšaina pludmale, gan priežu mežs, gan pilsēta. Īpaši aizsargājami biotopi ir tādi, kas bez šīs īpašās aizsardzības varētu izzust, un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo biotopu saraksts noteikts t.s. Biotopu direktīvā.

Kāpēc šī atkāpe? Lai lasītājam atšķirībā no sanāksmē klātesošā Latvijas Valsts mežu pārstāvja un dažiem no tiem, kas reaģēja uz iepriekš minēto tvītu, būtu skaidrs, ka ne biotops, ne īpaši aizsargājamais biotops nav kaut kas tāds, kas pēkšņi "parādās" vai "tiek uzlikts" no dabas aizsardzības ekspertu puses. Īpaši aizsargājams biotops ir tur, kur tas ir, un to var vien iznīcināt (vai ļaut iznīkt) vai saglabāt (kas reizēm nozīmē aktīvu apsaimniekošanu). Iestājoties ES, mēs apņēmāmies atbilstoši iepriekš minētajai Biotopu direktīvai šos īpaši aizsargājamos biotopus saglabāt. Bet, protams, nevar novērtēt, vai savu apņemšanos esam izpildījuši, ja nezinām, kur šie biotopi atrodas. Un, lūk, vairāk nekā desmit gadus pēc iestāšanās ES beidzot ir plānots to noskaidrot.

Dažādo, bet vienā virzienā (t.i., pret dabas aizsardzību) domājošo uzņēmumu un organizāciju galvenās bažas ir divas. Pirmkārt, jau pieminētās iedomas, ka biotops ir kaut kas tāds, ko eksperts izdomā un tad kādā vietā nosaka. Otrkārt, bažas, ka tas vien, ka īpaši aizsargājamais biotops tiek atrasts, nozīmē automātisku tā aizsardzību, kas savukārt automātiski nozīmē, ka zemes īpašnieks šajā vietā neko nedrīkst darīt.

Tāpēc arī Zemkopības ministrijas ierosinājums, kas, cik nu vien precīzi atceros, skanēja apmēram tā: mums būs Eiropas Komisijai jāziņo par biotopu platībām, bet mēs zinām, ka daļa no tām būs jāiznīcina, tāpēc par šiem biotopiem Eiropas Komisijai nevajag ziņot, lai nesagādātu sev problēmas.

Būtībā analoģisks ierosinājums ir amatpersonai nedeklarēt VID skaidras naudas uzkrājumus ("A ja nu noder?") vai neiekļaut Meža valsts reģistrā daļu mežu, jo mēs zinām, ka gribēsim tos izcirst, un tas tad maitās mūsu smuko mežu statistiku. Ja no "vidējā latvieša" šādu nostāju varētu sagaidīt, tad šāda attieksme no ministrijas ir šokējoša (un šo vārdu es lietoju reti).

Interesantas reakcijas rosināja arī mans ieraksts Tviterī. Lūk, piemēram, bijusī deputāte (es nezinu, kas esošā) Elīna Siliņa cer, ka neziņošana glābs Latvijas ekonomiku: „Varbūt neziņošana izglābs LV ekonomiku, savādāk katrā paksī kāds biotops un ar saimniecisko darbību vairs nenodarboties?”

Bet Daina Baidekalne paziņo, ka jau tā esam zaļākā valsts Eiropā, kur neko nedrīkst: „Bet varbūt tikai samēro sabiedrības intereses. Jau tā esam zaļākā valsts Eiropā, kur neko nedrīkst.”

Mans lūgums Baidekalnes kundzei padalīties ar kādu skaitli, kas apliecina viņas rakstīto, gan paliek bez atbildes...

Patiesībā gan iepriekš citētie tvīti, gan sanāksmē runātais ir tradicionālā pret dabas aizsardzību vērstā retorika - mums jau viss ir aizliegts, dabu sargājam vairāk nekā cilvēkus, mēs ražojam, bet zaļie par Eiropas naudu mums traucē dzīvot utt.

Pirmkārt, vērts atzīmēt, ka biotopu kartēšana neko neaizliedz, tā tikai ļauj mums noskaidrot, kur atrodas īpaši aizsargājamie biotopi. Šo biotopu saglabāšanai nepieciešamo pasākumu noteikšana ir cits process.

Bet, pat pieņemot, ka visos īpaši aizsargājamos biotopos neko nedrīkst (kas nav īsti patiesība, bet pagaidām pieņemsim), vērts paturēt prātā, ka aplēses liecina, ka mežu īpaši aizsargājamie biotopi aizņem vien 4% valsts platības (kartēšana nepieciešama, lai saprastu, kur tieši šie 4% atrodas), un, kā jau esmu rakstījis iepriekš (šeit), pēc šī rādītāja esam starp pēdējām vietām Eiropā.

Mums priekšā ir gan Lietuva un Igaunija, gan Somija un Zviedrija, bet nav dzirdēts, ka kādas valsts ekonomika tāpēc būtu sabrukusi. Savukārt bioloģiski vērtīgie zālāji (t.i., īpaši aizsargājamie zālāju biotopi) aizņem mazāk nekā 1% Latvijas teritorijas (sk. šeit). Kur tad ir tas "katrs paksis", kurā ir pa biotopam? Kur ir  "zaļākā valsts Eiropā"?

Neesmu ekonomists, bet man ir aizdomas, ka Latvijas ekonomiku vairāk par informācijas slēpšanu glābj Eiropas Savienības fondu finansējums. Interesanti, ka visas nozares, kuru priekšstāvji aktīvi iestājas pret biotopu kartēšanu, ir atkarīgas no "Eiropas naudas" - gan mežsaimnieki, gan lauksaimnieki, gan ceļu būvētāji, gan pašvaldības. Tiklīdz mums Latvijā kādas grūtības, stiepjam savu rociņu Eiropas Komisijas virzienā. Bet, kā reiz teica mans kolēģis, ja gribi vizināties, proties stumt ragaviņas - līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāk ne tikai nauda, bet arī pienākumi, un, jā, par šo pienākumu nepildīšanu arī var būt jāmaksā nauda. Vai tas izglābs Latvijas ekonomiku?

Protams, ir nožēlojami, ka Eiropas Komisijai ir jābūt mūsu VID. Galu galā Eiropas Komisija tikai uzrauga, lai ievērojam likumus, lai kādi tie būtu. Latvijas dabas vērtību apzināšanai un saglabāšanai vajadzētu būt mūsu pašu interesēm, turklāt mēs zinām, ka Latvijas iedzīvotājiem tas tiešām rūp. Tieši tāpēc ir tik nepatīkami redzēt, kā "cilvēka aizsardzības" vārdā uzņēmēju lobiji un pat ministrija ir gatava melot mūsu naudas devējiem.

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....