Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Stulbums ir psihiskā nelaime. Ikdienišķajā izpratnē un sarunvalodā stulbums ir tas pats, kas muļķība, bezjēdzīga darbība, uzvedība, nespēja saprast, domāt, risināt sarežģītus uzdevumus, pieklājīgi uzvesties, neiecietīgi izturēties pret līdzcilvēkiem.

Stulbums ir patoloģija – novirze no normas. Mūsdienās stulbums ir patoloģija, kura aktīvi socializējās – iekļaujas sabiedrības dzīvē un kļūst par sociālo procesu neatņemamu sastāvdaļu.

Stulbums ir tumsonības brālis. Stulbumam un tumsonībai kopējais ir intelektuālā degradācija. Stulbuma pārņemtu prātu nevar apmācīt. Stulbuma pārņemtais prāts naidīgi izturas pret dzīves pārmaiņām. Stulbs prāts pakļaujas tikai iezombētiem stereotipiem. Stereotipi ir stulbeņa zināšanu bāze. Gudram cilvēkam pasaules uzskats veidojās no pārliecības, ticības, psiholoģiskajām nostādnēm, zināšanām par pasauli un ļaudīm. Stulbam cilvēkam pasaules uzskats veidojas no stereotipiem. Tāpēc stulbs prāts naidīgi izturas pret jaunām zināšanām un zināšanām vispār. Stulbeņa lielākais ienaidnieks ir zinošs un gudrs cilvēks. Ja stulbenis tiekas ar kaut ko jaunu, tad viņā tūlīt mostas bailes un vēlme aizbēgt no jaunā. Stulbenis ieslēdzās sevī un atraujas no realitātes. Bet pats nepatīkamākais un sociāli bīstamākais ir tas, ka nereti stulbenis kļūst agresīvs pret novitātes autoru. Tas noteikti jāatceras žēlabās par gudru un zinošu cilvēku niecīgajām iespējām latviešu sabiedrībā.

Stulbums nepazīst īstu laimi, īstu mīlestību, īstu prieku, īstu interesi, ziņkāri, jūsmu par garīgajiem panākumiem. Stulbums nepazīst prāta atvērtību, domas elastību, rīcības taktiskumu un morālo cēlumu. Stulbums tiecas sevi apliecināt ar nekaunību, netaktiskumu, rupjību, nelietību. Stulbums uzplaukst amorālā, birokrātiskā, ierēdnieciskā, karjeristiskā vidē, kurā nav jārisina sarežģīti uzdevumi, patstāvīgi jāpieņem lēmumi, var iztikt bez iniciatīvas, radošās domas, nav vajadzīgs godīgums un taisnīgums. Stulbuma stihija ir verdziska padevība, paklausība, izpatikšana, pielīšana. Tas latviešiem ir jāatceras sarunā par vieglprātīgo atsacīšanos no valsts suverenitātes un nepieciešamības uzņemties maksimālu atbildību par valsts pārvaldīšanu.

Stulbumam ir dažādas izpausmes pakāpes. Stulbuma visnepatīkamākā izpausmes pakāpe ir emocionālais stulbums. To speciālajā terminoloģijā dēvē par afektīvo stulbumu. Tā pārņemtais cilvēks ir pilnīgi bezjūtīgs, vienaldzīgs. Viņa sliktās veselības uzlabošanās nav iespējama bez ārstu efektīvas palīdzības.

Stulbums ir individuāla izpausme. Stulbumu apliecina atsevišķs cilvēks. Taču nav grūti iedomāties un Latvijas iedzīvotājiem nav īpaši grūti iedomāties, ka stulbumam var būt arī etniski kolektīvs raksturs, aptverot lielas cilvēku masas. Stulbums var būt etniskās identitātes pazīme. Ja par kādu tautu saka „muļķu tauta”, tad tas ir tas pats, ja par šo tautu būtu teikts - „stulbeņu tauta”.

Tradicionāli jēdziens „stulbums” attiecās uz psihiatriju. Taču bez jēdziena „stulbums” tagad vairs nevar iztikt arī kulturoloģijā, socioloģijā, politoloģijā, politiskajā filosofijā, zinātniskajā publicistikā. Mūsdienās „balto” cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas izpratnē un vērtējumā bez jēdziena „stulbums” nevar gūt objektīvi analītiskus panākumus.

Nekļūdīgi var apgalvot, ka katrā laikmetā ir aktuālas konkrētas psihiskās izpausmes. Ja attiecīgā laikmeta dzīvei ir progresīvs raksturs un dzīves norisēm piemīt augšupeja, kāpums, pāreja no zemākas kvalitātes uz augstāku kvalitāti, tad kļūst aktuālas cilvēka prātu, saprātīgumu, radošumu, morālo tikumību slavējošas psihiskās izpausmes. Dzīves progresīvas attīstības laikmetā nākas priecāties par stulbuma pretpoliem – intelektu, kreativitāti, toleranci, korektumu. Turpretī dzīves pagrimuma laikmetā, kad cilvēku esamības visos segmentos izpaužas regress, nedomāšana, bezprāts, idiotija, priekšplānā nonāk stulbums. Dzīves atpakaļvirzības laikmetā, un tāds ir mūsdienu laikmets, bez jēdziena „stulbums” nav iespējama analītiskā iedziļināšanās nevienā dzīves procesā.

Stulbums ir mūsdienu sociālā traģēdija. Tā izpaužas cilvēku apziņas un cilvēku sociālās, politiskās, ekonomiskās komunikācijas degradācijā. Eiropeīdu aprindās stulbumam ir progresējoša trajektorija. Tipiska stulbuma progresa liecība ir publiskās sarunas par seksu, naudu, intīmām lietām, homoseksuālismu. Publiskās sarunas par šīm tēmām vēršas plašumā. Publiskās sarunas pavada ekshibicionisms – tieksme apkārtējiem izrādīt savus dzimumorgānus.

Tomēr visikdienišķākā stulbuma platforma tagad ir politika. Šajā jomā stulbums jau ir konstanta greznība ar izteiktu stilistiku un scenogrāfiju – stulbuma stilistiku un stulbuma scenogrāfiju. Stulbums ir mūsdienu politikas identitātes primārā pazīme.

Stulbuma izplatību sekmē masu komunikācijas līdzekļi ar savu primitīvo saturu, kā arī stulbuma slavēšanu. Mūsdienās eksistē stulbuma apoloģētika. Latvijas publiskajā telpā ar to tiekamies katru dienu un pie tam katru dienu vairākas reizes. Stulbums tiek slavēts. Stulbums ir kļuvis dzīves norma.

Protams, stulbuma slavēšana nenotiek tiešā veidā. Neviens tieši neuzsit uz pleca stulbenim ar komentāru „Tu esi liels malacis tāpēc, ka esi liels stulbenis”. Stulbuma slavēšana un pārvēršana dzīves normā realizējās netiešās formās.

Visiemīļotākā forma ir stulbuma nenosodīšana. Ja stulbums netiek atklāti nosodīts, tad tas lepni paceļ galvu un kļūst paraugs pārējiem. Visticamākais, pēcpadomju Latvijā stulbums netiek atklāti nosodīts tāpēc, ka nav kam to darīt. Teiksim, Rīgas medijos strādā tādi paši stulbeņi, kādi ir viņu publikāciju galvenie varoņi „politiķi”, „eksperti”, „viedokļnieki”, „soctīklotāji” u.c. Pret stulbumu baidās vērsties arī t.s. radošās inteliģences un akadēmiskās inteliģences saprātīgais minimums, kas ir atkarīgs no stulbeņu piešķirtā finansējuma un savu institūciju stulbajiem priekšniekiem.

No latviešu intelektuālās rosības jaunākajiem piemēriem visvairāk valdzina Saeimas „politiķu” stulbuma šķaudīšana sakarā ar Astoņkāji pēc Lemberga kunga slavenās preses konferences š.g. 8.jūnijā.

Saprotams, viss, kas notiek ap Astoņkāji ir ļoti svarīgs. Astoņkājis ir vistiešākā liecība tam, kas patiesībā ir LR. Otra tik tieša liecība nav zināma. Astoņkājis atspoguļo gan organizētās noziedzības totālo klātbūtni, gan organizētās noziedzības kadru kontingentu. Astoņkājis ir pēcpadomju kriminālās Latvijas simbols un latviešu valstiskās nekompetences simbols. Latviešiem tas ir dārgs simbols. Ja tas tā nebūtu, tad latvieši jau sen būtu iznīcinājuši Astoņkāji. Bet tas nenotiek. Nenotika pat tad, kad Astoņkājis visā savā krāšņumā tautai tika nolikts deguna priekšā masu izdevumā Astoņkājis.

Krievijas impērijas ģeoekonomisko interešu Baltijas saldākā garduma Ventspils neaizsalstošās ostas neaizvietojamā sarga konkrētie izteikumi par kontrabandas „jumtiem” noteikti ir vērtējami kā stulbi izteikumi. Ventspils kunga rīcība šajā gadījumā bija ļoti stulba rīcība. Astoņkājis nav tas līmenis, par ko ir ekstravaganti jāčalo preses konferencē. Astoņkājis ir līmenis, kas obligāti pieprasa radikālu rīcību valsts visaugstākajās institūcijās. Pašvaldības vadītāja lielīšanās par Astoņkāji nav tas pats, kas viņa lielīšanās par to, kur Ventspilī pēc 22.00 var nopirkt „šnabi”.

Lemberga kungs ir bijušais LKP CK nomenklatūras darbinieks. Lemberga kungs nav kaut kāds pēcpadomju laika aptaurēts „politiķis” no suņu būdas vai aprobežoto naciķu aizgalda. Viņa politiskās un administratīvi profesionālās zināšanas un prasmes veidojās ļoti stingri reglamentētā organizatoriskajā skolā. Viņš nevar nezināt, par ko drīkst žurnālistiem stāstīt un par ko nedrīkst žurnālistiem stāstīt. Viņš nevar nezināt par organizētās noziedzības drausmīgo reputāciju. Viņš nevar nezināt, ka organizētā noziedzība ir viens no lielākajiem apdraudējumiem valsts drošībai. Viņš nevar nezināt, ka stulbi ir publiski koķetēt par savu informētību organizētajā noziedzībā, turklāt konkrēti nosaucot organizētajā noziedzībā iesaistītās iestādes un to darbiniekus. Respektīvi, Lemberga kungs nevar pats neatzīt savas rīcības stulbumu un neadekvātumu komunistiskās partijas izveidotajai valdošajai šķirai (nomenklatūrai). Pēc š.g. 8.jūnija nākas domāt, ka LKP CK acīmredzot būs pieļāvusi brāķi kadru izvēlē.

Bet tas vēl nav viss. Lemberga kungs nevar neatzīt arī savas rīcības amoralitāti. Lemberga kunga rīcība ir ne tikai stulba, bet arī morāli neattaisnojama. Viņa pilsoņa, pašvaldības vadītāja, valsts mēroga politiķa pienākums bija jau no paša sākuma nepieļaut LR veidot kā kriminālu valsti un nepieļaut LR iesaistīšanu transnacionālos noziegumos. Viņa pienākums bija nekavējoties pieprasīt izmeklēšanu, vainīgo sodīšanu, organizētās noziedzības iedīgļu likvidēšanu. Galu galā viņš varēja organizēt masu protestus. Katrā ziņā viņam bija milzīgas iespējas vērsties pret Astoņkāji, bet nevis stulbi koķetēt ar informētību par Astoņkāji.

Latvijas sabiedrība jau senāk bija lietas kursā par Lielo Bandu un Astoņkāji. Latvieši zina, ka viņu valsts ir organizētās noziedzības oāze. Tāpēc dažu aptaujāto Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļu atrunas nepārsteidz ar savu stulbumu, atbildot uz žurnālista jautājumiem par Lemberga kunga radikālajiem izteikumiem preses konferencē š.g. 8.jūnijā. Latvieši principā zina, ko var atbildēt tādi „tautas kalpi” kā S.Āboltiņa, R.Balodis, M.Bondars, K.Seržants.

Lūk, daži citāti no viņu stulbuma šķaudīšanas. Tajos ir vērojams interesants moments. Visi aptaujātie tēlo nezinīšus, izliekas nesaprotam lietas būtību. Proti, viņi tēlo stulbeņus. Un, lūk, tāpēc nākas interesanti pārliecināties, ka stulbuma tēlojums nespēj retušēt ģenētiski ieprogrammēto stulbumu. Stulbenis paliek stulbenis arī tad, ja viņš tēlo stulbeni. 

S.Āboltiņa (komisijas priekšsēdētāja): „Man kā Nacionālās drošības komisijas vadītājai nav jāvērtē Lemberga izteikumi.[..]Lemberga kungs realizē savu politiku, un viņš parasti izvirza konkrētu mērķi, zina, ko viņš grib sasniegt. Viņš ļoti daudz Izmanto melus un dažādas provokatīvas metodes, un tamlīdzīgi Es netērēju savu laiku, lai lasītu to.[..] Mēs dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī, kurā ir Satversmes 100.pants par tiesībām brīvi izteikties. Ja šajā stāstā ir aizskarta kāda amatpersona vai konkrētas intereses, tad tiem, kas ir par to atbildīgi, ir arī attiecīgi jāizmeklē. Tur noteikti ir nosaukti konkrēti cilvēki. Ja viņi izvērtē, mēs dzīvojam tiesiskā valstī, viņiem pastāv iespēja vērsties tiesā.”

R.Balodis: „Es ne saistībā ar šo paziņojumu, bet saistībā ar Astoņkāja izdevumu, kas bija mums, deputātiem, esmu rosinājis savā laikā gan Aizsardzības komisijai, gan NDK šo jautājumu skatīt. Tas netika skatīts, un pagājušonedēļ Aizsardzības komisijas sēdē Ādamsona kungs atkārtoti vērsās komisijā, lai šo jautājumu skatītu. Aizsardzības komisijā notika diskusijā, kurā faktiski Aināram Latkovskim bija viedoklis, ka vairāk šo Astoņkāji piederētos skatīt izmeklēšanas komisijai, kas ir izveidota. Neskatoties uz manu skepsi par šīs izmeklēšanas komisijas iespējamo galarezultātu, es arī piekritu, ka tas vairāk tā kā piederētos izmeklēšanas komisijai, ja jau tā ir izveidota.[..] Parlaments jau ne tikai likumus pieņem, bet arī jāpārbauda, kā strādā valdība, kā strādā visas institūcijas. Un neskatīt šādas lietas, manuprāt, nav pareizi. Tāpēc jau arī es rosināju šo izmeklēšanas komisiju, lai vērtētu. Tas ir tas, kāpēc nestrādā parlamentārā kontrole. Kāpēc? Nu, negrib cilvēki, lai tā īsti strādātu. Ir taču baigi labi, vai ne? [..] Tā sacīt - zivs, kā teikt, pūst no galvas..[..] Pašreizējā brīdī mums ir lielas problēmas gan ar šo amatpersonu atbildību, gan arī politisko atbildību politiķiem. Tā ka, es domāju, ka es atbildēju vairāk, nekā jūs man prasījāt.”

M.Bondars: „Es iepazinies neesmu, es esmu tikai virsrakstu līmenī to dzirdējis, bet, ja Lemberga kungam ir šāda informācija, viņam noteikti ir jādodas uz prokuratūru un jāliek viss galdā, jo galu galā Lemberga kungs vairāk nekā 20 gadus ir bijis tiešā varas tuvumā. Ja viņam ir šādas zināšanas un fakti, tad es domāju, ka viņam jādodas uz tiesībsargājošām institūcijām.[..] Es saistībā ar Lemberga kunga paziņojumiem ne tikai par vienu, bet dažādām sfērām, kas skar nacionālo drošību, darījis neesmu neko, jo viņš ir Zaļo un zemnieku savienības, nu, teiksim tā, ietekmīgākais politiķis, ietekmīgākais politiķis Latvijā kopumā, un Zaļo un zemnieku savienība acīmredzot, esot pie varas, esot gan prezidentūrā, gan Ministru prezidenta amatos, un, vadot valdību, ja tas būtu nopietni, es ceru, ka viņi rīkotos...[..] Es šos paziņojumus personīgi, ja jūs man vaicājat, kādā veidā es viņus uztveru, es domāju, ka šiem paziņojumiem nav nekāda pamata, ka tā ir vienkārši publiskās telpas piepildīšana.”

K.Seržants:  „Es neesmu redzējis viņa pēdējo preses konferenci un neko nezinu par viņa paustajiem.[..] Es runāju par to, ko pats esmu dzirdējis, parasti.[..] Nacionālās drošības komisijas sēžu tēmas un saturs ir slēgta informācija, ko aizsargā valsts noslēpums, bet nu es varu teikt, ka šie jautājumi, man liekas, vispirms ir skatāmi Valsts ieņēmumu dienestā, tie ir skatāmi saistībā ar budžetu un saistībā ar nodokļiem. Tas ir viens. Otrkārt, es esmu lasījis šos apgalvojumus arī portālā, šķiet, Pietiek vai avīzē Diena, bet nu tādu pavisam īstu dokumentālu apstiprinājumu tam, ka šie cilvēki patiešām nodarbojas ar to, ko viņiem pieraksta, mēs neesam guvuši. Tā ka, nezinu, Lemberga kungs to izteica tādā minējuma formā - man stāsta. Tas ir tas pats, kā kad žurnālisti izmanto vārdu „iespējams”, tādā veidā izvairoties no iespējamas iesūdzēšanas tiesā. Tieši tāpat bija vienā otrā publikācijā Latvijas Avīzē, kur katra teikuma galā bija „iespējams, iespējams”.”

Latviešu sabiedrību nesatrauc ne izdevums Astoņkājis, ne Lemberga kunga konkrētā informācija par Astoņkāji, ne Saeimas un citu valsts institūciju nereaģēšana, saņemot materiālus par organizēto noziedzību. Tam ir pārliecinošs izskaidrojums. Astoņkājī iekļaujas faktiski gandrīz viss latviešu etnoss. Zādzības, blēdības, korupcija aptver visus darba spējīgos latviešus. Gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Tāpēc latvieši nav nobēdājušies, ka viņu kriminālā „valsts” ir kauna traips pie Baltijas jūras. Arī „politiķu” stulbuma šķaudīšana latviešu sabiedrību nesatrauc. Gluži pretēji. Stulbuma nošķaudīšana saņem mīļu novēlējumu „Uz veselību!”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....